Aizvadītajā gadā Latvijā ieviesa jaunu kārtību atbalsta maksājumu saņemšanai, kas no lauksaimniekiem prasīja papildu darbu un arī laiku. Cik veiksmīga ir jaunā pieteikumu kārtība, vērtējot no Eiropas Savienības maksājumu aģentūras skatpunkta?
Pērn Latvijā un arī citās ES dalībvalstīs radikāli tika mainīta lauksaimnieku atbalsta saņemšanas kārtība – vienotā platību maksājuma vietā ieviests ilgtspēju sekmējošs ienākumu papildatbalsts jeb ienākumus stabilizējošs pamatmaksājums (ISIP). Arī ekoshēmas un LIZ pārvaldības sistēma bija un ir vēl līdz galam neapgūts jaunums, kas cita starpā uzlicis papildslogu lauksaimniekiem. Kā vērtējat jaunās atbalsta saņemšanas kārtības ieviešanu?
Pērn Latvijā un arī citās ES dalībvalstīs radikāli tika mainīta lauksaimnieku atbalsta saņemšanas kārtība – vienotā platību maksājuma vietā ieviests ilgtspēju sekmējošs ienākumu papildatbalsts jeb ienākumus stabilizējošs pamatmaksājums (ISIP). Arī ekoshēmas un LIZ pārvaldības sistēma bija un ir vēl līdz galam neapgūts jaunums, kas cita starpā uzlicis papildslogu lauksaimniekiem. Kā vērtējat jaunās atbalsta saņemšanas kārtības ieviešanu?
Kopumā vērtējot situāciju, ar ieviešanu viss notika veiksmīgi. 2023. gadā, kad ieviesa jaunās prasības, maksājumu pieteikumā pavisam bija 62 dažādas likmes. Gadu agrāk, kad vēl spēkā bija iepriekšējā pārejas perioda kārtība, pieteikumā pavisam bija 36 dažādas atbalsta likmes, toskait vienotais platību maksājums, zaļināšanas maksājums, saistītie maksājumi gan par dzīvniekiem, gan par platībām, agrovides un citi pasākumi. Tātad LAD pērn bija jāveic gandrīz divas reizes vairāk pārbaužu un jāievieš jauni IT risinājumi. Arī saimniekiem, piesakoties atbalstam, bija jāapkopo daudz vairāk iesniedzamās informācijas. Jaunā kārtība bija liels izaicinājums gan mums kā maksājumu aģentūrai, gan arī lauku saimniekiem. Un ar šo izaicinājumu līdz šim ir izdevies veiksmīgi tikt galā.
Kā jauno maksājumu kārtību ievieš citas valstis?
Pērn novembra vidū ES dalībvalstu maksājumu aģentūru direktoru konferencē vērtēja jaunās maksājumu kārtības ieviešanu. Visās ES dalībvalstīs ar nosacījumu ieviešanu sokas ļoti grūti, maksājumus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maksā vēlāk. Daļā valstu par mēnesi, citās – par diviem vai pat vairāk mēnešiem. Latvijā, kā ierasts iepriekšējos gados, 16. oktobrī sākām maksāt avansa maksājumus, decembra sākumā varējām samaksāt saistīto maksājumu par slaucamajām govīm, kas bija ļoti svarīgi piensaimniecības nozarei, arī ISIP gala maksājumu un daudzus no saistītajiem atbalstiem. Šāgada sākumā maksājām pirmās ekoshēmas atbalstu. Janvārī maksājām arī citu ekoshēmu maksājumus, saistītā atbalsta maksājumus un citus. Lauku atbalsta dienestā savu darbu esam paveikuši.
Protams, bija lietas, kas aizvadītā gada sākumā izskatījās nedaudz atšķirīgi no tā, kā tās vērtē patlaban. Piemēram, ekoshēmas.
No vienas puses, zemnieki sūdzējās, ka ir daudz dažādu prasību attiecībā uz pieteikšanos ekoshēmu atbalstam, tostarp gan fotoattēlu iesniegšana, gan arī LIZ pārvaldības sistēmā ievadāmās ziņas, tomēr pamatā uz ekoshēmām pieteikumu bija vairāk un atbalstāmās platības lielākas, nekā sākotnēji plānots.
Tādējādi zemnieki par to, ka darbojas ar augsnes minimālās apstrādes tehnoloģiju un izmanto precīzās tehnoloģijas, pieprasīja būtiski lielāku atbalstu, nekā bija gaidīts.