Šajā numurā turpinām stāstu par "Estonia Farmid" OU saimniekošanas pieredzi. Uzņēmums ir ne tikai liels graudaudzētājs, bet tam pieder arī viens no Igaunijas vislielākajiem slaucamo govju ganāmpulkiem, kur pavisam ir 2800 slaucamo govju ar 12 500 kg vidējo gada izslaukumu.
Tas pērn ļāva ražot un pārdot "Food Union" grupas uzņēmumam "Valmieras piens" 33 000 tonnu piena. "Estonia Farmid" OU biometānā, elektroenerģijā vai siltumā pārstrādā visus 5600 liellopu radītos kūtsmēslus, gada laikā ražojot 30 000 MWh enerģijas, tā mazinot piena ražošanā radītās SEG emisijas par 20% – intervijā "Agro Topam" stāsta Jānuss Marrandi, viens no pieciem "Estonia Farmid" līdzīpašniekiem, viņš arī Igaunijas zemkopības ministrs laika posmā no 2002. līdz 2003. gadam.
Latvijā visi piena ražotāji zina Igaunijas piena ražošanas modeli – lielas fermas, augstāks nekā Latvijā vidējais izslaukums, efektīva saimniekošana. Kāds bija "Estonia Farmid" gājums līdz efektīva piena lielražotāja modeļa izveidei?
Mūsu uzņēmuma priekštecis šeit, Turi apkaimē, ar piena ražošanu darbojās kopš aizvadītā gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Piena ražošana šajā reģionā bija labā līmenī jau trīsdesmitajos gados, kad pienu slauca lielās fermās. Astoņdesmito gadu beigās kolhozā bija 1600 govju, vidējais izslaukums 6000–7000 kilogramu piena no govs. Visticamāk, tas bija viens no tolaik visaugstākajiem izslaukumiem padomju impērijā. Iemesls šādam sasniegumam ir jāmeklē pagātnē – šeit darbojās zinoši, izglītoti saimnieki. Mans tēvs bija viens no viņiem, mums piederēja ģimenes ferma ar 70 ha lielu zemes platību. Padomju impērijas pēdējos gados kolhozā vidējā alga bija 700 rubļu. Ļoti augsts rādītājs, kas ikvienam darbiniekam deva iespēju nodrošināt padomju izpratnē labus dzīves apstākļus, toskait dzīvot savā mājā, pirkt automašīnu, doties tūrisma braucienos.
Kad sākās privatizācija, lēmām saimniecību privatizēt. Tas notika 1993. gadā. Uzreiz pēc privatizācijas tai bija 800 līdzīpašnieku. Viņi bija saimniecības darbinieki. Daudz akcionāru aizvadītajos gados lēma savas kapitāla daļas pārdot. Patlaban mums ir daudz mazāk līdzīpašnieku. "Estonia Farmid" OU 83% kapitāla daļu pieder man, diviem maniem klasesbiedriem, ar kuriem sadarbojos 55 gadus, un vēl diviem līdzīpašniekiem. Pirkām zemi, citu līdzīpašnieku kapitāldaļas. Mātes kompānijai pieder arī vēl vairākas meitas kompānijas, kas arī darbojas ar piena ražošanu un augkopību, toskait "Kabala Agro", "Sorantu Farm", "Piibu Milking". Atsevišķi nodalīts ir biogāzes ražošanas uzņēmums "Oisu Biogaas", kur mums pieder 40 procentu, bet divām enerģijas kompānijām "Infortar" un "Alexela" – 60% kapitāldaļu. Šīm enerģijas kompānijām ir interese darboties biogāzes uzņēmumā, jo ES nosacījumi liek tām izmantot aptuveni 14% zaļās atjaunojamās enerģijas. Biogāzi ražojam kopš 2013. gada. Esam "Estonia" OU grupā.
-5.9 °C
