Sapelnījuši naudu smagā darbā Īrijā un Norvēģijā, Aija un Mareks Kantāni nopirka Limbažu novada Lādezera ciemā zemīti, kur audzēt zemenes, vēlāk – arī arbūzus un krūmmellenes. Pašiem lielās un mazās ogas makten garšo, un savu nodarbošanos viņi sauc par dzīvesveidu.

Ārzemēs sabijuši krietnu strēķi – Īrijā septiņarpus gadus, kur Mareks strādāja par jumiķi, Aija – veikalā, līdz ģimenē ieradās jaunākā atvase. Kā paši pajoko, no Latvijas devušies projām trijatā ar vecāko dēlu Krišjāni un atgriezušies jau četri kopā ar Īrijas pilsoni Jāni. Kantāniem bijis mērķis nopelnīt naudu, lai pašu zemē uzsāktu patstāvīgu saimniekošanu, tāpēc Mareks atkal devies peļņā – uz piecarpus gadiem par autovadītāju Norvēģijā. "Strādāju arī brīvdienās, jo man svarīgākais nebija izbaudīt tur dzīvi, bet īstenot iecerēto."

Atgriežoties Latvijā, veiksme stāvējusi blakus, jo no kādas zviedru kompānijas izdevies nopirkt divus nepilnus pāris hektārus lielus laukus turpat pie Aijas tēva Jāņa Lucāna mājām, kur viņi visi kopā dzīvo.

Bez pesticīdiem

Mūsu tirgos un tirdziņos Latvijas arbūzi un melones vairs nav retums. Kad vēl palasa feisbuka platformu, kur kuplā skaitā pulcējas un pieredzē dalās audzētāji, šķiet, Latvijas ziemeļzemes vaibstos pamazām parādās kaut kas raksturīgs dienvidiem. Tiesa, bez nopietniem pārbaudījumiem neiztikt.