Maija beigās manā ģimenē ienāca vēl viens medību suns – norvēģu aļņusuņu meitene Šeina. Protams, jaunkundzei bija nepieciešams sarūpēt ērtu un, galvenais, drošu pagalma rezidenci – voljēru un būdu. Pieredze šādu ērtību ierīkošanā man ir. Pirms septiņiem gadiem ierīkoju līdzīgu rezidenci Česapīka līča retrīveram Šerlokam. Kungs, nu jau labākajos gados, ar interesi noraudzījās, kā blakus viņa mājoklim top jauns.

Daļa voljēra ar grīdu

Taisnības labad jāteic, ka daļu darbu, vismaz ierīkojot voljēra nožogojumu, man izdevās ietaupīt. Bija labi saglabājies žogs no voljēra, kurā savulaik dzīvoja krievu-Eiropas laika Džeks, kurš, būdams ļoti cienījamā vecumā, pirms vairākiem gadiem devās uz labākiem medību laukiem.

Tā nu pusē voljēra atlika ierīkot jaunu koka dēļu grīdu, lai sunim, iznākot no būdas, nevajadzētu kāpt dubļos vai sniegā, un virs tās jumtiņu, kas gādās par sausumu un ēnu saulainākās vasaras dienās. Jumtam noteikti jābūt ar slīpumu un paceļamam, lai nepieciešamības gadījumā voljērā varētu ieiet un veikt tā apkopi vai remontu. Jumta konstrukciju veidoju no 50x100 milimetru latiņām un 20 mm bieziem dēļiem. Jumta segums – Onduline loksnes.