"Ja man nekas nekaiš, pie ārsta varu neiet?" Danilāns brīdina par maldīgu priekšstatu

Laba pašsajūta vēl nenozīmē, ka visi veselības rādītāji ir kārtībā, atgādina gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns. Sarunā ar senioriem ārsts uzsver profilaktisko pārbaužu, kustību un savstarpējas saziņas nozīmi — mērķis ir ne vien nodzīvot ilgāk, bet arī saglabāt pilnvērtīgu dzīvi.

“Neļauju sev justies slikti!” savu attieksmi raksturo Danilāns, kurš piedalījās Veselības senioru kluba sarunu ciklā “Vesels seniors – drošs, aktīvs un informēts!”.

Slimība ne vienmēr liek sevi manīt

Viens no priekšstatiem, pret kuru ārsts iebilst, — ja nekas nesāp un pašsajūta ir laba, ārsta apmeklējums nav nepieciešams.

“Daudzas slimības sākas nemanot. Paaugstinātu holesterīna līmeni var nejust, pie augsta asinsspiediena cilvēka organisms mēdz pielāgoties, tas netraucē,” 

skaidro profesors.

Viņš atgādina arī par paša cilvēka līdzdalību ārstēšanā: “Vienmēr saku – ja ir problēma, es nebūšu vienīgais, kurš palīdzēs. Kurš būs tas otrs? Pats cilvēks! Jābūt gatavam iesaistīties savas veselības uzlabošanā.”

Uzmanība jāpievērš arī neizskaidrotām svara pārmaiņām. Pēc ārsta teiktā, strauju svara zudumu nevajadzētu norakstīt tikai uz vecumu vai apetītes trūkumu — tā cēlonis jānoskaidro. Savukārt par nepieciešamajām pārbaudēm ir vērts runāt ar ārstu arī tad, ja valsts organizētā skrīninga uzaicinājumi vecuma dēļ vairs netiek saņemti.

Sākt kustēties, taču ne uzreiz skriet maratonu

Danilāns pats daudz staigā un kopā ar meitu regulāri apmeklē sporta zāli. Vienlaikus viņš aicina slodzi izvēlēties apdomīgi.

“Ja cilvēks līdz šim ir bijis mazkustīgs, nevajag sākt ar maratonu,” uzsver ārsts.

Ar gadiem fiziskās spējas mainās, tāpēc jāpielāgo arī aktivitātes. Profesors mudina atrast nodarbi, kas patīk un atbilst cilvēka iespējām, nevis mēģināt par katru cenu atkārtot pirms desmit vai divdesmit gadiem paveikto.

“Jāčupojas” vienam ar otru

Runājot par psihisko veselību, Danilāns aicina nesamierināties ar ilgstošu nomāktību. Hroniskas slimības, stress un satraucoši notikumi var ietekmēt pašsajūtu, tāpēc arī šīm grūtībām jāmeklē palīdzība.

Ne mazāk svarīga ir tikšanās ar tuviniekiem un draugiem, dalība pasākumos un interese par līdzcilvēkiem.

“Jāčupojas” vienam ar otru, tas atvieglo dzīvi,” saka profesors.

Viņa aicinājums senioriem — rūpēties par veselību, saglabāt humora izjūtu un nevērtēt savu dzīvi tikai pēc nodzīvoto gadu skaita.

Veselības senioru kluba semināru cikls oktobrī aizsākās Rīgā un turpinājās Talsos un Daugavpilī. To īsteno sadarbībā ar “Mēness aptieku”, “Veselības centru apvienību” un “Centrālo laboratoriju”.