Austrumu slimnīcā pacientam izveidots jauns barības vads

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā aptuveni septiņas stundas ilgā operācijā pacientam ar pilnīgu barības vada necaurlaidību no paša kuņģa audiem izveidots jauns barības vads, atjaunojot iespēju pilnvērtīgi ēst, informē slimnīcā.

Sarežģīto rekonstruktīvo operāciju mazinvazīvā veidā veica slimnīcas Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas virsārsts ķirurgs Aleksejs Kaminskis un klīnikas vadītājs, asociētais profesors Igors Ivanovs. Astotajā dienā pēc operācijas pacientu izrakstīja no slimnīcas, un patlaban viņš ēd pilnvērtīgi un ir atgriezies ierastajā ikdienā.

Pacients ilgstoši cietis no hroniska barības vada iekaisuma jeb ezofagīta. Hroniska čūlaina procesa dēļ barības vads pakāpeniski sašaurinājies, līdz kļuvis pilnībā necaurlaidīgs. Pacientam bijusi būtiski apgrūtināta ēšana un šķidruma uzņemšana, turklāt atkārtoti attīstījusies aspirācijas pneimonija — plaušu iekaisums, ko izraisa ēdiena un siekalu nonākšana elpceļos. No 2024. gada septembra līdz 2025. gada septembrim pacients pneimonijas dēļ slimnīcā ārstējies piecas reizes.

Lai saglabātu kaut daļēju barības vada caurlaidību, pacientam regulāri veiktas endoskopiskas paplašināšanas procedūras jeb bužēšana. Nepilna gada laikā — no 2025. gada septembra līdz šī gada jūlijam — šādas manipulācijas veiktas 15 reizes. Tomēr tās ļāvušas vien ierobežoti uzņemt šķidrumu, neatjaunojot iespēju pilnvērtīgi ēst. Slimībai progresējot, pacientam izveidota gastrostoma — mākslīga atvere uztura ievadīšanai tieši kuņģī.

Izvērtējot pacienta veselības stāvokli un līdzšinējās ārstēšanas rezultātus, slimnīcas speciālistu konsīlijs pieņēmis lēmumu par rekonstruktīvu operāciju. Tās veikšanai bijusi nepieciešama rūpīga sagatavošanās, vairāku specialitāšu ārstu sadarbība un pacienta aktīva līdzdalība ārstēšanā.

Ivanovs skaidro, ka līdz šim pacientiem ar tik smagu barības vada bojājumu ārstēšanas iespējas bijušas ļoti ierobežotas — regulāras barības vada paplašināšanas procedūras vai ilgstoša barošana caur mākslīgi izveidotu atveri. Šajā gadījumā barības vada funkciju izdevies atjaunot ar mazinvazīvu rekonstruktīvās ķirurģijas metodi, ko izmanto arī onkoloģisku slimību ārstēšanā.

Ivanovs norāda, ka būtiskākais ieguvums ir tas, ka pacients atkal var pilnvērtīgi ēst un atgriezties ierastajā dzīvē.

Sagatavošanās operācijai notikusi vairākos posmos. Vispirms ķirurgi likvidējuši gastrostomu un atjaunojuši kuņģa anatomisko veselumu, lai to varētu izmantot rekonstrukcijā. Pacienta barošana uz laiku nodrošināta caur tievo zarnu. Pēc sagatavošanās veikta galvenā operācija, izņemot neatgriezeniski bojāto barības vada segmentu un tā vietā izveidojot jaunu barības vadu no kuņģa audiem.

Aptuveni septiņas stundas ilgajai operācijai bijuši divi galvenie posmi. Vēdera dobuma posmā no kuņģa sagatavots barības vada aizvietotājs, savukārt krūškurvja posmā izņemts bojātais barības vads un veikta rekonstrukcija.

Operāciju būtiski sarežģījušas ilgstošā iekaisuma radītās audu izmaiņas. Audi kļuvuši blīvi un neelastīgi, apgrūtinot anatomisko struktūru identificēšanu, atdalīšanu un ķirurģiskās manipulācijas.

Kaminskis skaidro, ka operācija bijusi tehniski ļoti sarežģīta, jo audus būtiski izmainījis gan ilgstošais iekaisums, gan atkārtotās manipulācijas. Pēc viņa teiktā, mazinvazīvā pieeja ļāvusi samazināt operācijas radīto audu traumu un iespējamo komplikāciju risku, kā arī veicinājusi ātrāku atveseļošanos.

Operācijas veikšanai bijusi nepieciešama cieša ķirurgu, anesteziologu un operāciju māsu sadarbība. Anestēziju un pacienta dzīvībai svarīgo funkciju uzraudzību nodrošinājusi Anestezioloģijas klīnikas stacionāra "Gaiļezers" anestezioloģijas nodaļas anestezioloģe, reanimatoloģe Marina Cibuļska.

Vienā no operācijas posmiem pacientam bijis jānodrošina elpināšana ar vienu plaušu, lai ķirurgi va/rētu veikt nepieciešamās manipulācijas krūškurvī.

To nodrošinājis Invazīvās pneimonoloģijas dienesta vadītājs Ainārs Zariņš.

Pacienta atveseļošanās noritējusi veiksmīgi. Jau otrajā dienā pēc operācijas viņš bijis aktīvs un sācis uzņemt šķidrumu, bet turpmākajās dienās pakāpeniski atsācis ēst pusšķidru uzturu.

Ārsti uzsver, ka ārstēšanas rezultātā būtiska nozīme bijusi arī pacienta motivācijai. Gatavojoties operācijai, viņš pārtraucis smēķēšanu un sadarbībā ar uztura speciālistiem uzlabojis uztura uzņemšanu un ķermeņa masu, lai organisms būtu labāk sagatavots apjomīgajai ķirurģiskajai ārstēšanai.

Pēcoperācijas vizītē pacients paudis gatavību dalīties pieredzē ar citiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama līdzīga ārstēšana, lai iedrošinātu viņus aktīvi iesaistīties ārstēšanas procesā.

Slimnīcas speciālisti norāda, ka šis gadījums apliecina rekonstruktīvās ķirurģijas iespējas arī pacientiem ar smagiem barības vada bojājumiem, kuru cēlonis nav onkoloģiska slimība. Austrumu slimnīcas mediķi norāda, ka mazinvazīvu metožu izmantošana ļauj veikt tehniski sarežģītas operācijas, mazināt pēcoperācijas komplikāciju risku un saīsināt atveseļošanās laiku.