No Andrupenes muižas godības atlikusī ēka jau gadiem bija nolemta iznīcībai. Apkārtnes ļaudis savāca visu iespējamo – izzāģēja sijas, izlauza grīdas dēļus, logu rāmjus, durvis un daudz ko citu. Kad 1997. gadā Lolita un Andris Beitāni jaunības aizrautībā un degsmē bija nolēmuši graustu pārvērst dzīvojamajā mājā, ne radi, ne draugi nenoticēja, ka viņiem tas izdosies. Tomēr izdevās.
Taisnības labad jāsaka, ka viens no Andra draugiem un arī bijušais darbabiedrs, ar kuru viņš bija braucis tālajos reisos līdz pat Urāliem, noteicis – viss būs labi, jums sanāks. Dodos uz Krāslavas novada Andrupeni, lai redzētu, kā tagad izskatās bijusī muižas ēka. Saimnieki tai devuši "Senču muižas" vārdu un izveidojuši par kāzu un citu svinību vietu ar nakšņošanas iespējām. Turpat arī pašu veidots dīķis un īpaša vieta laulību ceremonijai.
Par savu īpašumu Beitāni to sāka saukt kopš 1997. gada. Lolitai atmiņā diena, kad Andris atvedis uz noskatīto graustu un teicis: man tev ir dāvana! Tā sagadījies, ka kalendārs rādījis 8. martu. Tobrīd abi nenojauta, ka līdz atjaunotai ēkai būs vajadzīgi gandrīz 20 gadi.