Kāpēc mēs tik bieži iemīlamies tajos, kuri liek mums gaidīt, un kādus personīgos ievainojumus patiesībā slēpj šī neatvairāmā pievilcība?

Viņš ir aizņemts, atturīgs, nekad līdz galam saprotams. Reizēm tik klātesošs, ka šķiet: ar šo cilvēku es varētu būt laimīga. Pēc tam atkal klusums un telefons, kurā pārāk bieži ieskaties. Tu nezini, kad viņš piezvanīs un vai vispār piezvanīs, tomēr domās atgriezies tieši pie viņa. Cilvēks, kura jūtas nav jāmin, tā neaizrauj. Kas nepieejamo padara tik neatvairāmu?