Light rain 6 °C
O. 17.11
Hugo, Uga, Uģis
SEKO MUMS
Reklāma
Česlavs Batņa.
Česlavs Batņa.
Foto: Kaspars Krafts/LETA

Izglītības un zinātnes ministra amatam virzītais Česlavs Batņa (AS) iecerējis uz gadu vai pusotru noteikt jaunu reformu moratoriju, lai pievērstos jau sākto pārmaiņu īstenošanai un nepilnību novēršanai.

Reklāma

Batņa norādīja, ka vispirms nepieciešams izvērtēt un sakārtot jau īstenotās reformas, tostarp vispārējās izglītības saturu "Skola2030" un jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Jaunas reformas šajā laikā netiktu ieviestas.

Batņa pieļauj, ka varētu pārskatīt "Skola2030" mācību programmu un pielāgot izglītības standartu. Paredzēts pievērst uzmanību arī lasītprasmes apguvei sākumizglītības posmā. Viņaprāt, nepieciešams pārbaudīt, vai pašreizējā mācību pieeja pietiekami nodrošina to, ka bērni apgūst lasītprasmi jau pirmajās klasēs.

Politiķis apņēmies arī pilnveidot profesionālo izglītību, paredzot trīs līmeņus atbilstoši jauniešu turpmākajiem izglītības un nodarbinātības plāniem. Batņas ieskatā, šādi būtu iespējams panākt, ka jaunieši neizkrīt no izglītības sistēmas, bet iegūst konkrētu profesiju.

Augstākajā līmenī jaunieši iegūtu gan profesiju, gan vidējo izglītību, līdztekus sagatavojoties studijām augstskolās. Otrajā līmenī galvenais uzsvars būtu uz profesijas apguvi un sagatavošanos darba tirgum, lai arī šī līmeņa absolventiem būtu iespēja turpināt studijas augstskolā. Savukārt trešais jeb pamatlīmenis vairāk būtu orientēts uz arodizglītību, nodrošinot jauniešiem specialitāti un vidējās izglītības pamatus.

Reklāma
Reklāma

Savukārt trešais darbības virziens skartu Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu darba efektivizēšanu. Batņa pieļauj, ka šis process varētu skart arī nākamā gada valsts budžetu. Tāpat paredzēts izvērtēt iespējas mazināt birokrātisko slogu un novērst normatīvos šķēršļus, kas apgrūtina izglītības iestāžu darbu.

Batņa arī sola plašāk iesaistīt nozares organizācijas lēmumu pieņemšanā, lai izglītības iestādes par pārmaiņām uzzinātu savlaicīgi un tām būtu iespēja paust savu viedokli. Viens no pirmajiem darbiem šajā virzienā būtu izglītības nozares konsultatīvās padomes izveide.

Skolu vadītājiem un pedagogiem par gaidāmajām pārmaiņām būtu jāuzzina savlaicīgi no pašas ministrijas, nevis plašsaziņas līdzekļiem, uzskata ministra amata kandidāts.

Visus iecerētos darbus paredzēts atrunāt tā sauktajā ministra apņemšanās vēstulē, kurā paredzēts noteikt konkrētus uzdevumus un to izpildes termiņus. Batņa uzsvēra, ka izglītības politikas galvenajam mērķim jābūt bērnam, nodrošinot viņam stabilu un drošu vidi izaugsmei.

Runājot par iespējamo ministra biroja sastāvu, Batņa pagaidām konkrētus vārdus neatklāja, norādot, ka to nebūtu korekti darīt pirms valdības apstiprināšanas Saeimā. Viņš pauda, ka biroja darbinieki būs ar izglītības nozari saistīti speciālisti, tostarp biroja vadītājs.

Izglītības un zinātnes ministra amatam izraudzītais Batņa pirms darba Saeimā vadījis Ikšķiles un Ādažu vidusskolas. 14. Saeimā viņš darbojās gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā, kur uz laiku ieņēma arī priekšsēdētāja amatus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma

Izglītības un zinātnes ministra amatam virzītais Česlavs Batņa (AS) iecerējis uz gadu vai pusotru noteikt jaunu reformu moratoriju, lai pievērstos jau sākto pārmaiņu īstenošanai un nepilnību novēršanai.

Reklāma

Batņa norādīja, ka vispirms nepieciešams izvērtēt un sakārtot jau īstenotās reformas, tostarp vispārējās izglītības saturu "Skola2030" un jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Jaunas reformas šajā laikā netiktu ieviestas.

Batņa pieļauj, ka varētu pārskatīt "Skola2030" mācību programmu un pielāgot izglītības standartu. Paredzēts pievērst uzmanību arī lasītprasmes apguvei sākumizglītības posmā. Viņaprāt, nepieciešams pārbaudīt, vai pašreizējā mācību pieeja pietiekami nodrošina to, ka bērni apgūst lasītprasmi jau pirmajās klasēs.

Politiķis apņēmies arī pilnveidot profesionālo izglītību, paredzot trīs līmeņus atbilstoši jauniešu turpmākajiem izglītības un nodarbinātības plāniem. Batņas ieskatā, šādi būtu iespējams panākt, ka jaunieši neizkrīt no izglītības sistēmas, bet iegūst konkrētu profesiju.

Reklāma
Reklāma

Augstākajā līmenī jaunieši iegūtu gan profesiju, gan vidējo izglītību, līdztekus sagatavojoties studijām augstskolās. Otrajā līmenī galvenais uzsvars būtu uz profesijas apguvi un sagatavošanos darba tirgum, lai arī šī līmeņa absolventiem būtu iespēja turpināt studijas augstskolā. Savukārt trešais jeb pamatlīmenis vairāk būtu orientēts uz arodizglītību, nodrošinot jauniešiem specialitāti un vidējās izglītības pamatus.

Savukārt trešais darbības virziens skartu Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu darba efektivizēšanu. Batņa pieļauj, ka šis process varētu skart arī nākamā gada valsts budžetu. Tāpat paredzēts izvērtēt iespējas mazināt birokrātisko slogu un novērst normatīvos šķēršļus, kas apgrūtina izglītības iestāžu darbu.

Batņa arī sola plašāk iesaistīt nozares organizācijas lēmumu pieņemšanā, lai izglītības iestādes par pārmaiņām uzzinātu savlaicīgi un tām būtu iespēja paust savu viedokli. Viens no pirmajiem darbiem šajā virzienā būtu izglītības nozares konsultatīvās padomes izveide.

Reklāma

Skolu vadītājiem un pedagogiem par gaidāmajām pārmaiņām būtu jāuzzina savlaicīgi no pašas ministrijas, nevis plašsaziņas līdzekļiem, uzskata ministra amata kandidāts.

Visus iecerētos darbus paredzēts atrunāt tā sauktajā ministra apņemšanās vēstulē, kurā paredzēts noteikt konkrētus uzdevumus un to izpildes termiņus. Batņa uzsvēra, ka izglītības politikas galvenajam mērķim jābūt bērnam, nodrošinot viņam stabilu un drošu vidi izaugsmei.

Runājot par iespējamo ministra biroja sastāvu, Batņa pagaidām konkrētus vārdus neatklāja, norādot, ka to nebūtu korekti darīt pirms valdības apstiprināšanas Saeimā. Viņš pauda, ka biroja darbinieki būs ar izglītības nozari saistīti speciālisti, tostarp biroja vadītājs.

Izglītības un zinātnes ministra amatam izraudzītais Batņa pirms darba Saeimā vadījis Ikšķiles un Ādažu vidusskolas. 14. Saeimā viņš darbojās gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā, kur uz laiku ieņēma arī priekšsēdētāja amatus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
MĀJA ĢIMENE
Reklāma