No svešām zemēm ieklīdušie prieciņi izskatās sīki un bāli, kad pagalmā ar krāšņām maskām un skaļām izdarībām parādās Meteņi.

No mūsu senču svētkiem paši nerātnākie ir Meteņi, atzīst Latvijas Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts. Ko vien vērta esot sarīkojuma kulminācija ar pikanto nosaukumu – lielais mīziens.

Kāds skeptiskāks paraustīs plecus – nu kāda jēga mūsdienu cilvēkam no maskošanās un ampelēšanās? Tādas bērnu un folkloristu izpriecas. Tā var teikt, kad nezina Meteņu būtību un jaudu, kas arī saprotams, jo vairumam ir pairusi vai pat zudusi dabiskā saikne ar senču mantojumu. Ja ir vēlme tam sekot, nākas mācīties.

“Pats iedarbīgākais senču paražu apgūšanas veids ir darīšana,” saka folkloriste Beatrise Kapusta. Visiem, kas grib iesaistīties folkloras norisēs, viņa iesaka sākt ar darīšanu un tikai pēc tam domāt par to, kas notiek, kas būšot krietni vērtīgāks par to, kas iepriekš izlasīts vai citādi uzzināts.