17.2 °C
Valsts karogs simbolizē piederību noteiktai valstij, nācijai. Taču, kopš Krievija veic plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, šīs valsts karoga lietošana Latvijas sabiedrībā izraisa pretrunīgu attieksmi. Ir indivīdi, kas, izmantojot Krievijas karogu vai tā krāsas, pauž atbalstu un slavina agresorvalsti un tās veiktos noziegumus. Kremļa atbalstītāji bieži vien to izmanto arī kā provokāciju. Tāpēc neizpratni pauž mazumtirdzniecības tīkla "Maxima Latvia" darbiniece, kurai Krievijas karogs attēlots pie pašas vārda uz darbinieka zīmītes pie apģērba.
"Maxima Latvia" darbiniece Ināra (vārds mainīts) Rīgā, stājoties darbā, saņēmusi pie apģērba piespraužamo kartīti ar savu vārdu. Uz tās arī divu karogu – Latvijas un Krievijas – attēli, kas norāda valodu prasmi. (Jaunam darbiniekam elektroniski jāaizpilda anketa, kurā jānorāda arī savas valodu zināšanas. Vēlāk šī informācija tiek atspoguļota arī pie vārda uz kartītes. Ja darbinieks pārvalda, piemēram, angļu vai krievu valodu, attiecīgais karogs tiek pievienots blakus cilvēka vārdam.) Ināra ir Latvijas pilsone, sekmīgi nokārtojusi latviešu valodas eksāmenu, iegūstot vērtējumu, kas apliecina viņas atbilstību valsts noteiktajām valodas prasībām. Inārai nav saprotams, kāpēc pie vārda uz kartītes nepieciešams norādīt arī krievu valodas prasmi un kāpēc tas jāattēlo ar Krievijas karogu. Veikala vadība viņai skaidrojusi, ka uz kartītes tiek atspoguļotas visas valodas, kurās darbinieks spēj sazināties ar klientiem. Pēc viņas teiktā, darbiniekiem netiek piedāvāta iespēja samainīt kartīti ar tādu, kur virsū ir tikai Latvijas karogs.
Uz cenu zīmēm – tikai rakstiski
Jāatgādina, ka pagājušā gada 1. septembrī stājās spēkā likuma norma, kas veikalos uz pārtikas produktu cenu zīmes liek norādīt arī izcelsmes valsti.
"Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, pērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti,
piemēram, izvēloties mūsu valstī ražoto produkciju," teikts likumprojekta anotācijā. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13. pantā teikts: "Mazumtirdzniecības uzņēmums pārtikas tirdzniecības vietā pārtikas produktam norāda valsti, kurā tas ražots. Attiecīgo valsti norāda rakstveidā vai ar tās karoga attēlu. Ja pārtikas produkts ir ražots Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, to norāda tikai rakstveidā."
"Maxima Latvija" mainot dizainu
Kā veikala pārstāvji skaidro to, ka darbinieku valodas prasme tiek apzīmēta ar agresorvalsts karogu? "Maxima Latvija" komunikācijas projektu vadītāja Raina Ločmele "Latvijas Avīzei" atbild, ka šā gada sākumā "Maxima Latvija" sākusi darbinieku vārda kartīšu dizaina maiņu visā veikalu tīklā. Jaunajā formātā vairs neesot paredzēta informācijas norādīšana par valodu zināšanām ar valstu karogiem. Jaunais dizains vairs vispār neparedz valodu zināšanu norādīšanu jebkādā formātā. Ja atsevišķos veikalos uz darbinieku piespraudēm vēl redzams iepriekšējais dizains, tas tāpēc, ka notiekot pārejas periods. "Īpašu uzmanību pievēršam tam, lai klienti saņemtu profesionālu un cieņpilnu apkalpošanu. Primāri apkalpošana veikalos notiek valsts valodā, vienlaikus rūpējamies, lai visi mūsu klienti justos gaidīti un saprasti," saka R. Ločmele.
"Maxima Latvija" pārstāve skaidro: "Pirms darba attiecību uzsākšanas pārliecināmies par kandidāta valsts valodas prasmi, tostarp, ja nepieciešams, pārbaudot valsts valodas prasmes apliecinošus dokumentus.
Papildu svešvalodu zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību, taču tā nav obligāta prasība veikala darbiniekiem.
Svarīgākais ir darbinieka spēja kvalitatīvi un atbildīgi pildīt savus tiešos darba pienākumus un nodrošināt patīkamu klientu apkalpošanu."
Nav pamata prasīt krievu valodu
Valsts valoda ir viens no svarīgākajiem mūsu identitātes stūrakmeņiem, un tās lietošana publiskajā vidē ir skaidri noteikta likumā. Ko saka likums par svešvalodu izmantošanu, piemēram, uz darbinieku vārdu kartītēm?
