-5.9 °C
Es atgriežos no Minhenes Drošības konferences ar nomāktu noskaņojumu. Pa vidu visiem trokšņiem ASV ir signalizējušas savus plānus attiecībā uz Eiropu, un lietas kļūst skaidrākas. Taču ir skaidrs arī tas, ka situācija nav laba.
Lūk, ko mēs tagad zinām un kas mums tagad jādara: Ukraina vairs nevar paļauties uz ASV palīdzību. ASV prezidents vēlas vienošanos, un viņš to vēlas ātri. Ātras vienošanās pircējam vienmēr izmaksā dārgāk, bet ASV nevēlas segt šos izdevumus. Tātad galu galā Ukraina būs tā, kas maksās cenu.
ASV vairs nevēlas būt galvenais drošības garants Eiropā. Ir runas par daļēju karaspēka izvešanu un skaidra prioritāšu maiņa uz citiem kontinentiem.
Pašreizējā ASV administrācija vairs neuztver ES kā agrāk – kulturāli tā jūtas tuvāka tiem Eiropas spēkiem, kuri tiecas uz destrukciju. Tas uzdod ļoti satraucošu jautājumu – kādas tad īsti ir ASV intereses Eiropā?
Tas viss notiek ļoti nepiemērotā brīdī. Tāpēc mums ļoti nopietni jādomā, kā situācija varētu attīstīties. Kā, manuprāt, notikumi varētu risināties tālāk: pastāv liela iespēja, ka tikšanās starp Putinu un Trampu beigsies ar vienošanos. Putins atrodas pozīcijā, kurā var pieprasīt visu. Viņš var prasīt vēlēšanas, okupēto teritoriju atdošanu un Ukrainas neitralitāti. Par visiem šiem variantiem jau ir bijuši mājieni. Ja Tramps piekritīs, kas ir ļoti iespējams, Putins pasludinās pilnīgu uzvaru. Viņš teiks, ka tieši to viņš gribēja panākt – un ir sasniedzis. Neaizmirsīsim, ka papildu sankciju draudi ir izskanējuši tikai tādā gadījumā, ja Putins atteiksies no sarunām. Bet viņš noteikti neatteiksies.
Prezidents Tramps Eiropai uzmetīs šo "mirušā kaķa" darījumu un teiks – pieņemiet vai noraidiet. Tad Eiropai būs jāizlemj, vai nostāties Ukrainas pusē un noraidīt šo darījumu. Tie, kas saka, ka Eiropai jābūt pie sarunu galda, lai atceras – lai tevi uzaicinātu, tev ir jākļūst nozīmīgam.
Ja Eiropa apņemsies sniegt finansējumu, nodrošināt karaspēku un veicināt Ukrainas eirointegrāciju, mēs varam veidot savu sarunu galdu un pie tā uzaicināt Ukrainu, Putinu un Trampu.
Taču laiks strauji iet uz priekšu.
Ja Eiropa nespēs nostāties pretī šim izaicinājumam, Ukrainai nāksies paļauties tikai uz sevi un nelielu sabiedroto grupu, kas turpinās sniegt atbalstu. Draudi Eiropas drošībai pieaugs vēl vairāk. Putins kļūs drosmīgāks, kas nozīmē vēl plašāku karu Ukrainā, Moldovā, Gruzijā un citviet.
Tehniski Eiropa ir pilnībā spējīga pielāgoties un stāties pretī šim izaicinājumam, taču jautājums ir par politisko gribu – vai tās trūkumu. Neizlēmība vedīs tikai vienā virzienā, un tas nebūs patīkams.
Esmu vienmēr jutis, ka Ķīna meklē iespēju kļūt par lielāko ieguvēju, un tas tagad ir ļoti iespējams.
Ja ASV un Eiropa nepiedāvās drošību Ukrainai, Ķīna varētu ieņemt šo vietu, izmantojot savu ietekmi uz Krieviju. Viņi pat varētu piedāvāt labāku darījumu nekā Tramps.
Ukrainai ir daudz, ko piedāvāt Ķīnai apmaiņā pret drošību – atjaunošanu, ostas, lauksaimniecības produktus. Eiropā atradīsies cilvēki, kas to atbalstīs. Šo gājienu varētu saukt par "Kisindžera manevru" – līdzīgi, kā Kisindžers savulaik nospēlēja pret Padomju Savienību un Ķīnu, šoreiz ASV un Eiropa tiktu šķeltas viena pret otru.
Un tas vēl nav viss. Ja Ķīna kļūtu par Ukrainas aizstāvi, tā sāktu aizvietot ASV Krievijas savaldīšanā Austrumeiropā. ES austrumu valstis kļūtu atkarīgas no Ķīnas aizsardzības, un šī "aizsardzības nodokļa" sistēma izplatītos arī uz Rietumiem.
Kas jādara, lai izvairītos no šīs ļoti ticamās katastrofas? Mana cerība ir Eiropā. Cerība, ka parādīsies līderis ar Čērčila apņēmību, ar garu, kas saka – mēs nekad nepadosimies, mēs aizstāvēsim visu Eiropu no Ukrainas līdz Portugālei.
Es pilnībā apzinos, ka šis ceļš nozīmē tikai asinis, smagu darbu, asaras un sviedrus. Bet mēs to esam darījuši jau agrāk, mēs to varam izdarīt atkal. Alternatīva būtu atkal uzcelt Eiropu pēc vēl viena postoša kara, un tas būtu daudz grūtāk un prasītu daudz vairāk laika.
Tāpēc es atgriežos no Minhenes uz Lietuvu ar tumšām domām prātā. Un, lai gan es saprotu, ka ASV viceprezidenta paziņojumi bija nepieciešamas zāles miegainajai Eiropai, es tikai lūdzu, lai šīs zāles nenogalinātu pašu pacientu.
* (Pārpublicēts no G. Landsberģa konta vietnē "X").
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
