14.1 °C
Publiskajā telpā reizēm dzirdamajam viedoklim, ka krievvalodīgajiem bērniem skolā starpbrīdī ir vai tiks aizliegts runāt dzimtajā valodā, nav pamata, un tā ir vērtējama kā apzināta dezinformācija.
Nesen sociālajos tīklos plaši izskanēja sašutums, ko izteica Latvijas izlases basketbolistu Rodiona un Artūra Kurucu māte Olga Sokolova, kura tobrīd vēl bija audzinātāja bērnudārzā Rīgā [pēc skandāla uzrakstīja atlūgumu]: "Kā krievvalodīgos bērnus krievu skolās, kas tikai nesen pārgājušas uz apmācību valsts valodā, drīkst piespiest starpbrīžos savā starpā sarunāties valsts valodā? Es esmu pedagoģe un to nekad dzīvē nedarīšu. Mums būs tāds protests, ka jums maz neliksies! Es tam sekoju ilgi un tagad saprotu – laiks tīties, kur neviens muti neaiztaisīs, kur varēsi jebkurā vietā sarunāties krieviski. Es par spīti tagad visur runāju krieviski, lai parādītu cilvēkiem, ka nebūs tā, kā jūs mums diktējat!"
Par kādu diktātu viņa runā, grūti spriest, jo bērnu savstarpējās saziņas valodu ārpus stundām neregulē neviens likums vai noteikumi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) "Latvijas Avīzei" akcentēja, ka mazākumtautību pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā notiek, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu vai citas valodas. Tas noteikts Valsts valodas likumā. "Visās Latvijas skolās formālajā izglītībā no 1. klases mācības notiek latviešu valodā, un visās izglītības iestādēs ir vienota pirmsskolas un pamatizglītības programma valsts valodā, bet ārpus stundām un starpbrīžos izglītojamie savā starpā var sarunāties dzimtajā vai citā valodā. Skolotājs, pildot darba pienākumus, gan stundās, gan starpbrīžos ar skolēniem sarunājas valsts valodā. Ārpus izglītības iestādes un savā privātajā laikā skolotājs var runāt valodā, kurā vēlas."
Ja bērna vecāki grib, lai skolā ir arī nodarbības mazākumtautību valodā, tās var īstenot kā interešu izglītības programmu vai fakultatīvu ārpus formālā mācību procesa. Valsts finansē trīs stundas nedēļā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvei interešu izglītībā. Savukārt vidusskolas var piedāvāt specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un literatūra" (210 stundas) formālās izglītības ietvaros.
Pagājušā gada maijā IZM veica pētījumu, aptaujājot 7. klašu skolēnus, kuri 2023. gada 1. septembrī uzsāka mācības latviešu valodā. 78% aptaujāto atbildēja, ka latviešu valodu izmanto tikai skolā un stundās; 19% – sociālajos tīklos, 18% – sarunās ar draugiem u. c. "Lai attīstītu skolēnu sarunvalodas prasmes, tika rosināta diskusija par sarunāšanos starpbrīžos latviešu valodā.
Bet, tā kā tas ir skolēna privātais laiks, tad ar normatīvu netika noteikts. Ir skolas, kuras rīko starpbrīžos aktivitātes latviešu valodā, lai attīstītu skolēnu sarunvalodas prasmes. Tā ir izglītības iestādes izvēle,"
uzsver ministrijā.
Par to, ka krieviem Latvijā aizliegšot publiskajā vidē savā starpā sarunāties krieviski, šad tad izskan arī no citiem sabiedrības pārstāvjiem un politiķiem. Tā vedināja domāt arī partijas "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs bēdīgi slavenajā uzrunā no Saeimas tribīnes jūnija sākumā. IZM uzsver, ka šādām runām nav pamata un tā ir vērtējama kā apzināta dezinformācija.
Viedoklis
Ja skola ir vienīgā vieta, kur dzirdēt latviešu valodu
Inga Paparde, vēstures un sociālo zinību skolotāja Rīgas Daugavgrīvas pamatskolā (iepriekš mācības tajā notika krievu valodā): "Absolūti lielākā daļa krievvalodīgo bērnu ārpus stundām, ja neskaita interešu izglītību, lieto krievu valodu. Lai viņiem būtu vienkāršāk un ātrāk pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, skolām tika izveidoti dažādi plāni. Viens no ieteikumiem bija, ka arī starpbrīžos būtu iespējams sarunāties latviski, bet mēs dzīvojam reālā pasaulē un saprotam, ka ar draugiem bērns sazināsies dzimtajā valodā. Mūsu skolā nekad nav bijis obligāti noteikts, ka jāsarunājas latviešu valodā. Daugavgrīvas pamatskolā ir dažādi ārpusstundu pasākumi, svētku svinības, kurās viss notiek latviešu valodā. Šī Olga Sokolova, kas apgalvo, ka grib piespiest starpbrīžos skolēnus savā starpā sarunāties valsts valodā, pārspīlē. Tas nav obligāti. Ja starpbrīdī ir kāda aktivitāte, tā, protams, notiek latviski. Cik redzu, kolēģi ļoti labi apzinās, ka skola ir vienīgā vieta, kur bērni var dzirdēt latviešu valodu, un apzinās, ka bez tās būs nekonkurētspējīgi, jo kā vēlāk mācīsies vidusskolā, tehnikumos, augstskolās? Es pati bērnu latviešu valodas zināšanas kopumā vērtēju kā viduvējas, bet pēdējos gados līmenis uzlabojas. Skolā, piemēram, ir "runājošās sienas" – tur ir atgādnes vienkāršiem vārdiem, frāzēm latviešu valodā. Lielākā daļa diezgan labi izlasa, ar tekstu strādā labi, bet ir grūti izteikt viedokli. Ļoti palīdzētu, ja bērni ikdienā sarunvalodā lietotu latviešu valodu."
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
