30. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Traks vilks Krustpilī

1875. gada 30. jūlijā. Pirms 150 gadiem "Baltijas Vēstnesis" ziņoja par dramatiskiem, būtībā traģiskiem notikumiem Krustpils apkaimē, kur neilgi pirms tam bija uzklīdis traks vilks, nežēlīgi sakožot trīspadsmit cilvēkus, no kuriem vecākajam bija 56, bet jaunākajam 13 gadi: "Traks vilks mūs sabaidīja tā, ka neviens neuzdrīkstējās vairs laukā rādīties.

Nevienam nezinot, kur radies, kur ne, viņš šai dienā pēc pusdienas netāļ no Trepu muižas bija uzbrucis dažiem ļautiņiem un tos tik nežēlīgi sakodis, ka gan reti kāds no tiem palikšot vesels. Tiek arī stāstīts, ka daži ar vilku sirdīgi cīnījušies. Šis pats 13 gadu vecais puika Indriķis Jakubovs, redzēdams vilku pieskrienam, pacēlis kādu 10 mārciņas smagu akmeni un sviedis vilkam pa galvu tā, ka tas apžilbis un pakritis pie zemes. Pa tam puika mucis prom. Bet vilks atkal drīzi atdzīvojies un dzinies puikam pakaļ, un nu, otru reizi viņam uzbrukdams, to stipri sakodījis (zēnu sakoda kājā, rokā un galvā. – Aut.). Tad vilks uzskrējis kādam siena pļāvējam. Tas atkaudamies iecirtis vilkam ar izkapti pa purnu un atšķēlis lielu lampu ādas. Bet vilks vēl neatkāpies. Tad pļāvējs cirtis otrreiz un trāpījis pa kājām, un nu tik, pavisam ar asinīm notecējis, vilks devies tālāk. Par laimi šo negantnieku laimējās drīz rokā dabūt. Par to jāpateicas mūsu pagasta valdības un muižas meža valdības ātrai un uzmanīgai rīkošanai, it īpaši meža kungam Dosdorfam, pagasta vecākam Zilānam un pagasta priekšniekam Alunānam. Tikko mēs bijām Krisburgā (Krustpilī) ziņu dabūjuši par traka vilka ierašanos un briesmu darbiem, ko viņš pastrādājot, arī jau gandrīz reizē atnāca ziņa, ka esot kādi 300 mednieki sapulcēti nikno naidnieku cieti dabūt. Un arī tiešām vilks bija drīzi rokā. Pagasta vecākā Zilāna un meža kunga Dosdorfa šāvieni to bija 21. jūlija vakarā pagāzuši pie zemes. Zvērs bijis neredzēta lieluma. No kurienes viņš nācis, to vēl nezina. Daži stāsta, ka no Atašienes, kur līdz 30 cilvēku saplosīti, daži atkal, ka no Cargrades (Jersikas), bet skaidru ziņu vēl trūkst."

Trakumsērgas gadījumi kā mājas, tā meža dzīvniekiem Latvijas laukos tolaik atgadījās regulāri, bet lielākās briesmas saistīja ar trakiem suņiem un vilkiem. 

Sakostajiem un vīrusa inficētajiem cilvēkiem iespējas izdzīvot bija minimālas, jo infekcija gandrīz vienmēr noveda pie cietušā bojāejas. Nāve no nervu paralīzes iestājās apmēram nedēļas laikā. Situācija mainījās tikai 19. gadsimta beigās, kad franču mikrobiologs un ķīmiķis Luijs Pastērs 1885. gadā izstrādāja un veiksmīgi pielietoja trakumsērgas vakcīnu.

"Kurzemes Vārds", 1925. gada 30. jūlijā

Jauns latviešu tvaikonis. Ventspilī pazīstamais vecais kuģu īpašnieks "Reinke", kuram pirms pasaules kara bija vairāki tvaikoņi, kuri pa kara laiku tika no krievu valdības rekvizēti un nogremdēti, pēdējā laikā sācis ārzemēs atkal iepirkt tvaikoņus. Šinīs dienās Liepājas ostā iebrauca viņa jaunpirktais tvaikonis "Ajars" ar sāls lādiņu. No veciem tvaikoņiem Reinķim palicies tikai vecais "Windau". R.pašreiz ārzemēs ved sarunas vēl par kāda kuģa pirkšanu. Tā Latvijas flote ar katru dienu kļūst bagātāka, kas no sirds apsveicams.