Ar sapni par Brodveju. Saruna ar dziedātāju Anniju Putniņu

31. jūlijā, Dzintaru koncertzālē pirmo reizi Latvijā izskanēs programma "Brodvejas mūziklu hiti", kurā piedalīsies spoži solisti, vokālais ansamblis, instrumentālais kamerorķestris Raimonda Petrauska vadībā un dejotāji horeogrāfes Ievas Kemleres vadībā. Bet uz sarunu aicināju spilgtā soprāna īpašnieci Anniju Putniņu, kura, kaut arī tas nav īpaši afišēts, ir arī šī koncerta režisore jeb mākslinieciskā vadītāja.

"Gribas ieraudzīt rezultātu un tikai tad pateikt, ka šo es paveicu," saka Annija Putniņa, kura studējusi mūziklu žanru Londonā. Starp citu, tieši no šīs pilsētas tieši uz šo koncertu dzimtenē ieradīsies jaunais talantīgais mūziklu dziedātājs Gustavs Melbārdis, kurš šogad absolvējis "Mounthew" akadēmiju un jau piedalījies vairāku mūziklu iestudējumos ārpus Latvijas. Vakaru Dzintaru koncertzālē vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis, un ļoti iespējams, kādā duetā tēvs satiksies ar dēlu Gustavu…

Populārākās un skaistākās melodijas no pasaulslavenajiem mūzikliem "Operas spoks", "Mūzikas skaņas", "Evita", "Kiss me Kate" un citiem izdziedās vokālists Daumants Kalniņš, godalgotais aktieris Maksims Busels, šarmantā dziedātāja Aija Vītoliņa, spēcīgās balss īpašniece Ieva Kerēvica... Ieva Kemlere radījusi īpašas horeogrāfijas un Brodvejas mūziklu ainu pastkartes: tiks izdejoti stāsti no mūzikliem "Čikāga", "Moulen Rouge", "Mana skaistā lēdija", "Singin’ in the rain", "Grease" un citiem.

Annija Putniņa: "Esmu uzstājusies mūziklu žanrā Latvijā daudzviet, bet Brodvejas hitu koncerts tieši Jūrmalā būs kaut kas īpašs. Ceru, ka arī mana ģimene izbaudīs šo vakaru."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Annija, atklājiet, lūdzu, kā tapa programma!

A. Putniņa: Izvēle bija grūta, jo man patīk daudzas mūziklu dziesmas, bet producenta vienīgā un striktā vēlme bija, lai skanētu, kā jau pieteikts arī koncerta nosaukumā, Brodvejas mūziklu hiti. Tāpēc arī programmu veidoju tā, lai šajā ziņā nerastos nekādi jautājumi. Varbūt savas mīļākās dziesmas vai no mazāk zināmiem mūzikliem šoreiz neizvēlējos, bet izraudzījos tieši visvispopulārāko.

Ko dziedāsit pati?

Vispirms piemeklēju skaņdarbus, kas vislabāk der kolēģiem – esam seši solisti, pēc tam skatījos, kas pašai tembrālā ziņā piestāv. Aija Vītoliņa un Ieva Kerevica ir zemāku balsu un varbūt tumšāku tembru īpašnieces, savukārt es šajā koncertā aizpildu soprāna gaiši lirisko tēlu. Dziedāšu skaņdarbu no mūzikla "Mūzikas skaņas", kopā ar Daumantu Kalniņu būs duets no "Operas spoka", kas ir akadēmiski sarežģītāks, ar augstākām notīm, un būs arī divi burvīgi dueti ar Maksimu Buselu. Viens – romantiskais – no mūzikla "La La Land" un uz koncerta beigām parādīsim arī savu dejotprasmi duetā no mūzikla "Grease". Kas nezina, savulaik uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma ar slaveno aktieri Džonu Travoltu. Un būs arī ļoti skaistas kopdziesmas finālā.

Esat studējusi mūziklu Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Ko šī pieredze devusi un kādu skatījumu jūsos atstājusi uz mūzikla žanru?

Studijas Londonā nu jau pirms desmit gadiem bija brīnišķīgs laiks, mācības bija katra centa vērtas, taču ceļš līdz iekļūšanai augstskolā bija gana sarežģīts un arī finansējuma iegūšana nebija vienkārša. Daudz palīdzēja mana ģimene, ticēdama manam sapnim. Tāpēc man kā jūrmalniecei, kas dzīvo Saulkrastos, koncerts Dzintaros patiesībā būs mazliet arī ar smeldzi. Jo es vēlētos, lai mana ģimene ir lepna par to. Esmu uzstājusies mūziklu žanrā Latvijā daudzviet, bet Brodvejas hitu koncerts tieši Jūrmalā būs kaut kas īpašs. Ceru, ka arī mana ģimene izbaudīs šo vakaru. Studējot Londonā, satiku brīnišķīgus kursabiedrus no vienpadsmit dažādām valstīm, ar daudziem joprojām kopā muzicējam, un ir tādi, kas brauc pie manis dziedāt uz Latviju. Piemēram, Toms Brandons pērn bija brīnišķīgā manis rīkotā programmā kopā ar Jāni Lūsēnu "Vēstules no Īrijas". Arī pedagogi Londonā bija ļoti cienījami. Man gadījās, ka nodaļu vadīja pati šīs programmas izveidotāja, kura strādā ar lielām zvaigznēm Anglijā un kura pēc mūsu kursa devās pensijā, sniedzot mums visu savu labāko pieredzi. Mūziklu iestudēšana, ko mēs šobrīd mācāmies, Anglijā ir sena tradīcija ar izstrādātu sadarbības modeli, kur galvenais ir producents, nevis kā Latvijā režisors, kurš gan teātros, gan projektos reizēm ir vai Dieva vietā. Tieši producents taču iegulda konkrētajā projektā, un viņam tas jānoved līdz galam. Kā mums mazliet pietrūkst, lai izveidotu labu mūziklu, ir pat nevis finansējums, bet Anglijai tik raksturīgā disciplīna un tāda komandas noturība, kur katrs nevelk deķīti uz savu pusi. Bet, ja Anglijā gribētu rīkot dziesmu svētkus, viņiem būtu jāmācās no mums. Jo tur nav tik labas muzikālās izglītības sistēmas kā Latvijā, kas ir šo svētku pamats. Man bija pārsteigums, ka Londonā Karaliskās mūzikas akadēmijas studentu vidū bija arī tādi, kam problēmas sagādāja solfedžo un kas pat nepazina notis...

Kas ir labs mūzikls?

Tāds, kurā precīzi savienoti visi trīs būtiskākie elementi – dziedāšana, dejošana un aktiermeistarība. Turklāt tagad jaunākajās mūziklu programmās māksliniekam pašam jāspēj spēlēt arī ļoti daudzi mūzikas instrumenti. Vēl atšķirībā no operetes vai muzikālas izrādes mūziklā ļoti svarīgs ir stāsts. Kaut arī mūzikls ir izklaides žanrs, tā stāsts, kā, piemēram, "Les Miserables" jeb "Nožēlojamie", ir ar ļoti nopietnu un dziļu vēstījumu. Mūziklam raksturīga dinamika un noteikta dziedāšanas stilistika. Mūzikli ir ļoti dažādi – sākot ar "Operas spoku" un beidzot ar "We Will Rock You", kas ir ar grupas "Queen" mūziku. Ir roka un hiphopa mūzikli, folkmūzikli, žanru ir neiedomājami daudz. Es to esmu apkopojusi arī savos pedagoģiskajos rakstos. Iepriekšējā režīma dēļ mums no Rietumu kultūras ir nozagts ļoti daudz, tāpēc mūzikls saistās tikai ar "Kaķiem". Bet vēl ir tik daudz labu, populāru mūziklu, ko zina visa pasaule, gan vecāka, gan jaunāka gadagājuma cilvēki. Taču mums no tā visa bijusi sasniedzama tikai maza leduskalna daļiņa.

Septembrī Rīgas Doma kora skolā desmit gadu jubileju svinēs jūsu izveidotā pirmā muzikālā teātra izglītības programma Latvijā.

Kad atgriezos no maģistrantūras studijām Londonā, Rīgas Doma kora skola, kuru pati absolvēju kā diriģente, jauniešu izglītības dažādošanai pierunāja mani izveidot šādu programmu. Man bija jāmāca ne tikai skolēni, bet arī pedagogi. Vēlējos, lai programma ir tāda kā neviena cita un lai absolventi, kuri vēlas turpināt mūzikla studijas, būtu apguvuši šī žanra principus un varētu iestāties augstskolās. Pati tajos astoņos pedagoģes gados gan daudz laika zaudēju kā solomāksliniece. Nu jau divus gadus esmu uzticējusi šo programmu saviem sekotājiem. Taču man ir prieks, ka nodaļas absolventi aizbraukuši mācīties uz Brodveju. Šogad to absolvēja Emīlija Pavlovska, mans skolnieks Gustavs Melbārdis ir pirmais no Latvijas, kas iekļuva "Mounthew" akadēmijā Londonā. Uga Gundars, aktrises Annas Putniņas un dramaturga Laura Gundara dēls, šobrīd studē Barselonā. Ir nodaļas absolventi, kas mācās Teātra akadēmijā Lietuvā. Mūsu mūzikla nodaļas absolvente Elizabete Milta, kura vadīja Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus un ir nominēta "Spēlmaņu naktij" kā jaunā māksliniece, studējusi mūsu Kultūras akadēmijā...

Varbūt vērts atgādināt, kas īsti ir Brodveja?

"Brodway" ir īpašs rajons Ņujorkā kā, piemēram, Pārdaugava vai klusais centrs Rīgā. Tas ir kvartāls, kur slavenākā ir tā dēvētā 42. iela, kurā arī atrodas populārākie mūziklu teātri, gan lielāki, gan mazāki. Es savulaik aizbraucu uz Ņujorku noskatīties Brodvejas mūziklus tieši šajā Brodvejas rajonā. Tur izrāda gan Disneja mūziklus, gan vecklasiku. Arī cenu kategorijas ļoti dažādas. Var nopirkt biļeti par trīsdesmit deviņiem dolāriem un redzēt pasaules klases zvaigznes mūziklā, un turpat pāri ielai par simt trīsdesmit dolāriem piedāvā Disneja mūziklu. Protams, ir izņēmumi, bet pārsvarā tie visi ir vienlīdz labas kvalitātes iestudējumi. Ir mūzikli, kurus iestudē ļoti ilgi un kuri arī iet ļoti ilgus gadus. Tos var redzēt arī Londonā. Es gan ieteiktu izvairīties no mūzikliem, kas ir savirknēti no dažādu populāru mākslinieku, piemēram, Maikla Džeksona vai Tīnas Tērneres, dziesmām samākslotā sižetā. Vērtīgāk izvēlēties mūziklu ar oriģinālu stāstu, kur primārais ir sižets, dramaturģiskais materiāls, uz kura būvēts mūzikls. Kaut var arī otrādi. Ir ļoti labi komponisti, kuri ir arī libreta autori kā, piemēram, šī žanra guru Stīvens Švarcs. Un otrs mūziklu teātra rajons ir Vestenda Londonā.

Kopš maija Latvijas Radio un arī virtuālajā pasaulē var dzirdēt jūsu jauno singlu "Ir kārtējais rīts". Kā dziedat, "mazliet vienaldzīgs un brīžiem depresīvs, mazliet samocīts un tomēr ne bezcerīgs...". Izklausās, ka rīts nav Annijas Putniņas "mīļākais gadalaiks"?

Tā varbūt arī ir. Šis singls ir mans stāsts par manu rītu, kas sākas Saulkrastos, pirms dodos uz Rīgu, kur gaida mēģinājumi, ieraksti, uz kuriem jāpaspēj... Bet padarīt dziesmas tekstu draudzīgāku radio man palīdzēja Dagnis Roziņš – ar viņu un dziesmas mūzikas autoru un producentu Robertu Memmēnu trijatā veidojam manu pirmo albumu –, jo man ir tendence rakstīt vairāk teatrālā veidā. Esmu studējusi arī dramaturģiju, un man ļoti patīk veidot stāstus arī mūzikliem. Tam kādreiz varbūt vēlētos vairāk pievērsties, lai Latvijā taptu jauni mūzikli.

Bet topošā albuma idejas aizsākums bija daudzu manu draugu jautājumos – kur var noklausīties kādu tavu dziesmu? Pati biju šokā – ne straumēšanas platformās, ne radio neskan dziesmas, kuras varētu asociēt tieši ar mani. Bijušas fantastiskas sadarbības ar brīnišķīgiem komponistiem, ar Jāni Lūsēnu, kura mūziku visvairāk izpildu, kas man ļoti patīk, un kurš arī tieši man uzrakstījis pāris dziesmu. Īpaša sadarbība man ir ar Rihardu Zaļupi un Jāni Ķirsi, gan izdziedot viņu melodijas, gan radot tekstus. Taču laikam ir pienācis laiks, lai mana balss būtu dzirdama arī ārpus klātienes koncertiem, lai mani dzird arī radio. Topošā albuma pirmais singls "Ir kārtējais rīts" varbūt nav visa albuma noskaņa. Producents un komponists Roberts Memmēns teic, ka pirmajā albumā būtu ļoti muļķīgi ielikt sevi kaut kādā noteiktā stilā, jo tu sevi vēl īsti nepazīsti līdz galam. Un vēl vajag saprast, kas patīk pašai un ko no tevis sagaida klausītāji. Taču es vēlējos, lai mans pirmais albums iznāk pirms maniem četrdesmit. Albumā, kas, es ceru, iznāks nākamā gada janvārī vai februārī, būs kopā ar Robertu Memmēnu radītas astoņas jaunas dziesmas. Katra mazliet atšķirīga. Otrs topošā albuma singls iznāks jau 13. augustā. Mūzikas autore būšu arī es.