Pirms 110 gadiem, 1914. gada 28. jūnijā, serbu terorists Gavrila Princips atentātā Sarajevā nošāva Austroungārijas troņmantnieku erchercogu Franci Ferdinantu un viņa sievu Sofiju.

Reklāma

Austroungārijas anektētās Bosnijas-Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā notikušais atentāts vēsturē kalpo par lielisku piemēru un brīdinājumu, kā samērā lokāls konflikts noteiktos politiskos apstākļos spēj iekustināt neapturamu ķēdes reakciju, kuras iznākums ir globāla katastrofa, kas prasa miljoniem dzīvību. 

Serbu nacionālisti no organizācijas "Melnā roka" bija absurdi iedomājušies, ka ar savu rīcību veicinās Bosnijas un Hercegovinas atdalīšanos no Austroungārijas un pievienošanos Serbijai.

Eiropas sabiedriskā doma bija šokā par politiskā ziņā praktiski bezjēdzīgo, taču brutālo noziegumu un sākotnēji nostājās austriešu pusē, taču pakāpeniski viss mainījās. Politiskā slepkavība kļuva par "casus belli", tas ir, kara ieganstu, lai Austroungārija vispirms izvirzītu apzināti neizpildāmu ultimātu tās ietekmei Balkānos jau sen traucējošajai Serbijai. Vīnē uzskatīja, ka sliktākajā gadījumā tas būs tikai reģionāls, ātrs karš. Taču serbu sakāvi nevarēja pieļaut Belgradas sabiedrotā Krievija, savukārt Vācijas impērija pat gribot nespētu stāvēt malā, ja tiek apdraudēta Austroungārija. Attiecīgi Francijai bija vienošanās ar Angliju, kuras pienākumos bija aizstāvēt arī Beļģiju. Visas šīs valstis dažādās kombinācijās bija šā vai tā saistītas savstarpējiem līgumiem, kas lika tām veikt mobilizāciju un atbalstīt sabiedroto. Arī ambīcijas un uzkurinātā patriotisma jūsma visās pretinieku nometnēs darīja savu. Mēnesi pēc šāvieniem Sarajevā, 1914. gada 28. jūlijā Austroungārija uzbruka Serbijai un sāka apšaudīt Belgradu, bet 1. augustā jau liesmoja visa Eiropa. Bija sācies Pirmais pasaules karš, kas prasīja aptuveni astoņus miljonus dzīvību un nogalināja vai izkaisīja pa pasauli bēgļu gaitās arī aptuveni miljonu latviešu. Serbu ģimnāzists Principa, kam atentāta brīdī bija 19 gadu, kopā ar citiem sazvērniekiem tika tiesāts un saņēma mūža ieslodzījumu, bet 1918. gada pavasarī nomira no diloņa cietumā.

Latvijas Kareivis, 1924. gada 28. jūnijā

Ceļu revīzija Zemgalē. Agrāk Zemgale lepojās ar saviem baltajiem lielceļiem, kuri arvien atradās priekšzīmīgā stāvoklī. Kara laikā sakarā ar frontes tuvumiem ceļi daudz cietuši un viņu atjaunošana nenākas viegli. Daudzās vietās ceļi tā izbraukti, ka viņu renovēšana prasa milzu līdzekļus, kurus pagasta sabiedrības nav spējīgas sagādāt, tāpēc ceļu izlabošanu tādās vietās uzņēmusēs valdība. Šis precedents tomēr bijis par iemeslu, ka pašvaldības uz ceļu klaušām sāka lūkoties paviršāk un labprāt no tām izvairījās. Neskatoties, ka Jelgavas apriņķa valde vairākkārt atgādinājusi pagastu valdēm lauku ceļiem pievērst nopietnu vērību, tikai nedaudzi to ievērojuši. Lai novērstu trūkumus, Jelgavas apriņķa valde šā mēneša beigās izdarīs ceļu revīziju visā apriņķī un stingri lūkosies, lai katrs savu ceļa gabalu būtu savedis pienācīgā kārtībā. Kas to neievēros, tiks sodīti pēc likuma.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.