1884. gada 18. aprīlī. Pirms 140 gadiem Jaunzvārdes pagasta Kalnasēleišos kalpa ģimenē piedzima dzejnieks, literāts, publicists, atdzejotājs un tulkotājs no krievu, poļu un vācu valodas Kārlis Krūza, kurš mēdzis parakstīties ar segvārdu Vēsmiņu Kārlis.

Par atzītu dzejnieku Krūza kļuva pagājušā gadsimta 20. gados, kaut pirmo dzejoli publicēja 1901. gadā, bet pirmais krājums "Ceļmalas ziedi" iznāca jau 1904. gadā. Literatūrzinātnieki aizrāda, ka Krūza bijis starp pirmajiem latviešu dzejniekiem, kas 20. gadsimta sākumā pievērsās pasaulē izplatīto dzejas kanonisko formu izkopšanā un piemērošanā latviešu valodai. Īpaši atzīmē viņa darbu ar franču trioletu – astoņrindu pantu ar noteiktu atskaņu shēmu, kurā pirmā rinda atkārtojas arī kā ceturtā un septītā, bet otrā rinda ir vienāda ar astoto. Krūza no tā izveidoja tā saucamo latvisko trioleta formu, labskanības un gleznainības labad pieļaujot atkāpes no kanona, kā tas redzams vienā no viņa pirmajiem atzītajiem dzejoļiem "Dzintars": "Tev ir tik dzintardzidras dziesmas,/ Tev dzīļu dzelmēs dzintars dus,/ Kā dzintars tavas saules liesmas./ Tev ir tik dzintardzidras dziesmas,/ Un, kad pār klintīm brāžas briesmas,/ Mirdz dzintardzīlēs dziļums kluss./ Tev ir tik dzintardzidras dziesmas,/ Un tavās dzelmēs dzintars dus." Par izkoptiem un daiļskanīgiem vērtē arī Krūzas sonetus, taču pats liriķis izteicies, ka trioletas viņam patīkot vislabāk "viņas labskanības dēļ; reti kāda cita forma var tai tuvoties" un ka šī forma vislabāk ļaujot iekļaut dzejā izjūtas. Laikabiedri mazliet brīnījās par liriķa pieticīgo dabu. Maizi viņš nopelnīja, strādādams par latviešu valodas skolotāju dažādās skolās. 

"Par savu grāmatu izdošanu Krūza rūpējas pats, netaisīdams nekādu reklāmu, it kā gaidīdams, lai dzejas cienītājs saviem spēkiem uzmeklē šīs dzejas pērles. 

Tādēļ arī viņa grāmatas, kas iznāk tikai pāris simts eksemplāros, atrodas tikai pie īstiem dzejas draugiem," sveicot autoru 50 gadu dzimšanas dienā, 1934. gadā atzīmēja "Jaunākās Ziņas". Jāpiebilst, ka Krūza kā atdzejotājs 1929. gadā sagatavoja pirmo plašo Aleksandra Puškina izlasi latviešu valodā, bet 1937. gadā sastādīja 16.–20. gadsimta poļu dzejas antoloģiju.

Darba Balss, 1924. gada 18. aprīlī

No Universitātes aprindām mums ziņo: Nesen atpakaļ pie juridiskās fakultātes, stādīdams priekšā speciālu darbu (vācu valodā drukātu darbu par muitu politiku) ir griezies Fricis Menders ar lūgumu pielaist viņu lasīt kā privātdocentam dažas lekcijas pie katedra. Neskatoties uz pietiekošām atsauksmēm, kādas par minēto darbu ir dotas no pazīstamiem tautsaimniecības profesoriem, mūsu augstskolas dažas aprindas, kuras grupējas ap dažām korporācijām, pieliek visus spēkus, lai kā fakultātē, tā arī universitātes padomē Menderi izgāztu viņa politiskā virziena dēļ. Patiesi demokrātiskā valstī šāds solis nebūtu attaisnojams.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.