Kaimiņvalstī Lietuvā, Kauņā, vakar sācies Eiropas čempionāts daiļslidošanā, un no šodienas skatītāji to varēs vērot kanālā LTV7. Aktīvi šim lielajam sporta notikumam sekos līdzi zinošais un erudītais sporta žurnālists Normunds Melderis komentētāja lomā, sniedzot skatītājiem plašāku redzējumu par šo sporta veidu, kā arī palīdzot izprast tā nianses.

Normunds par šī gada čempionātu izsakās ar cerībām gan attiecībā uz šī brīža Eiropas favorītiem, gan arī mūsu Latvijas līderiem. "Galvenais, lai būtu interesanta cīņa," tā teic Normunds Melderis, cerot aizraut skatītājus ar aizraujošu šī notikuma izklāstu.

Šis nav jūsu pirmais daiļslidošanas čempionāts. Iespējams, jau ir izstrādājusies rutīna, kā sagatavojaties čempionātiem, vai pastāstīsiet nedaudz sīkāk?

Gatavošanās man ir trīs daļās. Pirmā – sezonas sākums, rudens. Sekoju līdzi tam, kas notiek šajā sportā, vēroju dažādus internetā pieejamos videomateriālus un lasu informāciju par jaunākajiem sasniegumiem, līderiem un ar to saistītās ziņas. Iespējas sekot līdzi šādiem notikumiem televīzijā ir diezgan ierobežotas, jo ne visi sacensību posmi tiek translēti, tāpēc daudz labāks resursu avots, protams, ir internets. Gatavoju pats arī informāciju drukātā formātā, jo man pašam tā šķiet ērtāk. Šis ir svarīgs posms, jo, piemēram, ja pirms sacensībām favorītu vai pat dalībnieku sastāvā notiek izmaiņas, es vismaz esmu redzējis citus dalībniekus un zinu, kā viņi izskatās. Otrā daļa – gatavojos katrai komentēšanas reizei atsevišķi. Sacensību dienā jau no paša rīta sekoju līdzi jaunākajai informācijai, jo iespējamas arī pēdējā brīža izmaiņas. Dienā mēdz būt arī vairāki komentāri, kas nozīmē, ka uz otro sacensību posmu iespējamas izmaiņas sastāvā, piemēram, traumas vai snieguma dēļ. Trešā daļa – gatavojos visu mūžu. Tas, ko es esmu redzējis, tas, ko esmu lasījis, dzirdējis, kas palicis atmiņā, tas vienmēr var noderēt, komentējot sporta notikumus. Sporta notikuma komentēšanai nevar sagatavoties desmit dienas iepriekš. Protams, kādu laiciņu ir intensīvāka gatavošanās, tomēr informācija jāvāc nepārtraukti, visu dzīvi. Liela problēma pirms daiļslidošanas čempionātiem ir atrast partneri, ar kuru kopā komentēt šo notikumu. Šoreiz gan tas jau ir atrisināts, ar mani kopā pie komentētāja pults būs bijusī daiļslidotāja Diāna Ņikitina.

Kādas ir jūsu prognozes attiecībā uz šī gada čempionātu?

Šobrīd ir nedaudz pēc­olimpiskā sajūta, un tie sportisti, kas vēl nesen bija topos, nemaz šajā čempionātā ne­startēs, tātad notiek izmaiņas joprojām, lai arī čempionāts vairs nav aiz kalniem. Arī Covid-19 atstātās sekas joprojām ir jūtamas, un Krievijas karš Ukrainā viennozīmīgi ir ietekmējis šo sporta veidu, jo no programmas ir pazuduši Krievijas pārstāvji un sakarā ar to nobīde ir diezgan liela. Daži sportisti, kas iepriekš bija ne tik augstās vietās, šobrīd ir reitingu augšpusē. Es domāju, ka ļoti interesanta un neprognozējama cīņa būs pāru sacensībās, jo tur ir daudz riska momentu. Te būs visinteresantākā cīņa, jo nav arī tādu izteikti simtprocentīgu favorītu. Sieviešu un vīriešu sacensībās arī samērā grūti prognozēt, jo tajās arī ir lēcieni.

Varbūt ir kādi komentāri par Latvijas sportistiem?

Šobrīd no mūsu puses ir pieteiktas trīs sportistes sieviešu slidojumā, kas ir izpildījušas normatīvus, bet es domāju, ka nekādu brīnumu nebūs un startēs Sofija Stepčenko, kura pēdējās sezonās ir bijusi mūsu līdere. Par viņas izredzēm grūti pateikt, bet meitene ir jauna un diezgan stabila. Es ceru, ka viņa veiksmes gadījumā cīnīsies par vietu pirmajā desmitniekā, bet otrajā desmitniekā viņa noteikti būs. Mūsu slavenākajam daiļslidotājam Denisam Vasiļjevam šī sezona nav bijusi pārāk veiksmīga. Man bija ar viņu intervija, kurā viņš teica, ka šo sezonu sācis ar nelielu aizkavēšanos un nav bijis līdz galam gatavs pirmajiem startiem, un augstākā vieta, kas šajos posmos ir bijusi, ir septītā, arī punktu summa stipri atpaliek no viņa rekorda, tomēr, kad decembra sākumā startēja Latvijas čempionātā, viņš guva ļoti lielu pārsvaru, kas nozīmē, ka sportistam ir izaugsme. Viņam ir ceļš uz augšu, un viņš ļoti gaida Eiropas čempionātu. Ņemot vērā, ka čempionāts norisināsies tepat, Kauņā, būs daudz atbalstītāju no Latvijas, kas viņam noteikti palīdzēs. Kā būs, ir ļoti grūti paredzēt, bet domāju, ka viņš var cīnīties par medaļām. "Grand Prix" fināls parādīja, ka, neveiksmīgi veicot īso programmu, ļoti spēcīgi favorīti var arī atkrist. Gaidu Denisa startus, viņam ar treneri izstrādāta interesanta horeogrāfija, un arī viņš pats ir pozitīvi noskaņots.

Ko jūs saredzat kā lielāko izaicinājumu, komentējot šo sporta notikumu?

Es vienmēr ceru, ka būs skaista cīņa, jo komentēt ir vieglāk, kad sportistiem viss izdodas. Tiešām nav viegli, ja sportistiem neizdodas pro­gramma, īpaši Latvijas sportistiem, jo esam patrioti un vēlam saviem sportistiem pēc iespējas labākus rezultātus. Ja neveicas Latvijas sportistiem, tas mūs ļoti ietekmē, bet, ja neizdodas arī citiem sportistiem, ir vēl grūtāk. Tad, protams, arī daudz skaitļu, reitingu, jāseko bagātīgam informācijas daudzumam. It kā estētiskais sporta veids, bet tas viss ir balstīts ciparos un ir ļoti svarīgi tajos nekļūdīties, kā arī uzturēt intrigu. Man lielākā bauda, ja ir ļoti spraiga cīņa par medaļām, tas arī ir tas patīkamais sporta elements, kas ir vajadzīgs. Ja tā būs, tad tas man būs kā papildu bonuss.

Kas ir galvenais, ko ņemat vērā, lai atspoguļotu skatītājiem interesantu perspektīvu par šo notikumu?

Daudz atkarīgs no izejas pozīcijām. Piemēram, uz olimpisko sezonu nāk visi sportisti, kuri ir spējīgi, arī viegli traumēti, bet pēc olimpiskajām spēlēm, kā tagad, ir kritumi. Daļa no čempioniem beidz karjeru vai nolemj nepiedalīties, bet mums, komentētājiem, ir jāspēj saglabāt intrigu, lai būtu interesanti skatītājiem, kā arī lai viņi saprastu to, kas man ir skaidrs. Man vienmēr ir laimējies ar palīdzēm, kuras ļoti labi orientējas daiļslidošanā, izstāstot kaut ko skatītājiem nezināmu. Skatītāji arī dalās divās grupās – vieni, kuri uzskata, ka programmas laikā vajag runāt, un otri, ka nevajag. Es pats programmas laikā mazāk runāju, bet manas partneres, kuras ir bijušās daiļslidotājas, vairāk runā un skaidro, kas notiek. Galvenais, ja ir laba sacensība, tad komentētājs to nedrīkst sabojāt, ja vēl kaut ko var pielikt klāt, tad ir lieliski. Reizēm ar skatītājiem nesakrīt viedoklis, jo es cenšos runāt par to, ko redzu, mēģinot atstāt savu subjektīvo skatījumu ārpusē, bet pēc tam ir gadījies dzirdēt pārmetumus par kāda sportista kritizēšanu, jo skatītājiem viņš ir paticis. Tie ir estētiskā sporta veida plusi un mīnusi, jo reizēm skatītājiem tas mākslas baudījums ir šķitis tik skaists, ka nevar pieļaut domu par kādām šī sportista kļūdām, bet es nevaru turēt sveci zem pūra, man par to ir jārunā. Viens no mūsu, komentētāju, papilduzdevumiem ir skatītāju izglītošana – mācīt vērtēt, domāt līdzi, dot kritērijus, kādus izmanto tiesneši.

Komentējat daudzus sporta veidus, kā spējat iegūt tik daudz padziļinātas informācijas?

Pēdējos gados man sanācis diezgan maz sporta veidu komentēt, jo mums Latvijas Televīzijā ir parādījušies daudzi sporta komentētāji, tāpēc pēdējā laikā mans repertuārs ir samērā šaurs. Agrāk es komentēju arī volejbolu, tagad to ir nomainījusi jāšana, protams, arī olimpisko spēļu komentēšana, bet arī nekā vairāk ārpus tā. Jāatzīst, es gan vienreiz skaitīju, cik sporta veidus kopumā esmu komentējis, un sanāca 40 sporta veidi. Lielu daļu no šī skaita esmu sakrājis, jo biju lūgts aizvietot kolēģus, un vēl daļu, kad jākomentē kāds sporta veids, kas pie mums tiek rādīts reti, piemēram, boulings, snūkers, tādi, kas nav īpaši izplatīti. Noteikti nevaru teikt, ka es citos sporta veidos būtu ļoti erudīts, tomēr pēdējos gados ir ļoti izteikta sporta komentētāju specializācija konkrētā sporta veidā.

Kas jūs visvairāk aizrauj, komentējot sporta notikumus?

Mēģinu atrast intrigu. Man ir jāsaprot pašam intriga un tā jāuztur skatītājiem. Ja sports būtu absolūti pro­gnozējams, tas tā nestrādātu. Sportā nekad nekas simtprocentīgi nav zināms. Mēs zinām favorītus, tomēr nekad nevaram paredzēt, kas var notikt. Sports vienmēr pārsteidz. Atceroties, kas pagājušajā gadā notika ar mūsu hokejistiem vai basketbolistiem, jāatzīst, tas bija milzīgs pozitīva pārsteiguma mirklis. Tas ir tas skaistākais.

Kāpēc esat tieši sporta žurnālists?

Es reizēm darbojos arī citās sfērās. Man ir arī juridiskā izglītība, rakstu par politiskiem notikumiem, bet tur man nav tādas skaidras platformas, piedāvāju medijiem savus veikumus. Nav tā, ka mani interesē tikai sports un nekas vairāk, bet tā nu ir sanācis. Beidzot skolu, biju pārdomās par to, ko darīt, nolēmu, ka vēlos būt sporta žurnālists, jo mani interesē sports. Lielākā daļa sporta žurnālistu paši daudz interesējas par sportu. Līdz ar interneta platformām šie sporta notikumi ir kļuvuši daudz pieejamāki, kas nozīmē arī štata vietu pieaugumu sporta žurnālistiem, tāpēc šai profesijai noteikti ir nākotne, un es priecājos par to. Man patīk šī profesija, mani tā interesē. Mans darbs ir mans hobijs.

Sporta žurnālists Normunds Melderis.

Normunda Meldera PIETURZĪMES

Trīs vārdi, kas jūs raksturo vislabāk?

Sports, ģimene, Latvija.

Bez kā jūs nevarat iedomāties savu dienu?

Bez ziņām, to skaitā sporta.

Lielākais sasniegums darbā?

Man uzticas, ļauj komentēt, strādāt sporta ziņās.

Labākā atpūta/izklaide?

Sporta notikumu skatīšanās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.