6.2 °C
Pagājušā gada nogalē plašu rezonansi sociālajos tīklos izraisīja kādas sievietes stāstīta pieredze portāla "la.lv" žurnālistei par viņas ģimenes bēgšanu no Zviedrijas. Tā tika atspoguļota divās publikācijās bez jebkādiem komentāriem no oficiālajām iestādēm, kurām, iespējams, būtu savs situācijas redzējums. Sievietes ieskatā Zviedrijas sociālais dienests bez reāla pamatojuma ir vēlējies atņemt ģimenei viņu skolas vecuma meitu – tas arī kļuvis par bēgšanas iemeslu.
Rakstu tonis ir emocionāli sakāpināts, un tajos sieviete pauž dažādas aizdomas, līdz pat tam, ka "tiek realizēts kāds augstāks plāns" un "atklātie fakti tomēr liekot domāt, ka spars, ar kādu cenšas atņemt viņas bērnu, tomēr ir ar stabilu segumu – kāds viņas bērnu ir noskatījis un par katru cenu cenšas iegūt".
"Latvijas Avīze" centās noskaidrot, vai tiešām Zviedrijas sociālie dienesti bērnus no ģimenes var izņemt bez būtiska iemesla un vai latviešu kopiena Zviedrijā regulāri cieš no šāda, kā varētu domāt, pārspīlēta Zviedrijas sociālā dienesta spiediena.
Latvieši iekrīt reti un neregulāri
Gan Latvijā, gan Zviedrijā ir pienākums ziņot bažu gadījumā par likumpārkāpumu pret bērnu. Zviedrijas Sociālās labklājības pārvalde savā mājaslapā aicina ziņot pat tad, ja ir tikai aizdomas par bērna dzīvību un veselību apdraudošu situāciju ģimenē. "Attiecīgās iestādes riskus izvērtēs, balstoties uz faktiem," skaidro Santa Slokenberga, vecākā lektore administratīvajās tiesībās, asociētā profesore medicīnas tiesībās Upsālas Universitātē. Viņa stāsta, ka pastāv gan tā dēvētie vides apstākļi, gan arī uzvedības apstākļi, kuru dēļ sociālais dienests varētu pievērst savu uzmanību ģimenei, kurā aug bērns, un sākt apstākļu noskaidrošanu.
"Pat regulāra kliegšana vai atkārtota uzsišana bērna rociņām ir vardarbība,"
skaidro Santa Slokenberga, ieskicējot gadījumus, kādi var pievērst Zviedrijas sociālā dienesta uzmanību.
Latvijas valsts vēstniecībā Zviedrijā skaidro, ka tās redzeslokā gan ir nonākuši atsevišķi gadījumi par bērnu izņemšanu no ģimenes, tomēr tie ir reti un nenotiek regulāri.
Daudz drošības ventiļu
Upsālas Universitātes asociētā profesore Santa Slokenberga skaidro, ka, viņasprāt, ir pietiekami daudz drošības ventiļu, lai lēmums par bērna nodošanu aprūpē un izņemšanu no ģimenes tiktu pieņemts atbilstoši likumam. Piemēram, tas, ka bērna izņemšana no ģimenes, ja bērna veselība vai attīstība nav akūti apdraudēta, tiek sagatavota un izskatīta divās nošķirtās instancēs. Sociālais dienests sagatavo motivētu pieteikumu ārpus mājas aprūpes nepieciešamībai, bet tiesa lemj par to, vai šāda aprūpe ir nepieciešama.
Pastāv arī gadījumi, kad tiesai ir atšķirīgs skatījums nekā sociālajam dienestam. Turklāt vecākiem un no 15 gadu vecuma arī pašam jaunietim vienmēr ir tiesības lēmumu pārsūdzēt.
Tomēr vispirms Zviedrijas sociālais dienests noskaidro visus lietas apstākļus. Vides apstākļi tiek pētīti, ja ir, piemēram, aizdomas par nelabvēlīgu situāciju ģimenē, fizisku vai emocionālu vardarbību, atbilstošas aprūpes trūkumu vai bērna izmantošanu. Savukārt uzvedības apstākļi tiek vērtēti, ja bērns pats savu veselību vai attīstību pakļauj ievērojamam kaitējuma riskam, piemēram, lieto atkarību izraisošas vielas, iesaistās noziedzīga rakstura aktivitātēs vai viņam piemīt sociāli destruktīva uzvedība.
Visos gadījumos tiek gaidīta ģimenes sadarbība ar attiecīgajiem dienestiem: gan vecāki, gan, ciktāl iespējams, arī bērni piedalās sarunās un var skaidrot savu redzējumu. Tikai tad, ja nav iespējams panākt brīvprātīgu sadarbību, bet tiek atzīts, ka pastāv ievērojams kaitējuma risks, tiek lemts par ārpus ģimenes aprūpes nodrošināšanu un bērns var tikt izņemts no ģimenes.
