Nākamais Krievijas teorētiskais (uzsvēršu – teorētiskais!) uzbrukuma mērķis Eiropā var būt tikai Baltijas valstis ar mērķi savienot Kaļiņingradas anklāvu ar pārējo Krievijas teritoriju un atgūt plašu piekļuvi Baltijas jūrai, kas šobrīd ir NATO iekšējais ezers. 

Diezgan droši var pieņemt, ka pēc sagaidāmā pamiera noslēgšanas Ukrainā Krievija vairs neriskēs tai uzbrukt atkal, lai vēlreiz neuzkāptu uz tā paša grābekļa. Tā drīzāk centīsies saglabāt un nostiprināt teritoriālos ieguvumus, ja tādi pamiera rezultātā būs. Tāpat Krievija neuzbruks Somijai, atceroties ne pārāk veiksmīgo 1939./1940. gada Ziemas kara pieredzi, kā arī Somijas tagadējo gatavību karam ar 300 tūkstošiem labi apmācītu rezervistu. Arī Polija aktīvi bruņojas un plāno dubultot savu armiju, kas tagad ir 200 tūkstošus vīru liela. Diez vai Krievija mēģinās pārbaudīt Polijas pretestības spējas, kuru pilnīgi noteikti agresijas gadījumā atbalstīs arī Vācija, lai nepieļautu Moskovijas ordu nokļūšanu līdz Oderai. 

No iepriekš minētā var secināt, ka iespējamais nākamā Krievijas uzbrukuma mērķis Eiropā ir nevis kaut kāds abstrakts NATO valstu kopums, bet pavisam konkrēti tikai Baltijas valstis.