"Ies kā smērēts," tā sola Teātra dienas koncerta veidotājs Mārtiņš Egliens. Pirmizrāde Nacionālā teātra Lielajā zālē parīt, 27. martā.

Bija visnotaļ interesanti, Mārtiņ, tevi redzēt skatītāju vidū koncertzālē "Gors" Rēzeknē Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonijā.

M. Egliens: Mana mamma, vārda vislabākajā nozīmē traka un apņēmīga sieviete, bija ierakstījusi diktofonā Broņislavas Martuževas dziedātās dziesmas un kādudien man prasa – kurš varētu atšifrēt un dabūt to visu uz notīm? Ar ko lai parunā? Tas notika brīdī, kad man ar balsi bija, kā bija, arī laiks ne pārāk darbīgs… Pāris minūšu padomāju un noteicu – nu, tu vari parunāt ar mani. Pamatīgā, intensīvā darbā gada laikā visu apkopojām un uz Broņislavas Martuževas simt gadu jubileju izdevām grāmatu.

Ja nemaldos, pati Anna Egliena pa sarkano paklāju devās saņemt "Boņuka" balvu!

Jā, tā bija!

Televīzijas ekrānā varēja redzēt, ka arī tev, Mārtiņ, smaids sejā.

Balvas ir ārējs faktors, bet iekšēji jau katram cilvēkam gribas, lai viņa darbu novērtē un atzīst.

Tagad tieši par tavu darbu. Vai esi paskaitījis, kurš pēc kārtas tev būs šis Teātra dienas koncerts?

Kā režisoram pirmais. Neesmu rēķinājis, bet bijis neskaitāmi daudz koncertu, kur esmu rakstījis dziesmu tekstus, bijis klāt pie scenārija, bet vienmēr kāda cita virsvadībā. Tāds, kurā gala lēmumu pilntiesīgi pieņemu es, šis būs pirmais.