2.2 °C
"Latvijas Avīzes" un žurnāla "Mājas Viesis" publikāciju sērijā "Apdzīvota vieta", kur lūkojam, kā dzīvo ļaudis dažādās no galvaspilsētas un lielām maģistrālēm attālās vietās, šoreiz iegriezīsimies Valmieras novada Sedā. Marta pelēkā dienā iebraucot Sedā, ieraugu Staļina, Hruščova, Brežņeva padomju laiku apbūvi, turklāt ne tajā labākajā stāvoklī.
Kur tad vietējo iedzīvotāju solītā saules pilsēta? Es esot izvēlējies nepareizo laiku: pareizais ir vasaras vakari, kad saulrietā dzeltenās ēkas starveida liepu aleju plānojumā zaigo kā zeltā no milzīga apļa kā saules. Pagājušā gadsimta 50. gados, kad meža vidū tukšā vietā (ja neskaita dažas mājas) sāka veidot ciematu, kur dzīvot topošās kūdras fabrikas darbiniekiem, stipri vien domāja par gaišo nākotni un komunismu. Tiesa, komunisms tā arī neiestājās, bet nākotne noteikti Sedai varētu būt, tikai citā sistēmā.
Kamēr lielākā daļa citu Latvijas pilsētu (Sedai pilsētas statuss ir kopš 1991. gada) dažādiem soļiem attīstās, tikai divus kvadrātkilometrus lielajā Sedā laiks ir it kā iekapsulējies.
Bez liekām dekorācijām dažās ielās un pagalmos pat tagad mierīgi varētu uzņemt mākslas filmas par Staļina un Hrušcova laikiem.
Man personīgi liekas, ka arhitektūra un plānojums, tostarp mistiskais, neracionālais aplis pilsētas vidū, jāsaglabā, jo nekur Latvijā tik tīrā un plašā veida nekā tāda nav. Un, ja vēl ar laiku atjaunotu arkveida vārtus, kas bija, iebraucot pilsētā, tad Seda būtu sava veida pērle. Protams, ļaudīm, kas dzīvo vecajās ēkās sliktā stāvoklī varētu būt arī cits viedoklis, bet visu var sakopt un izremontēt. Vai izdosies, rādīs nākotne.
Pilsēta kūdras dēļ
Bez kūdras purva Sedas nebūtu. Tagad mazliet paradoksāli, ka purvam ar Sedu formāli sakara vairs nav, jo tas atrodas Jērcēnu pagastā, kaut gan agrāk ietilpa Sedas pilsētas lauku teritorijā, savukārt kūdras ražotne atrodas Valmieras pagastā, Sedā – tikai palīgēkas. Bet skaidrs, ka Seda un tai piegulošais purvs un arī izmantotā daļa, kur tagad ir dīķi, ir nesaraujamas lietas. Kūdru apsaimnieko divi māsas uzņēmumi AS "Seda" un SIA "Legro Latvia", kuru īpašnieki ir beļģi un nīderlandieši. Uzņēmumu vadītājs ir Sedā dzimušais Aleksandrs Tomaševičs, kura tēvs ieradās Sedā no Baltkrievijas, bet mamma ir no tuvējiem Strenčiem. A. Tomaševičs vietējā kūdras uzņēmumā strādā kopš 1995. gada.
"Labi atceros savu pirmo mēnešalgu 1995. gadā – 48 lati. Deviņdesmitie gadi bija sarežģīti. Mainījās pieprasījums pēc kūdras, parādījās investori, arī reiderisms, uzņēmuma vadība pat tika aizvesta uz cietumu, daudzi iebraucēji, kam nebija pieņemamas politiskās pārmaiņas, aizbrauca atpakaļ uz dzimtajām vietām," atceras A. Tomaševičs, kurš bērnību pavadījis Sedā, bet kopš 2001. gada dzīvo Valmierā.
Sedas vēsturi viņš iedala trijās daļās. Padomju gados Seda bijusi laba vieta dzīvošanai: aktīva, pozitīva mazpilsēta, kurā viens otru sveicinājuši. Trakie deviņdesmitie – pārmaiņu gadi, kad rosīgums pamazām apsīcis, cilvēki sākuši doties projām – arī Rietumu virzienā. Un nu mūsdienas, kad pilsētā ir liels pensionāru īpatsvars un jaunu cilvēku nav daudz, strādniekus nevarot dabūt, piemēram, sezonā purva darbos vajagot 40 strādniekus, bet puse no viņiem esot viesstrādnieki no Gruzijas, Uzbekistānas, Ukrainas. Padomju gados kūdras purvā strādājuši 250 sedēnieši, bijušas daudzas palīgražotnes.
"Nezinu, labi vai slikti, bet mainījušies laiki un vērtības. Tagad valda nauda. Ir demogrāfijas problēmas. Kas notiks ar Sedu, kad vecā paaudze aizies? Man sāp sirds, un esmu pesimists šai ziņā.
Kas notiks ar valsti, mūsu būtību?" jautā A. Tomaševičs, kurš lieliski runā latviski, angliski, vāciski un krieviski.
Kas attiecas uz kūdras ieguvi, esot gan skaidrība, gan neskaidrība. Pie pašreizējiem ieguves apjomiem – 25 000 tonnu gadā – Sedā kūdras pietikšot vēl aptuveni 25–30 gadiem. 1978.–1980. gadā Sedā iegūts ap miljonu tonnu gadā, dzelzceļa vagoni kursējuši nepārtraukti – galvenokārt uz Rīgas TEC, kur kūdra izmantota kā kurināmais. Tagad kūdru lieto lauksaimniecībā. 1995. gadā tika pieņemts lēmums kūdru aizvietot ar gāzi, kas bijis ērtāk un ekoloģiskāk, un nācies meklēt citus kūdras izmantošanas veidus.
