1. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Taksometri "pēc Parīzes parauga"

1925. gada 1. aprīlī. Pirms 100 gadiem Rīgā atklāja taksometru satiksmi šī vārda mūsdienu izpratnē.

Kaut atsevišķi vieglie auto, kas pārvadāja klientus par maksu atbilstoši nobrauktajam kilometru skaitam, Rīgā bija sastopami vēl pirms Pirmā pasaules kara un arī 20. gadu sākumā, uzņēmuma "Taksometri" Francijā iegādātie desmit specializētie "Renault" no tiem atšķīrās, jo bija apgādāti ar skaitītājiem. Tie bija taksometri "pēc Parīzes parauga". "Taksometru" dibinātāji bija autobūves uzņēmuma "Renault" pārstāvis Latvijā tirgotājs A. Glāznieks un Saeimas deputāts, vēlāk dažādu jomu ministrs un diplomāts Voldemārs Salnais. Par specializētu taksometru ieviešanu galvaspilsētā runāja kopš 1924. gada sākuma, taču process aizkavējās daļēji arī tādēļ, ka muitā īsti nezināja, kādu nodokli Rīgas ostā no ārzemēm ievestajiem jaunajiem braucamajiem piemērot – kā autobusiem un parastajiem vieglajiem auto vai kā luksusa automašīnām. Ievedmuita pirmajiem bija teju uz pusi mazāka nekā otrajiem, un, pēc visa spriežot, izšķīrās par mazāko summu. Taksometru darbības atklāšana 1925. gada 1. aprīlī notika ar svinīgu braucienu Rīgas ielās, kur pirmajās automašīnās sēdēja "daži ministri un augstskolu profesori", bet pārējās bija sasēdināti žurnālisti. 

Avīzes ziņoja, ka katrs taksometrs pirmajā darba dienā vidēji nobraucis 250 km, ienesot saimniekiem 70–100 latu. 

Autodzīvei sekojošais izdevums "Nedēļa" mēneša vidū atzīmēja, ka taksometra pakalpojumi "neizmaksā dārgāk par ormaņa taksi, ja rēķinās ar to, ka laiks arī ir nauda". Tātad takse tomēr bija augstāka. Tajā pašā laikā "šie taksometri ļoti nodarbināti un reti tos redz stāvam tukšā". Ormaņi taksometrus par nopietniem konkurentiem neuzskatīja, jo sākumā to bija maz un tie, kā minēts, bija dārgāki. Tomēr takšu skaits strauji vairojās. Aprīļa beigās darbā stājās vēl 35 automašīnas. Lēsa, ka īsākus gabalus pilsētā izdevīgāk braukt ormanī, bet garākus taksometrā. Tomēr jau tā paša gada vasaras nogalē Rīgas pilsētas valdei nācās izskatīt jautājumu par taksometru šoferu manipulācijām ar skaitītāja rādījumiem. Vismaz 30% no tobrīd Rīgā esošajiem takšiem savus skaitītājus sagrozot uz augšu. Piemēram, kāds šoferis Antons Gaiduks skaitītāju bija iestatījis tā, ka tas uzrādīja par 50% augstāku maksu, nekā bija īstenībā. Gaiduku sodīja, uz trim mēnešiem anulējot vadītāja tiesības. Pārējos brīdināja.

"Ugunsdzēsējs", 1925. gada 1. aprīlī

Rīgā. Notiesāts savas fabrikas dedzinātājs. Pagājušā gadā naktī uz 24. martu Rīgā Sporta ielā nr. 15 Osvalda Liepnieka koku fabrikā strādnieks Balkus kastē uzgāza degošu sveci. Tai apkārt bija sakrautas ēveļu skaidas, salietas ar benzīnu, un skaidās ierušināta pudele ar benzīnu, tuvumā sakrautas ātri degošas vielas, bet fabrikā atstāti tikai mazvērtīgi materiāli. Kaut gan jau bija aizdomas uz pašu īpašnieku, tomēr lieta noklusa. Naktī uz 27. jūniju fabrikā izcēlās ugunsgrēks. 

Toreiz lieta bija tā noorganizēta, ka visu divstāvu ēku liesmas pārņēma īsā brīdī un fabrika ar mašīnām sadega. Izmeklēšana noskaidroja, ka fabrika īpašniekam nesusi zaudējumus. 

Iepriekšējā rudenī L. savu fabriku apdrošināja "Kurzemē" par 30 000 ls, bet mašīnu vērtība nepārsniedz 13 000 ls. Sadegušo materiālu vērtību pēc grāmatām konstatēja uz apm. 5000 ls, bet arī tie bijuši apdrošināti. Liepnieku apcietināja un 31. martā Rīgas apgabaltiesa viņu notiesāja uz 3 gadiem noziedznieku pārmācības namā ar tiesību zaudēšanu.