"Spoku studenti" ir. Kas slēpjas aiz ārzemju studentu pieplūduma Latvijā?

Pēdējos desmit gados Latvijas studentu skaits krietni sarucis, savukārt ārzemju studentu – dubultojies. Kamēr dažas augstskolas ārzemju studentu piesaistīšanu saredz kā iespēju veidot starptautisku akadēmisko vidi, citi to izmanto kā peļņas avotu, aicinot trešo valstu studentus, kuri meklē veidus, kā iekļūt Eiropas Savienībā.

Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis aicina pievērst pastiprinātu uzmanību mācību iestādēm, kas piesaista lielāko ārvalstu studentu skaitu. "Negribu kādai augstskolai celt neslavu, bet – jo lielāks trešo valstu studentu skaits, jo lielāks nelegālās imigrācijas risks. Situācija jāvērtē jau atlases posmā – cik kvalitatīvs un finansiāli nodrošināts ir topošais studentu kopums."

Valsts izglītības attīstības aģentūra informē, ka vidējais ārvalstu studentu atbiruma rādītājs Latvijā 2023./2024. gadā bija 37%, savukārt 2022./2023. gadā – 31%. Drošības situācijas dēļ un pēc sabiedrībā izskanējušiem jautājumiem problēmas ar ārvalstu studentiem nevar vairs ignorēt arī atbildīgās institūcijas. Izglītības un zinātnes ministrija radījusi rīcības plānu sadarbībā ar Latvijas 13 augstskolām, lai pilnveidotu ārvalstu studentu piesaistes procesu un nodrošinātu efektīvāku uzraudzību. Vakar tas tika prezentēts medijiem.

Vairāku Latvijas augstskolu pārstāvji uzsver ārvalstu studentu pozitīvo pienesumu valsts tautsaimniecībai. Piemēram, domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers vakar preses konferencē, prezentējot pētījumu "Ārvalstu studenti Latvijā: izaugsmes avots?", minējis, ka 

ārvalstu studenti sniedz ievērojamu pienesumu – tas tiekot lēsts ap 385 miljoniem eiro gadā Latvijas ekonomikā, kā arī motivē augstskolas uzlabot studiju nodrošinājumu un sniedz iespēju Latvijas studentiem iegūt starptautisku praksi. 

Bet vienlaikus augstskolu pārstāvji atzīst, ka Latvijā pastāv mācību iestādes, kuras savā ārvalstu studentu piesaistē met ēnu visai nozarei.

Šobrīd Latvijas augstskolās studē vairāk nekā 11 tūkstoši viesstudentu no vairāk nekā 100 valstīm. No tiem 6946 ir no trešajām valstīm. Pieprasītākās studiju programmas ārzemju studentiem ir medicīna, inženierzinātne, IT un biznesa vadība. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders pauž skepsi, ka, piemēram, medicīnas students spētu apvienot studijas ar darbu apkalpojošajā sfērā. "Pastāv programmas, kas notiek tikai divreiz nedēļā, un tās ir vieglāk savienojamas ar pilna laika nodarbinātību. Tas būtu retāk redzams valsts mācību iestādēs vai pilna laika studiju programmās, bet problēma varētu rasties tieši privātajās augstskolās, kurās ir vieglāk iestāties," uzsver J. Paiders. Lai gan ir norādīts uz negodprātīgu praksi dažās augstskolās, J. Paiders aicina būt piesardzīgiem, saucot to par nelegālu biznesu: 

"No ministrijas puses varu apstiprināt, ka, saņemot sūdzības par augstskolām, reaģējam un veicam pārbaudes. Tomēr šo sūdzību skaits neesot tik liels, lai radītu bažas par iespējamu sistemātisku problēmu."

70% trešo valstu iebraucēju ir studenti

Statistika liecina, ka Latvijā visvairāk trešo valstu studentu uzņem Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kur šogad mācās 2732 ārvalstu studentu. Tai seko Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), bet trešajā vietā ierindojas Biznesa augstskola "Turība". Kopā šajās trīs augstskolās mācās gandrīz 70% visu iebraucēju no ārpus ES valstīm.

Cik studentu no mācības uzsākušajiem tiešām studijas pabeiguši, no dažādajiem institūciju sniegtajiem datiem saprast grūti. Piemēram, IZM sniegtie dati liecina, ka 2020. mācību gadā ISMA studijas uzsāka 1494 studentu, un 2024. gadāšo augstskolu absolvējis 181 viesstudents. Bet pati augstskola "Latvijas Avīzei" rāda pavisam citu statistiku. Pēc ISMA informācijas, 2020. gadā pilna laika bakalaura studijas uzsākuši 409 audzēkņi, no kuriem 2024. gadā absolvēja 274. Rektors Deniss Djakons un administratīvā darba prorektors Andrejs Cinis apgalvo, ka 

IZM dati esot kļūdaini, jo tajos esot iekļauti arī studenti no ISMA filiāles Uzbekistānā un nepilna laika studenti, kuri mācās attālināti no savas mītnes zemes.

Turklāt studenti sistēmā dublējoties – tie tiekot reģistrēti vēl pirms vīzas saņemšanas, un, ja vīza tiek atteikta vai students neierodas Latvijā, viņš joprojām Valsts Izglītības un informācijas sistēmas (VIIS) uzskaitē parādās kā studējošais. Turklāt topošajiem audzēkņiem vēl nav piešķirts personas kods, un to izsniedz līdz ar uzturēšanās atļauju. Tādēļ sistēmā personas koda vietā tiek ievadītas nulles. Tātad, kad ārzemnieks saņem uzturēšanās atļauju un personas kodu, viņš sistēmā jāreģistrē vēlreiz.

Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas rektors Deniss Djakons uzskata, ka ministrijas dati par "spoku studentiem" esot kļūdaini – ja vīza tiek atteikta vai students neierodas Latvijā, viņš joprojām Valsts izglītības un informācijas sistēmas uzskaitē parādoties kā studējošais.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Šengenas zona ir  brīvbiļete uz Rietumiem

Praktikante no Indijas Devi ir dzirdējusi par augstskolām, kas studentu piesaisti izmanto kā nelegālu imigrācijas biznesu. Viņa stāsta, ka šādas iestādes nekontrolē, vai studenti apmeklē lekcijas – viss norit pašplūsmā. Tādēļ parādās "spoku" studenti – personas, kas ir oficiāli reģistrējušās studijām un uz tā pamata saņēmušas uzturēšanās tiesības Latvijā, taču faktiski tās neapmeklē vai pēc ierašanās Latvijā dodas tālāk uz citām Eiropas valstīm. Taujāju ISMA pārstāvjus, kā tiek nodrošināts, ka students nāk uz lekcijām, ja apmeklējums nav obligāts. Prorektors A. Cinis: 

"Cenšamies sekot līdzi studentu iesaistei un apmeklējumam. Kavējumu gadījumā studenti var konsultēties ar pasniedzējiem un nokārtot iekavētos darbus. 

Arī eksāmenus atsevišķos gadījumos iespējams kārtot vēlreiz, ja studenti nav varējuši tos nokārtot laikā." Augstskola uzskata, ka galvenais motivators apmeklēt lekcijas ir pašu studentu ieguldītie līdzekļi – samaksājuši par mācībām, viņi esot atbildīgāki un izvairoties no nepamatotas kavēšanas.

"Ja angļu valodas zināšanas nav pietiekamas, piedāvājam iespēju uzsākt studijas attālināti, kamēr tiek apgūta valoda. Mūsu mērķis ir rast individuālu pieeju katram studentam, nevis automātiski noraidīt pieteikumu," piebilst A. Cinis. ISMA nepilna laika studenti studē attālināti no savas mītnes zemes, Latvijā ierodoties tikai uz sesijām un eksāmeniem. Šiem studentiem piešķir vīzu, kas ļauj uzturēties Latvijas Republikā eksāmenu laikā. Īstermiņa C vīza var būt derīga visās Šengenas zonas dalībvalstīs vai attiekties uz konkrētām valstīm. Maksimālais uzturēšanās laiks ir 90 dienas. Savukārt D vīza ļauj ārzemniekam uzturēties Latvijā no 90 dienām līdz vienam gadam, vienlaikus dodot iespēju atkārtoti ieceļot un izceļot no valsts.

Taču rodas jautājums: ja starptautiskajos reisos nav robežkontroles, vai šāda vīza nevar kļūt par "brīvbiļeti" uz citām Eiropas valstīm? 

Devi bija pārsteigta, cik viegli no Latvijas nokļūt kaimiņvalstīs – Tallina jau kļuvusi par vienu no viņas iecienītākajiem galamērķiem. Neformālās sarunās ar vācu studentu noskaidroju, ka Rietumeiropas valstis pēdējā laikā pastiprina robežkontroli, tomēr viņa regulārajos autobusa braucienos uz Franciju kontrole notikusi tikai vienreiz.

Jautāju Valsts robežsardzes pārstāvim I. Ruskulim, vai pastāv gadījumi, kad studenti, ieceļojuši Latvijā, nemaz nereģistrējas PMLP, bet ar Šengengas reisu dodas tālāk uz citām ES valstīm: "Pieņemu, ka tā varētu notikt. Ja persona ieceļo ar dokumentiem, kas ļauj uzturēties ES, tā var brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Studenti izmanto šo iespēju arī studiju laikā. Ja viņi izceļo uz Rietumeiropu un Latvijā vairs neatgriežas, informāciju no PMLP robežsardze saņem ar nokavēšanos – kad studenta vairs nav valstī."

Iekšlietu ministrija informē, ka, mainot studiju programmu, iepriekš izsniegtā uzturēšanās atļauja tiek anulēta un izglītības iestādei jāiesniedz jauns pieteikums PMLP, lai students saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju. Ja uzturēšanās tiesības ir zudušas, seko brīvprātīgas izceļošanas rīkojums vai pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu. Robežsardze saņem informāciju no PMLP un veic pārbaudi sistēmā. Nereti ārzemnieks iesniedzis pieprasījumu uzturēšanās atļaujas pagarināšanai – kamēr to izskata, PMLP šādas tiesības piešķir. 

Ja uzturēšanās tiesības zūd, robežsardze dodas uz personas norādīto dzīvesvietu, bet gadās, ka neviena tur vairs nav. Ko tālāk? 

Ja persona pamet Latviju, viņu nevar iekļaut meklējošo datubāzē, jo tajā reģistrē tikai noziedzniekus. Iespējams, persona dodas uz citu ES valsti, kur noslēdz laulību un tādējādi iegūst uzturēšanās atļauju jaunajā mītnes zemē. Par šādām izmaiņām Latvijas iestādes netiek informētas.

IZM norāda, ka līdz šim lielāka uzmanība pievērsta vīzu atteikumu īpatsvaram un vai studenti izpilda ieceļošanas kritērijus – angļu valodas zināšanas, iepriekšējā izglītība un dokumentu atbilstība. "Uzlabojumi ir nepieciešami, bet skaidrs, ka ministrijas atbildība nav tvarstīt studentus, kuri pēc atskaitīšanas vai absolvēšanas pazūd," uzsver J. Paiders.

"Filtriem jānostrādā jau pieteikšanās posmā. Kad ārzemnieks piesakās vīzai, jāveic rūpīga pārbaude, lai laikus identificētu riskus. Kad persona šķērso robežu, tiek veikta papildu pārbaude – analizēti ceļošanas dokumenti, pārbaudīta ceļošanas vēsture, noskaidrots ieceļošanas mērķis un veikta intervija," norāda I. Ruskulis. 

No pagājušā gada 3073 atteikumiem 643 gadījumos personas nespēja pamatot savu ieceļošanas mērķi un apstākļus, un lielai daļai no tām bija augsts nelegālās imigrācijas risks. 

I. Ruskulis informē, ka pēdējo divu mēnešu laikā lidostā ieceļošana liegta 64 personām. Turklāt, salīdzinot ar citām Šengenas valstīm, Latvija ir līdere izbraukšanas rīkojumu izpildē – vairāk nekā 80% gadījumos personas atstāj valstis noteiktajā termiņā, kamēr citās ES valstīs šis rādītājs svārstās no 20 līdz 40%.

Problēma jācērt saknē

Viens no galvenajiem izaicinājumiem ārvalstu studentu uzņemšanā, pēc J. Paidera domām, ir nepietiekami izvērtētas angļu valodas zināšanas. Tikpat būtisks faktors ir studenta iepriekšējā izglītība – trešo valstu studentiem, pat ja viņiem ir labas sekmes un formāli atbilstoši dokumenti, izglītības kvalitāte un zināšanu līmenis var būt ļoti atšķirīgs, salīdzinot ar Latvijas augstskolu prasībām. "Jo prestižāka augstskola, jo stingrāki atlases kritēriji – tās neuzņem ikvienu, kas izpilda minimālās prasības, bet gan izvēlas motivētākos un piemērotākos studentus. 

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) priekšrocība ir augsta konkurence – tā var izvēlēties studentus, kas ne tikai izpilda pamatprasības, bet arī ir patiesi motivēti," 

uzsver J. Paiders.

Šajā akadēmiskajā gadā RSU uzņemts rekordliels ārvalstu studentu skaits – vairāk nekā 2900 studentu no 77 valstīm, kas veido gandrīz trešo daļu no kopējā studējošo skaita. Turklāt pavasara semestrī šis skaits vēl pieaudzis. "Studentiem ir obligāti jāapmeklē nodarbības, un viņu klātbūtne tiek reģistrēta – to var veikt gan paši studenti, gan pasniedzēji. Uzraudzību nodrošina vairāki kontroles mehānismi: studentu grupa un tās vecākais, docētāji, fakultātes administrācija, studējošo kontaktpersona un Starptautisko sakaru departaments. Situācija, kurā students "pazūd" vai par viņu nav informācijas, nav iespējama. Ja students 14 dienas bez pamatota iemesla kavē studijas, informējam atbildīgās iestādes," uzsver RSU Starptautisko sakaru departamenta vadītājs Māris Ginters.

Lai gan Valsts robežsardze nesaskata būtiskas problēmas sadarbībā ar augstskolām, tā uzsver, ka studentu atlases un kontroles mehānismi nav pietiekami stingri. "Augstskolām vajadzētu ieviest stingrākus kritērijus, lai izfiltrētu tikai tos, kuri patiešām vēlas studēt," uzskata robežsardzes amatpersona I. Ruskulis. 

Viens no risinājumiem, pēc viņa domām, būtu prasība studentiem jau sākotnēji segt studiju maksu par visiem mācību gadiem. 

"Tas nodrošinātu, ka augstskolās nonāk tikai tie, kuri patiešām vēlas iegūt izglītību, nevis tikai meklē iespēju uzturēties Latvijā. Tādējādi tiktu izslēgti arī tie, kuru motivācija studijām ir nepietiekama. Vēl viens svarīgs aspekts ir lekciju apmeklējums – studentiem jābūt maksimāli iesaistītiem akadēmiskajā procesā, lai viņu galvenais fokuss būtu izglītība, nevis blakus intereses," norāda I. Ruskulis.

Laiks veidot vienu valsts sistēmu

Pēdējā laika problēmas norāda uz koordinētas valsts līmeņa sistēmas trūkumu Latvijā – atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, kurās ir ieviesta augstākās izglītības valsts stratēģija. Kā veicināt efektīvu sadarbību starp iestādēm?

"Lietuva un Igaunija vēlas internacionalizēt augstāko izglītību, lai piesaistītu vairāk ārvalstu studentu, jo ilgstoši saskārās ar zemu ārvalstu studentu skaitu. Viņiem sākotnēji nāca stratēģija, kas ierobežo ārzemju studentu uzņemšanu. Latvijā situācija ir sarežģītāka – pieaugot ārvalstu studentu skaitam un viņu izcelsmes valstu daudzveidībai, aktuāls kļūst jautājums par kopīga rīcības plāna izstrādi. Tas ir valsts un Ministru kabineta kopīgs lēmums – nepieciešams noteikt, kura iestāde par ko atbild," tā J. Paiders.

ISMA prorektors A. Cinis izceļ nepieciešamību pēc automatizētu datu apmaiņas starp IZM un PMLP: 

"Pašlaik pat divu valsts iestāžu starpā datu apmaiņu kavē personas datu aizsardzības regulējums, kas rada nevajadzīgu birokrātisko slogu un nenodrošina efektīvu datu apriti."

Savukārt I. Ruskulis uzsver, ka Latvijā imigrācijas situācija ir pietiekami droša un kontrolēta. "Sabiedrība šūmējas par pieaugušo ārzemnieku skaitu, un tas var veicināt aizspriedumus un neizpratni par drošības jautājumiem. Bet ārzemju studenti ir nepieciešami, jo valsts demogrāfiskā situācija neļauj augstskolām piepildīt lekciju zāles ar vietējiem studentiem. Augstskolām ir ekonomiski izdevīgi piesaistīt viesstudentus, un, ja viņi pēc studijām paliek Latvijā, tas ir tikai ieguvums. Šie cilvēki kļūst par kvalificētiem speciālistiem ar augstāko izglītību un nereti turpina studijas maģistrantūrā vai doktorantūrā. Latvija nevar norobežoties no globālām tendencēm, bet jānodrošina efektīva kontrole, īpaši attiecībā uz studentiem no trešajām valstīm," secina I. Ruskulis.

Latvijā ārvalstu studentu uzņemšana ir kļuvusi par neatņemamu augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu, taču pastāv būtiskas problēmas, kas prasa rūpīgāku kontroli un stratēģisku pieeju.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kopumā ārvalstu studentu uzņemšana ir kļuvusi par neatņemamu augstākās izglītības sistēmas sastāvdaļu, taču pastāv būtiskas problēmas, kas prasa rūpīgāku kontroli un stratēģisku pieeju. Intervijas ar atbildīgajām iestādēm un trešo valstu studentiem apstiprina, ka Latvijā uzturas "spoku" studenti, kā arī pastāv augstskolas, kas izmanto nepilnības pašreizējā sistēmā. Lai ārvalstu studentu piesaiste patiešām veicinātu izglītības kvalitāti un kalpotu valsts ilgtermiņa attīstībai, ir nepieciešamas mērķtiecīgas reformas, tostarp stingrāka uzraudzība, studiju programmu pilnveidošana un veiksmīgāka studentu integrācija Latvijas akadēmiskajā un profesionālajā vidē.

Kad anulē atļaujas

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Galvenie iemesli, kādēļ ārzemju studentiem Latvijā 2024. gadā anulētas uzturēšanās atļaujas:

• Atskaitīts no studiju programmas.
• Mainīta mācību iestāde.
• Pārtraucis mācības.
• Mainīts uzturēšanās iemesls.
• Nav savlaicīgi iesniegti dokumenti reģistrēšanai.

Avots: PMLP

Ministrijai rīcības plāns

Lai pilnveidotu ārvalstu studentu piesaistes procesu un nodrošinātu efektīvāku uzraudzību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi rīcības plānu, ko apņemas īstenot sadarbībā ar citām nozarēm (iekšlietu, ārlietu, drošības), un konsultējoties ar Augstākās izglītības eksporta apvienības augstskolām. Plānā paredzēts:

1) paaugstināt sekmju prasības ārvalstu studentu uzņemšanai,

2) ierobežot tiesības augstskolām uzņemt ārvalstu studentus, ja ir augsts vīzu atteikuma procents,

3) pastiprināti pievērst uzmanību ārvalstu studentu jautājumam augstskolu akreditācijā,

4) prasīt no rektoriem administratīvo atbildību, ja neziņo par eksmatrikulētiem studentiem,

5) pārskatīt iespējas aicināt audzēkņus uz īsā cikla, vidējās profesionālās, neformālās izglītības un profesionālās pilnveides programmām,

6) izstrādāt valsts augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģiju.

Augstākās izglītības eksporta apvienības sastāvā ir 13 augstskolas: Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Biznesa augstskola "Turība", Ventspils Augstskola, Daugavpils Universitāte, Banku augstskola, Vidzemes Augstskola, augstskola RISEBA, Transporta sakaru institūts, Ekonomikas un kultūras augstskola, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

Kā pret studentu vīzu izmantošanu iekļūšanai ES vēršas Polijā

Autors: Antons Ambroziaks "OKO.press", Polija

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis 2024. gada jūlija beigās noteica, ka studenti, kas pieteiksies studentu vīzām Polijā, tiks pārbaudīti. Oficiālais iemesls bijis "vīzu skandāls" privātajās universitātēs. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas informāciju līdz pat desmitiem tūkstošu cilvēku varējuši ieceļot Šengenas zonā, izmantojot studentu statusu. Kā ziņo Polijas Ārlietu ministrija, nereti cilvēki no Ruandas, Zimbabves, Pakistānas vai Turcijas neizņēma studentu kartes, bet maksāja mācību maksu, tādējādi garantējot sev gan iespēju uzturēties Eiropas Savienībā, gan strādāt.

Ārzemju students valodu studijās Ļubļinas Katoliskajā universitātē.

Foto: Shutterstock

"Kopš 2010. gada Polijā masveidā ir izveidotas privātas universitātes, kas specializējas ārvalstnieku izglītošanā. Dažās no tām didaktiskais process bijis fiktīvs, ideja bija nodrošināt vieglu iekļūšanu darba tirgū," stāsta Varšavas Universitātes Migrācijas pētījumu centra direktors Vojcehs Kačmārčiks. Tā rezultātā Ārlietu ministrija nolēma studentu pārbaudi turpmāk veikt konsulātos, nevis augstskolās. Problēma ir tāda, ka Polijas pārstāvniecības ir nepietiekami finansētas un pārslogotas. Turklāt Ārlietu ministrijas ieviestās izmaiņas ir izraisījušas sarežģījumus visu ārvalstnieku, kas vēlas iestāties Polijas universitātēs, tostarp specializētajās zinātniskajās nodaļās, uzņemšanā.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegtajiem datiem 2024./2025. akadēmiskajā gadā izsniegto vīzu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies četras reizes. 13 207 ārvalstnieki iesniedza pieteikumus studentu vīzu saņemšanai – gandrīz pieci tūkstoši no tiem tika noraidīti. Tika izsniegts vien 8200 vīzu, lielākoties ukraiņiem un baltkrieviem. Visvairāk atteiktas vīzas cilvēkiem no Pakistānas.

Eksperti norāda, ka pareizais solis būtu koncentrēties uz universitātēm, kas ļaunprātīgi izmanto noteikumus. 

Ārlietu ministrija, rīkojoties nepārdomāti, šodien ierobežo Polijas universitāšu iespējas. Radoslavs Sikorskis, skaidrojot izmaiņas, apgalvoja, ka līdz pat 60–70% no studentiem privātajās augstskolās ir ārvalstnieki, un lielākā daļa no tiem "nāk no valstīm ar augstu migrācijas risku".

To, ka problēma ir liela, liecināja studentu izslēgšana no universitātēm pēc pirmā kursa. Ārvalstnieku gadījumā tie bija 40%. Piemēram, poļu studentu vidū šis rādītājs ir 30%. Augstākā revīzijas iestāde, vērtējot ministrijas rīcību, norādīja, ka tā ir veikta pārgalvīgi, bez reāla pamatojuma. Attiecībā uz strukturālajām problēmām un pārkāpumiem vīzu izsniegšanā studentu vīzas aizņem pavisam nelielu daļu. "Proti, netika identificēta neviena augstskola – ne valsts, ne privātā, kas uzņemtu personas bez vidusskolas diploma vai līdzvērtīgiem dokumentiem, kas līdz šim bija daudzu ministru izteikumu vadmotīvs," norādīja Augstākā revīzijas iestāde.

Polijas universitāšu vīzu politikas straujais pavērsiens atspoguļo politiskās domstarpības migrācijas jautājumā. 

Pieaugošais migrācijas spiediens uz Poliju līdztekus ļoti sliktai uzturēšanās vai patvēruma pieteikumu izskatīšanai noveda pie koruptīvu mehānismu izveides iepriekšējās labējās valdības laikā. Tā vietā, lai risinātu problēmas sistēmiskā līmenī – subsidētu iestādes, kas nodarbojas ar migrāciju, vai ieviestu stratēģiju ārvalstnieku uzņemšanai Polijā –, centriski labējo un kreiso partiju koalīcija, kas pie varas ir kopš 2023. gada decembra, izvēlas populistiskus risinājumus, kas atbilst vispārējam sabiedrības noskaņojumam. Migrācija Polijā no praktiskas tēmas – darba tirgus nepilnību aizpildīšanas vai iespējas demogrāfiskā sabrukuma situācijā – 10 gadu laikā ir kļuvusi par galveno valsts drošības apdraudējumu.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes