Gada laikā izdevies noskaidrot autoru unikālajai fotogrāfijai, kurā pie sava ešelona vagoniem redzami 1949. gada 25. martā no Ventspils puses izsūtītie, pastāstīja Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Lelde Neimane.
Raksta pirmpublikācija "Latvijas Avīzē" 2020. gada martā.
Pēc tam kad aizvadītā 2019. gada 25. martā medijos tika publiskota nezināma autora 1949. gadā slepus uzņemtā fotogrāfija, kurā redzama izsūtīto ģimene, kā toreiz uzskatīja, Ventspils dzelzceļa stacijā, ar Okupācijas muzeja darbiniekiem sazinājusies Roņu ģimene no Ventspils. Viņu ģimenes albumā atrodama tieši tāda pati fotogrāfija.
Jau bija zināms, ka fotogrāfijā redzamie ir Kroju ģimene no Ances pagasta “Dēliņvalkiem” – vecāki Marta un Vilis, viņu meitas Valija un Maiga, kā arī kāds neidentificēts vīrietis. Kroju ģimeni deportēja uz Omskas apgabala Šerbakuļas rajonu, Borisovskas ciemu, un no izsūtījuma atbrīvoja tikai 1958. gadā.
Vienu no Kroju meitām – Olgu – un viņas divgadīgo meitu Virgīniju vienīgās no ģimenes neizsūtīja, un tieši Virgīnija Krebs, dz. Lauce, iepriekšminētās Olgas Krojas meita, bija tā, kas pērn muzeja ļaudīm atklāja, ka viņai ir šāds foto, ko 50. gadu sākumā atsūtījušas “tantes no Sibīrijas”.
Kundze unikālo foto dāvināja muzejam. Par fotogrāfijas autoru tobrīd nebija zināms nekas. Varēja tikai secināt, ka autors pats bijis viens no izsūtītajiem, kam izdevies paņemt līdzi fotoaparātu un slepus nospiest slēdzi, slēpjoties starp, visdrīzāk, vagonu un kādu cilvēku. Arī viņš nonācis Sibīrijā, izgatavojis bildi un nosūtījis Kroju ģimenei, kura to tālāk atsūtīja Latvijā palikušajiem.
Foto autors – Tālivaldis Dravnieks
Pēc šī stāsta publiskošanas muzejniekiem atsaucies represētais Arnolds Ronis no Ventspils. Viņš braucis tajā pašā ešelonā un nonācis izsūtījumā turpat, kur Kroju ģimene. Roņa kungs atklāja, ka fotogrāfs bijis Tālivaldis Dravnieks (1917–2002).
Šis cilvēks ar savu fotoaparātu arī vēlāk uzņēmis ainas no nometinājuma sadzīves. Tālivaldim Latvijā palicis brālis, kas attīstījis fotofilmiņas un sūtījis fotogrāfijas atpakaļ uz Krieviju, kur tās izdalītas izsūtītajiem. Dravnieka kungam nebija ģimenes, un diemžēl detalizētāka informācija par viņa mūžu līdz mūsdienām nav nonākusi. Zināms, ka viņš pēc reabilitācijas atgriezies Latvijā, pēdējos dzīves gadus pavadījis Piltenē.
A. Ronis paskaidrojis, ka foto tomēr nav uzņemts Ventspilī, bet visdrīzāk jau Krievijas teritorijā, ceļā uz nometinājuma vietu. Apsardzes režīms deportēto “iekraušanas” stacijā Ventspilī bijis ļoti stingrs. Fotografēt, kaut slepus, tur nez vai būtu bijis iespējams. Krievijā iebraucot, apsardze nedaudz atslāba un cilvēkiem atļāva uz brīdi izkāpt no ešelona, nokārtoties, izstaipīt kājas.