Pēdējo mēnešu notikumi ASV un citviet pasaulē atkal aktualizējuši jautājumu – kas notiek akciju tirgos, kā tas ietekmē katra Latvijas iedzīvotāja pensiju un kur tagad ieguldīt savu brīvo naudu. 

Donalda Trampa stāšanos ASV prezidenta amatā ASV akciju tirgi sagaidīja ar ierastu optimismu un akciju cenu celšanos – no republikāņu partijas prezidentiem parasti sagaida nodokļu un regulējošā sloga samazināšanos, kas palīdz biznesam un akciju cenām. Tā kā D. Tramps pārņēma ASV ekonomiku no iepriekšējā prezidenta Džo Baidena lieliskā stāvoklī – ar zemu inflāciju un bezdarbu un labām izaugsmes prognozēm –, optimismam bija pamats. Diemžēl tas, kas sekoja, pārsteidza pat Trampa kritiķus – juceklīgi un agresīvi paziņojumi par tirdzniecības tarifiem, kas tiek vērsti ne tikai pret valstīm, kuras ASV uzskata par saviem ģeopolitiskajiem pretiniekiem, bet arī pret tuvākajiem sabiedrotajiem un tirdzniecības partneriem. Tādējādi sākotnējo optimismu ASV akciju tirgos nomainījušas bažas un pesimisms, kas brīžiem robežojas ar mērenu paniku. Tā kā akciju tirgus rādītāji būtībā atspoguļo nevis akciju pašreizējo vērtību, bet gan tās vērtības prognozi, ASV prezidenta juceklīgie paziņojumi sagādā pamatīgas grūtības izteikt prognozi par to, cik vērts būs tas vai cits bizness pēc zināma laika intervāla, tādēļ investori ir piesardzīgi un bažīgi.

Krasa izaugsmes tempu samazināšanās

Latvijas iedzīvotājus šīs norises ietekmē tādējādi, ka ASV akciju tirgos tiek investēti Latvijas pensiju fondu līdzekļi – ja otrā vai trešā līmeņa pensiju fonda īpašnieks ir izvēlējies tādu ieguldījumu plānu, kas 100% līdzekļus iegulda akcijās, tad viņam ASV akciju tirgū atrodas ap 70% no pensiju fonda līdzekļiem, pārējie ir ieguldīti Eiropas un attīstības valstu akcijās vai to indeksos.

Ja izvēlēti ieguldījumu plāni, kur daļa