Par laimi, esmu dzīves skolota un lētticības krietna daļa ir zudusi, tāpēc pēc katras politiskās notikšanas vai nenotikšanas jautāju, kas aiz tā slēpjas. 

Arī šoreiz pēc Baltijas valstu neuzaicināšanas uz Londonas samitu brīnījos: "Vai pie sarunu galda pietrūka vietas, vai mēs vairs neesam Eiropas valstis?" Tas nebija apaļais galds, bet četrstūrains, pie kura varēja atrast vietu. Pēc tam gan sākās attaisnošanās ar steigu.

Par to nav jāklusē vai jālaipo.