Vairs nekādu papīru! Kā digitālā revolūcija maina ātrās palīdzības darbu

Lai visa svarīgā informācija par pacientu ārstu rīcībā nonāktu nekavējoties, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālam atbalstam, darboties sākusi elektroniskā datu apmaiņas sistēma ar NMPD un 13 slimnīcām. Katrai brigādei automašīnā tagad ir mūsdienīgs planšetdators, ar kura palīdzību elektroniskajā izsaukumu kartē var ievadīt visu ar izsaukumu un pacientu saistīto informāciju un dažu minūšu laikā to nosūtīt slimnīcai.

"Patlaban Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde Bauskā uzņem pacientu, kuram ir akūti smadzeņu darbības traucējumi, tātad ir aizdomas par insultu. Brigādes mediķis jau ātrās palīdzības mašīnā savā planšetdatorā ievada informāciju par slimnieka veselības stāvokli, par veiktajām medicīniskajām manipulācijām un nosūta mūsu slimnīcas uzņemšanas nodaļai. Ārsti datorā redz oranžīgi sarkanu mirgojošu līniju. Kad uz tās uzspiež, parādās informācija par pacientu, un mēs varam laikus sagatavoties viņa uzņemšanai," rāda Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga.

Agrāk NMPD par pacienta nogādāšanu uz slimnīcu pabrīdināja telefoniski, dokumentāciju aizpildīja papīra formā ar pildspalvu. Nu tā ir pagātne, jo vadošais veselības aprūpes nozares informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādātājs SIA "Meditec" ir radījis informācijas sistēmu "Emy" speciāli operatīvajiem dienestiem. Tas devis iespēju jaunam IT risinājumam, proti, NMPD saslēgties vienā sistēmā ar ārstniecības iestādēm, kuras laikus tiek brīdinātas, ka ceļā uz slimnīcu ir ļoti smagi slims pacients. Taču 

Kārlis Smilga neslēpa, ka tāpat kā ar e-veselību, arī "Emy" sistēma vēl neesot izcila, vēl nepieciešams noiet kādu gabaliņu, lai tā par tādu kļūtu, bet virziens gan esot pareizs.

Dmitrijs Sergejevs, NMPD brigāžu atbalsta vadības centra vadītājs, pastāstīja, ka vēl pirms diviem gadiem, nogādājot pacientu slimnīcā, NMPD brigāžu vadītāji aizpildījuši papīra formāta nosūtījumu jeb neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapu – gana apjomīgu Ministru kabineta noteikumos apstiprinātu veidlapu. Tajā norādīti pacienta dati, apraksts, kas ir noticis, uz kuru slimnīcu pacients nogādāts, kurš nogādājis, atzīmēti arī pacienta vitālie rādītāji: spiediens, pulss, elpošana, skābekļa piesātinājums utt. Tas aizņēmis daudz laika un liedzis NMPD mediķiem laikus atbrīvoties, lai dotos nākamajā izsaukumā.

D. Sergejevs: "Šobrīd slimnīca par pacientu saņem informāciju ērtā formātā, un slimnīcas personālam vairs nav jāzīlē, ko mediķis neskaidrā rokrakstā ir uzrakstījis. Eiropas finansējums ir devis iespēju iegādāties jaunas planšetes, kas ātri darbojas un ļoti atvieglo brigāžu darbu, izslēdzot kļūdainas informācijas nodošanu slimnīcām."

Diemžēl "Emy" sistēmai vēl nav pieslēgušās divas lielākās valsts slimnīcas – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, jo tām ir nepieciešams finansējums, lai pilnveidotu savus samērā atpalikušos IT risinājumus un saslēgtos ar operatīvajiem dienestiem speciāli radīto "Emy". Visticamāk, tas tikšot izdarīts šī gada laikā.

Atgriezeniskā saite ar slimnīcām jeb Kā mācīties no savām kļūdām

Vai elektroniskā datu apmaiņas sistēma starp NMPD un slimnīcām dod iespēju mediķiem mācīties no savām kļūdām? Vai NMPD brigādes uzzina, vai viņu noteiktā iespējamā diagnoze un izvēlētā neatliekamās medicīniskās palīdzības taktika ir bijusi pareiza?

Arī iepriekš, kad mediķi pildīja pavadlapu ar roku, bija paredzēts noplēšams talons, kuru aizpildīja slimnīca. 

Tajā tika ierakstīts, kāda diagnoze pacientam ir konstatēta, un bija redzams, vai tā sakrīt, nesakrīt vai daļēji sakrīt ar to, ko noteikusi NMPD brigāde. Tas tika izmantots brigāžu darba kvalitātes kontrolei.

NMPD ārsti atceras, ka Rīgas reģionālajā centrā ik pa trim mēnešiem esot rīkotas obligātās konferences, kurās katram mediķim individuāli izsniedza paciņu ar viņa taloniem. Tos šķirstot un lasot, katrs varēja pārliecināties, vai ir pareizi vai nepareizi novērtējis pacienta stāvokli. Taču problēma esot bijusi tā, ka ne visas slimnīcas talonus aizpildījušas. Pat no Rīgas lielajām slimnīcām saņemts atpakaļ ne vairāk kā 60% šo talonu. Tas bijis sarežģīti, jo kādam bija jābrauc uz slimnīcas statistikas nodaļu, lai saņemtu maisus ar pieminētajiem taloniem. Bet, kopš aktualizējās jautājums par pacientu datu aizsardzību, nekādi taloni vairs netiekot izsniegti, jo, ej nu zini, kura rokās nonāks pacientu sensitīvie dati.

Dmitrijs Sergejevs, NMPD brigāžu atbalsta vadības centra vadītājs, uzskata, ka viens no lielākajiem ieguvumiem operatīvajos transportlīdzekļos ir visām mūsdienu drošības prasībām atbilstoši jaunākās paaudzes informācijas tehnoloģiju risinājumi.

Foto: Publicitātes

"Šobrīd mēs vairs papīrīšus nesaņemam. Tagad ir jauna kārtība – kad pacienta ārstēšana ir pabeigta, slimnīcas statistiķis mūsu elektroniskajā izsaukumu kartē ievada diagnožu kodus pēc starptautiskā klasifikatora un nosūta mums. Es, būdams brigādes vadītājs, varu ieiet mūsu IT programmā, kur mēs pildām pacientu kartītes, un paskatīties savu izsaukumu arhīvu. Tad es ieraugu atgriezenisko saiti no slimnīcas, kāda diagnoze tur ir uzstādīta. Tas ir daudz ērtāk gan man, gan arī drošāk pacientam, ka informācija par viņu nenonāks pie nejaušiem cilvēkiem," uzskata Dmitrijs Sergejevs.

Simulācijas bloks prasmju pilnveidei

Bet, ja ir mediķi, kuri bieži kļūdās, ko tad? Dakteris Sergejevs pastāstīja, ka medicīniskās kvalitātes vadības centrā strādājot ārsti eksperti un medicīniskās kvalitātes speciālisti, kuri uzraugot gan ikdienas izsaukumu kartes par pacientu, gan arī atgriezenisko saiti no slimnīcām. 

Katra brigāžu atbalsta centra vadītāji identificējot darbiniekus, kuri regulāri pieļaujot kļūdas, un sūtot uz apmācībām. Ar viņiem strādājot arī individuāli, lai uzlabotu kvalifikāciju.

Zināšanas var uzlabot NMPD kompetenču attīstības centrā par ERAF naudu atklātajā simulācijas blokā. Tur mediķi var trenēties realitātei pietuvinātos apstākļos. Īpašs uzsvars simulāciju mācībās tiekot likts uz tādiem dzīvību apdraudošiem notikumiem kā infarkts, insults, reanimācijas pasākumi, politrauma jeb vairāku ķermeņa daļu smagi ievainojumi un citām situācijām, kur nereti tieši no NMPD mediķu sniegtās palīdzības atkarīgs ir tas, vai pacients izdzīvos un veiksmīgi atveseļosies. Kā atzina ārstu palīgi, liels ieguvums esot arī tas, ka pēc simulācijas izspēles video vari paskatīties uz savu sniegumu no malas – tas ļaujot saprast, pie kā vēl ir jāstrādā un kas ir jāuzlabo.

"Mums ir dots uzdevums ik pa laikam paskatīties savu statistiku. Ārsti speciālisti pacientu kartītes pārbauda, vai ir sakritušas tās diagnozes, ko esmu noteikusi, ar tām, kas konstatētas slimnīcā," skaidro ārsta palīdze Santa Mežaraupe.

Vairs nemaldās, meklējot adresi

Droši vien daudzi atceras to laiku, kad NMPD brigāžu mediķi maldījās pa lauku apvidiem, meklējot konkrēto māju, no kuras ir saņemts izsaukums. Tajā laikā mediķi orientējās pēc datoros ielādētajām navigācijas kartēm, kuras ar laiku radīja arvien lielākas grūtības atrast galamērķi. Tie monitori, kuri bija izvietoti NMPD mašīnu kabīnē, kurā šoferis un brigādes vadītājs varēja sekot pa maršrutu līdz brigādes izsaucēja adresei, ar laiku izbalēja un tajos bija grūti orientēties.

Patlaban ātrās palīdzības mašīnas ir aprīkotas ar monitoriem, kas strādā nepārtraukti jebkuros laika apstākļos. 

"Šobrīd mums ir izcila navigācija – tā ir savienota ar visjaunāko Valsts zemes dienesta datubāzi, kur ir pilnīgi visas adreses, tajā skaitā arī visas viensētas. Tiklīdz dispečers saņem izsaukumu, tā ieliek to sistēmā. Mediķi iekāpj mašīnā, nospiež planšetē vienu pogu un izveido maršrutu," par IT uzlabojumiem ātrās palīdzības mašīnās stāsta Dmitrijs Sergejevs.

Videokameras – drošībai un konsultācijām

ERAF finansējums ir devis iespēju aprīkot NMPD automašīnas ar mūsdienīgām videokamerām. Viena ir novietota salonā griestos un ļauj redzēt, kas notiek salonā. Savukārt otra atrodas šofera kabīnē. Tās ir paredzētas personāla drošībai un aizsardzībai.

D. Sergejevs: "Atceros gadījumu, kad tika atrautas vaļā mašīnas durvis un šoferis sadurts krūtīs ar nazi. Mēs ceram, ka šādi gadījumi krietni samazināsies, jo videoierakstus var izmantot kā pierādījumu.

Salona kameru izmanto arī telemedicīnas nolūkam jeb attālinātām ārstu konsultācijām. Piemēram, visas kardiogrammas, ko veic pacientam, pārraida uz NMPD operatīvās vadības centru, kur strādā vairāki dežūrārsti, kuri nepieciešamības gadījumā konsultē brigādi. Ārsti var pieslēgties videokamerai, lai paskatītos, kā pacients izskatās, kāds ir viņa stāvoklis. Ja ir šaubas, tad attālināti varam sazināties ar universitāšu klīniku dežurējošo kardiologu, piemēram, "Stradiņos" vai "Gaiļezerā".

Rīgā pacientam ar akūtu infarktu nav problēmu, jo ir skaidrs, ka NMPD mediķi viņu vedīs vai nu uz "Gaiļezeru", vai "Stradiņiem". Bet, ja šāda nelaime notiek pacientam, teiksim, Kuldīgā, tad pastāv divas iespējas – vai nu viņu vest uz Rīgu, vai arī uz kādu tuvāko lokālo slimnīcu, kur iespējams veikt trombu šķīdināšanu, ielaižot vēnā zāles. Bet šādā gadījumā ir nepieciešams kardiologs, kas izvērtē pacienta blakus saslimšanas un citus faktorus. Jaunās IT tehnoloģijas ļauj konsultēties ārstiem attālināti."

Kamera automašīnās bijusi arī iepriekš, bet šobrīd attēls esot kvalitatīvāks un skaidrāks, ka varot ieraudzīt pat pacienta sejas ādas krāsu, vai viņš ir bāls vai nosvīdis, stāsta NMPD ārsta palīgi.

Gaida atļauju lietot ķermeņa kameru un gāzes baloniņu

NMPD pašaizsardzības nolūkam jau ir iegādājies ķermeņa kameras, kā arī gāzes baloniņus pašaizsardzības nolūkam un patlaban gaida likuma izmaiņas Saeimā, kas ļautu tos izmantot.

Ja brigāde jūt, ka izsaukumā varētu būt kāds apdraudējums vai pēkšņi rodas kāda apdraudoša situācija, tad var ieslēgt kameru, pabrīdināt agresīvo personu, ka patlaban notiek videoieraksts, un tas varētu atturēt personu no konflikta eskalācijas, uzskata NMPD vadība.

Santa Mežaraupe, NMPD ārsta palīdze, piedzīvojusi ne vienu vien situāciju, kad jātiek galā ar agresīvu pacientu. Viņa ar nepacietību gaida, kad Saeima pieņems likumu, kas ļaus lietot gāzes baloniņus un ķermeņa kameru.

Foto: Publicitātes

Ārsta palīdzei Santai Mežaraupei nepatīkamākais piedzīvojums viņas pieredzē kā NMPD brigādes vadītājai bijis negaidīts uzbrukums no cilvēka autobusu pieturā. Kopā ar Santu izsaukumā devusies arī rezidente, kura bijusi burtiski šokā no piedzīvotā.

Garāmgājēji bija izsaukuši ātro palīdzību pie pacienta, kuram kļuvis slikti autobusa pieturā. "Vīrietis alkohola iespaidā bija iesnaudies, un mēs viņu pamodinājām. Izrādījās, ka viņam nemaz nebija vajadzīga medicīniskā palīdzība. Viņš parakstīja atteikumu, un mēs viņam skaidrojām, ka jādodas mājās, ka viņš tur nevar palikt.

Mēs nedaudz pabraucām uz priekšu un apstājāmies ceļa malā, jo man bija jāpiezvana operatīvās vadības centram un jāpasaka, ka medicīniskā palīdzība nav vajadzīga. Bet tas cilvēks negāja projām. Mēs viņu tur nedrīkstējām atstāt, tāpēc vēlreiz atkārtojām, lai brauc mājās vai mēs sauksim policiju. Viņš bija ar mieru, lai saucam policiju. Kad mēs to izdarījām, viņš pienāca pie mašīnas un pavēlēja, lai vedam viņu uz mājām. Mašīnas logs nebija pilnībā aizvērts. Autovadītājs viņam mierīgi paskaidroja, ka ātrā palīdzība uz mājām neved un ir jāsagaida policija. 

Bet vīrietis agresīvi pavēlēja, lai vedam viņu uz mājām Ādažos, un pēkšņi ar dūri vairākas reizes uzsita pa logu – stikli lidoja mums virsū. 

Manam autovadītājam bija gāzes baloniņš, kaut gan to nav atļauts oficiāli lietot, bet viņš bija spiests to izmantot, jo agresīvo vīrieti nebija iespējams apstādināt – viņš turpināja sist pa durvīm un gribēja ielīst mašīnā.

Mums ik pa laikam uzbrūk arī ar ieročiem. Pavisam nesen viena no brigādēm bija izsaukta pie veikala "Origo" dzelzceļa stacijā, kur automašīnas aizmugurē ārsta palīgs un studente sniedza palīdzību pacientam. Šoferis un brigādes vadītājs pamanīja, ka kāds nāk iekšā un ka viņam ir ierocis. Par laimi, brigādes vadītājs strādā arī Nacionālajos bruņotajos spēkos. Viņš uzbrucējam aizlauza rokas aiz muguras, un pistole izkrita zālē," šo šausmu ainu atmiņā atsauca Santa un piebilda, ka par šādām situācijām NMPD raksta iesniegumu policijai, un ar videokameru uzņemtais materiāls kalpo kā pierādījums. Ja mediķiem ļaus lietot ķermeņa kameru, tad ar to varēs nofiksēt uzbrukumus izsaukuma vietās un arī tie kalpos kā pierādījums.

Arī dakteris Sergejevs ir piedzīvojis daudzas nepatīkamas situācijas: 

"Cilvēks uzvedas mierīgi, runā mierīgi un tad pēkšņi paķer nazi, kas viņam ir zem spilvena un metas brigādei virsū. Nekad nevari būt pārliecināts par savu drošību, atrodoties svešā teritorijā. 

Pacientiem, kuri neadekvāti uzvedas, ir kādi psihiski traucējumi. Kad viņi šādi rīkojas, vienīgais, ko mēs varam, ir bēgt un izsaukt policiju, jo psihiski agresīvo pacientu fiksācija ir policijas uzdevums."

Kāds man no tā labums?

Lolita Degute, NMPD pirmās palīdzības sniegšanas apmācību organizēšanas nodaļas galvenā speciāliste darbam ar pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmu.

Foto: Publicitātes

Lolita Degute, NMPD pirmās palīdzības sniegšanas apmācību organizēšanas nodaļas galvenā speciāliste darbam ar pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēmu: "NMPD vietnē "www.latvija.gov.lv" no pagājušā gada 1. jūlija ir pieteicis jaunu e-pakalpojumu iedzīvotājiem "Pirmās palīdzības apmācība". Tas ir ērtākais veids, kā iedzīvotāji var pieteikties apmācībām, jo ikviens var izvēlēties sev piemērotāko kursu organizētāju, norises laiku un vietu, kā arī saņemt apliecību par pirmās palīdzības kursa apgūšanu elektroniski. Papīra formātā tās vairs netiek izsniegtas. Apliecību e-pakalpojumā var arī lejupielādēt, lai nepieciešamības gadījumā uzrādītu darba devējam. Vienlaikus tas ir ērts veids, kā sekot līdzi tās derīguma termiņam.

Latvijā kopumā darbojas 31 sertificēta organizācija un 149 pasniedzēji, kuri piedāvā pirmās palīdzības apguves iespējas. 

Mācību organizētāji paši reģistrē grupas un izsniedz elektroniskās apliecības. Būtiski ir arī tas, ka ar šī e-pakalpojuma ieviešanu atsevišķām institūcijām, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts policijai, dati par pirmās palīdzības apmācību kursu pabeigšanu tiks nosūtīti automātiski un iedzīvotājam pašam vairs nebūs jāuzrāda.

Tajos gadījumos, kad persona vēlas vienkārši uzlabot savas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā, pietiek ar 12 stundu apmācību. Tad tiks izsniegta tā sauktā dzeltenā apliecība, kas apliecina, ka cilvēkam ir zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā, taču tādu apliecību, piemēram, autoskolā pretī neņems."

Astra Bukulīte, NMPD kompetenču centra ārstniecības kompetenču pilnveides sistēmas vadītāja.

Foto: Publicitātes

Astra Bukulīte, NMPD kompetenču centra ārstniecības kompetenču pilnveides sistēmas vadītāja: "Kompetenču attīstības centrs, pētot pasaules un Latvijas pieredzi, izveidojis simulāciju bloku mediķu prasmju pilnveidei. Tur iespējams parādīt un iemācīties, kā rīkoties dažādās neatliekamās situācijās. Tā ir maksimāli pietuvināta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vide, kurā iespējams filmēt, lai pēc tam analizētu kļūdas un pilnveidotu savas prasmes. Mums ir izveidota "mans.nmpd.gov.lv" platforma, kurā darbinieki var elektroniski pieslēgties mācībām. Darbinieks redz, kurā datumā kādas mācības tiek piedāvātas. Lekcijas ir iespējams klausīties gan klātienē, gan attālināti. Šajā platformā ir pieejamas videofilmas, lekciju ieraksti, kā arī informācija par kursiem, kuros papildināt vai uzlabot savas zināšanas."

Projekta rezultāti

• Ieviesta "Emy" operatīvo datu apmaiņas sistēma ar vienoto kontaktu centra platformu, pilnveidojot sadarbību ar ārstniecības iestādēm.
• Daļēja integrācija ar numuru 112.
• Mašīnrakstīšanas tehnoloģiju izmantošana NMP sniegšanā.
• Attīstīti IT risinājumi operatīvās darbības mobilitātei.
• Pilnveidota NMP personāla apmācība.
• Ieviesta pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pārvaldības informācijas sistēma.

Avots: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē