"Dzīve piespieda kļūt par lielražotāju un līdztekus piena ražošanai attīstīt vēl divas nozares. Nebijām iecerējuši šādu izaugsmes modeli," teic Viesītes pagasta zemnieku saimniecības "Kalna Dambrāni" saimniece Iveta Tīrumniece. 

Saimniecībā ir daudz jaunumu. Šāgada 18. februārī ekspluatācijā nodoti četri ražošanas objekti, martā darboties sāks jaunais slaukšanas karuselis ar 32 vietām. Iveta Tīrumniece intervijā Agro Topam stāsta arī par iespējām pievienot vērtību saviem ražotajiem produktiem.

"Kalna Dambrānos" ir izveidots Latvijas apstākļiem diezgan neparasts uzņēmējdarbības modelis. Kā līdz tam nonācāt, un kā tas darbojas?

Sākšu ar to, ka trakajiem likumi nav rakstīti, ir tāds teiciens. Mēs, šķiet, esam no trako cilvēku tipa. Nekad nevēlējāmies būt tik liela saimniecība, tāds monstrs – gan pēc būvju, gan arī pēc ražoto produktu daudzuma, tomēr dzīve piespieda. Izdzīvošana pieprasa lielsaimniecības mērogu un vairākas nozares. Pagaidām visi mani lēmumi, ko darīt un kā rīkoties tālāk, ir devuši lielus ieguvumus. Esam izdzīvojuši un darbojamies. Sākām ar piena nozari. Mežs, protams, ir klāt – kad pērc zemi, visur mežs iet līdzi. Tad aizgāja gaļas ražošana. Vien tāpēc, lai varētu izdzīvot. Tad pienāca klāt graudkopība. Sakarā ar to, ka ļoti daudz pārejam uz dziļajām guļvietām, mums ir teļi un dzemdētājas, ir vajadzīgs ļoti daudz salmu. Augkopībā galvenokārt darbojamies salmu dēļ. Graudi ir mūsu blakusprodukts, kas saimniecībai ienes daļu naudas ienākumu. Mums nav graudu kaltes, pirmapstrādes kompleksa un nav glabātavas. Dēls vērtēja kaltes un kombinētās lopbarības rūpnīcas būvniecības iespēju, tomēr pirms diviem gadiem, kad par to lēmām, vēl nebija tik daudz zemes, lai kalte sevi atpelnītu. Aizņemties naudu un maksāt, ja gali īsti neiet kopā, nevar. Šā iemesla dēļ projektu nobremzēju. Patlaban visus graudus pārdodam, jo nav kur tos glabāt. Graudiem galvenokārt ir pārtikas kvalitāte. Pērkam no AS "Dobeles dzirnavnieks" maisījumu, samaltus kviešus ar miežiem – ik nedēļu vienu kravu miltu. Protams, labāk būtu graudu ražu izlaist caur savu saimniecību, tomēr tad ir vajadzīga glabātava, kalte un viss pārējais. Gan jau ar laiku jaunieši to darīs, dzīve noteikti piespiedīs to darīt.