Būvniecības atkritumu apsaimniekošanā aizvien dominē apšaubāmi statistikas rādītāji, brāķis nozari regulējošajos noteikumos un aprites ekonomikas principu ieviešana tikai izņēmuma gadījumos.

Būvniecības atkritumi ir atkritumi, kas rodas ēku un infrastruktūras objektu būvniecībā un nojaukšanā. ES dalībvalstīs to īpatsvars ir 30–35% no visu atkritumu apjoma. Lielu daļu būvniecības atkritumu var šķirot, izmantot atkārtoti vai pārstrādāt. Taču šos aprites ekonomikas principus Latvijā ievieš kūtri, lai gan statistika apgalvo, ka 91% no Latvijā radītajiem būvniecības atkritumiem tiek izmantots atkārtoti. Realitāte būtiski atšķiras no šā apgalvojuma, ļoti lielu būvatkritumu daudzumu nemaz neuzskaita – tā 4. martā Nacionālajā bibliotēkā notikušajā diskusijā "Būvniecības atkritumi Latvijā: spožā statistika un skaudrā realitāte" atzina uzņēmēji un eksperti. Būvniecības atkritumus visvienkāršākā, bet vienlaikus arī visnesaimnieciskāk ir apglabāt atkritumu poligonos. 

Latvijas lielākajā – Getliņu atkritumu poligonā Pierīgā – 2023. gadā no 390 000 tonnām (t) apglabāto atkritumu aptuveni 51 000 t jeb 13% bija būvniecības atkritumi. 

Turklāt ļoti daudz būvniecības atkritumu izgāž neatļautās vietās, ziņo Valsts vides dienests (VVD). Tikai pērn lietotnē "Vides SOS" par šādām kravām bijuši vairāki simti ziņojumu. Arī paši būvnieki norāda uz gadījumiem, kad būvniecības atkritumus apsaimnieko neatbilstoši prasībām, piemēram, aprok.

Atkritumi kļūst par resursu

Šķirotus būvatkritumus var pārstrādāt un izmantot atkārtoti, tādējādi tie vairs nav atkritumi, bet gan jauns resurss. "Piemēram, siltinot ēkas,