Sunny 6.1 °C
O. 18.03
Adelīna, Ilona
SEKO MUMS
Reklāma
Latvijas Centrālās statistikas pārvalde uzskaitījusi, ka, piemēram, 2022. gadā vīns Latvijā saražots par 3,1 milj. eiro, importēts par 154,1 milj. eiro, bet eksportēts par 159,5 miljoniem eiro. Tā kā vīns no Itālijas importēts par 73,8 miljoniem eiro, atliek pieņemt, ka tas arī visvairāk tiek eksportēts. Eksporta lauvastiesa no Latvijas sūtīta uz Krieviju – 96,5% no visa alkohola eksporta un 91% no reeksporta, liecina VID Muitas pārvaldes dati.
Latvijas Centrālās statistikas pārvalde uzskaitījusi, ka, piemēram, 2022. gadā vīns Latvijā saražots par 3,1 milj. eiro, importēts par 154,1 milj. eiro, bet eksportēts par 159,5 miljoniem eiro. Tā kā vīns no Itālijas importēts par 73,8 miljoniem eiro, atliek pieņemt, ka tas arī visvairāk tiek eksportēts. Eksporta lauvastiesa no Latvijas sūtīta uz Krieviju – 96,5% no visa alkohola eksporta un 91% no reeksporta, liecina VID Muitas pārvaldes dati.
Foto: Shutterstock/Jāņa Gruzdiņa datorgrafika

Nesen sociālo tīklu lietotāji dalījās ar ierakstu un tabulu, kurā sarindotas pasaules lielākās vīna eksportētājvalstis. Lasītāji brīnījās, ka gan 2022. gadā, gan 2023. gadā Latvija iekļuvusi 16. un 17. vietā starp Top 20 valstīm.

Reklāma

Vai tad tiešām no Sabiles vīna kalna tik daudz eksportspējīgas produkcijas? Mēģinām saskaitīt: Abavas, Durbes, Siguldas, Līgatnes, Tērvetes, Engures, Lēdmanes, Aizputes un citām nelielajām vīna darītavām pieskaitot lielražotāja "Latvijas Balzama" dzirkstošos vīnus, pašu ražota ir tikai maza daļiņa (2,6%) no tā, kas eksportēts. Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols to pierāda ar skaitļiem: "Latvijā 2024. gadā tika saražoti 1,8 miljoni litru, bet eksportēti 68,7 miljoni litru." To, ka Latvija pati alkoholu tik daudz neražo un ir tikai starpnieks, atzīst gan ražotāji, gan eksperti, gan statistiķi.

Sociālajos tīklos izplatītajā video redzami dati par 20 lielākajām vīna eksportētājvalstīm, sākot no 1962. līdz 2023. gadam, un kā datu avots norādīts FAO – Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Piemēram, 2022. gada datos redzams, ka togad no Latvijas eksportēti – 110 miljoni litru, bet 2023. gadā – 94 miljoni litru.

Arī Romāns Komars, SIA "Amber Distribution Latvia" valdes loceklis, norāda, ka Latvijas uzņēmumi jau ilgus gadus nodarbojas ar alkohola reeksportu uz NVS valstīm (īpaši Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu). "Amber Distribution Latvia" ir vadošais alkohola vairumtirgotājs Latvijā, taču nebūt nav eksportētājs.

Latvijas Centrālās statistikas pārvalde (CSP) uzskaitījusi, ka 2022. gadā vīns saražots par 3,1 milj. eiro, importēts par 154,1 milj. eiro, bet eksportēts par 159,5 miljoniem eiro. Lai skaitļi nemaldina, ka eksportēts vairāk nekā importēts. Muitnieki skaita litrus un kilogramus, bet statistiķi uzskaita tikai preču vērtību. Reeksportējot vīna pudeles, tās sadārdzinās, jo pakalpojumus sniedz loģistikas kompānijas, akcīzes preču noliktavas, pudelēm tiek līmētas arī importējošās valsts akcīzes markas, paskaidro Dāvis Vītols. "Sniedzot pakalpojumu, palielinās arī eksportēto preču vērtība summā."

Turklāt jāņem vērā, ka muitnieki pie importa un eksporta pieskaita tikai tās pudeles, kas pārceļo pār Eiropas Savienības robežai. Viņu statistikā Latvijā ievestais franču vīns nav imports, bet CSP – ir.

No kurienes nācis vīns? Katra otrā pudele no Itālijas (48%), katra septītā pudele no Francijas, katra desmitā no Spānijas, katra divdesmitā no Vācijas un Portugāles. Tā kā vīns no Itālijas importēts par 73,8 miljoniem eiro, atliek pieņemt, ka tas arī visvairāk tiek eksportēts.

Eksporta lauvastiesa no Latvijas sūtīta uz Krieviju – 96,5% no visa alkohola eksporta un 91% no reeksporta, liecina VID Muitas pārvaldes dati.

Alkohola morālās paģiras

Alkohola eksports uz Krieviju tās uzsāktā kara laikā Ukrainā liek padomāt, vai mums jālepojas ar vīna eksporta lielvalsts statusu.

Jau agrāk izskanējis fakts, ka Latvija ir lielākais viskija eksportētājs uz Krieviju – tā secināja Krievijas valstij piederošā ziņu aģentūra "Ria Novosti". 2023. gada deviņos mēnešos Krievija no mūsu valsts importējusi viskiju 177 miljonu eiro vērtībā (no kopējā eksporta 244 milj. eiro). Pavisam alkohols ir vairāk nekā puse no kopējā 1,1 miljarda eiro lielā eksporta uz Krieviju. Arī no Lietuvas tiek eksportēts tur neražots alkohols. Neraugoties uz abu kaimiņvalstu aso nostāju pret Krieviju kā agresorvalsti, tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem tās kara Ukrainā laikā ir tikai pieaugusi.

Vīna tirdzniecībā tendence līdzīga. Lūk, Latvija kara gados no TOP 20 vīna eksporta valstīm ir izstūmusi Ukrainu un eksportējusi uz Krieviju vairāk vīna (73 milj. eiro vērtībā) nekā Itālija (68 milj. eiro)! Turklāt Latvijas eksporta groziņā lielākā daļa ir tieši itāļu vīni.

Reklāma
Reklāma

"Latvija ir bijusi skaļa Ukrainas atbalstītāja un pēc [Krievijas] iebrukuma [Ukrainā] iesaistījusies Eiropas Savienības sankciju ieviešanā pret Krieviju. Tajā pašā laikā 

Latvija turpina kalpot kā Krievijas primārais viskija avots, 2023. gadā sastādot vairāk nekā 70% no visa Krievijas viskija importa," 

tā to vērtē Džons Raits no Morālā reitinga aģentūras (MRA). Šī organizācija izveidota, lai sekotu tam, vai Rietumu kompānijas pildījušas solījumu iziet no Krievijas tirgus pēc iebrukuma Ukrainā. "Latvijas eksporta biznesa turpināšana uz Krieviju ir gan apkaunojoša, gan pretrunā ar pašas Latvijas vērtībām. Iekšēji mēs savā Morālā reitingu aģentūrā Latvijas viskija tirdzniecību dēvējam par "viskijgeitu" – gan tāpēc, ka tā ir skandaloza, gan tāpēc, ka Latvija kalpo kā Rietumu stipro alkoholisko dzērienu kompāniju vārti uz Krievijas tirgu," viņš atzina "Euronews". Viņš arī aprēķinājis, ka no katrām importētajām sešām viskija pudelēm Latvijā izdzer vienu, bet piecas sūta uz Krieviju.

Mainījusies tikai papīrapstrāde

Pirms Krievija sāka karu Ukrainā, Latvija bija viens no galvenajiem mezgliem, ja ne galvenais mezgls, daudzu lielo alkohola kompāniju reeksportam uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Kazahstānu.

Tagad vīna ceļš neesot mainījies, mainījusies tikai dokumentu noformēšanas kārtība. "Iepriekš, pēc dokumentiem, imports uz Krieviju aizgāja vienkārši tranzītā caur Latviju vai Lietuvu, bet tagad galapunkts ir Baltijas valstis, un no turienes piegāde nonāk Krievijas Federācijā," aģentūrai "Ria Novosti" pirms gada atklājis Krievijas alkohola kompānijas "Ladoga" prezidents Venjamins Grabars. 

"Loģistikas ķēde nav mainījusies, tā ir nedaudz mainījusies papīrapstrādē. Iemesls – nereti ārvalstu piegādātāji nevēlas riskēt un kā galīgo piegādes punktu norādīt Krieviju."

Starpnieks Rietumu kompānijām

Pērn vīnu pāri Latvijas robežai veduši 703 uzņēmumi, no kuriem vien 37 bija Latvijā reģistrētie, liecina Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes statistika. Pārējie bija citu dalībvalstu, visvairāk Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Ungārijas uzņēmumi. Vīnu reeksportēja (t.i., no valstīm ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Moldovas) divdesmit reižu mazāk – 35 uzņēmumi, tajā skaitā 26 Latvijā reģistrēti uzņēmumi. "Latvijas ražotāji nav noteikti lielākie vīna eksportētāji un tas viss ir reeksports, šo reeksportu pārsvarā nodrošina loģistikas kompānijas, kas nav Latvijas Alkohola nozares asociācijas biedri," "Latvijas Avīzei" norāda Dāvis Vītols.

Sociālajos tīklos ievietotā video ekrānuzņēmums par vīna eksportētājvalstu TOP20 dažādos gados, atsaucoties uz FAO (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija) datiem. Latvija 2023. gadā bijusi 17. vietā, bet 2022. gadā – 16. vietā.

Rietumvalstu uzņēmumi pa taisnāko ceļu uz Krieviju vīnu neeksportē divu iemeslu dēļ, "Latvijas Avīzei" skaidroja kāds šīs nozares pārzinātājs, kurš nevēlējās, lai minam viņa vārdu. Pirmkārt, Rietumu uzņēmumi negrib, lai viņu reputāciju aptraipa fakts, ka tie sadarbojas ar Krieviju. Tam pievienojas arī biznesa risks – dažu eiropiešu meitas uzņēmumi Krievijā nacionalizēti un nav garantiju, ka par piegādi samaksās. Otrkārt, "eksports uz papīra" tiekot praktizēts, lai uzrādītu, ka prece tiek eksportēta, bet patiesībā tā paliek eirozonā un bez akcīzes nodokļa uzcenojuma tiek realizēta Eiropas restorānu tīklos.

Džons Raits no Morālā reitinga aģentūras uzstāj, ka "vitāli svarīgi, lai Rietumu biznesa aprindas stāvētu vienotas un turpinātu dot skaidru signālu Krievijai, ka tās militārā agresija izraisīs ekonomisko ostracismu (grupas īstenota izstumšana – psiholoģijas termins. – Red.) no Rietumu pasaules," viņš sacīja.

Sankcijas un tarifu kari izstumj Latviju

Kā vienu no sankciju pasākumiem Eiropas Savienība aizliedza ekskluzīvo preču eksportu uz Krieviju no 2022. gada 15. marta, tostarp vīna pudeles, kas dārgākas par 300 eiro. "Tam nebija nopietnas ietekmes uz tirgu, jo šāda vīna īpatsvars ir ap 1%," secinājis Leonīds Rafailovs, viena no vadošajiem Krievijas alkohola importētājiem "AST" ģenerāldirektors.

Latviju kā Eiropas Savienības aizmugurējās durvis daudz vairāk ietekmēja Krievijas paceltie importa tarifi "nedraudzīgām valstīm". Importa nodeva no 2023. gada 1. augusta tika palielināta no 12,5% uz 20%, bet ne mazāk kā 1,5 dolāru uz litru. Tas uzreiz parādījās tranzīta un reeksporta skaitļos. Pērn augustā importa nodevu pacēla līdz 25%, turklāt ne mazāk kā divus dolārus uz litru, un kravu daudzums uz Latvijas robežas mazinājās. Latvijas vīna eksporta līkne joprojām slīd uz leju.

Sociālajos tīklos ievietotā video ekrānuzņēmums par vīna eksportētājvalstu TOP20 dažādos gados, atsaucoties uz FAO (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija) datiem. Latvija 2023. gadā bijusi 17. vietā, bet 2022. gadā – 16. vietā.

Krievijā turpina dzert arvien vairāk, bet Latvija no vīna lielvalstu topa izkritusi. Katra trešā Krievijā izdzertā vīna pudele ir no Eiropas. Eiropas vīni atrod citus ceļus caur "draudzīgām valstīm", tomēr tarifu kari dara savu – franču, itāļu, spāņu vīnus pamazām izspiež Dienvidāfrikas un Čīles vīni. Šķiet, ka mums pienākošās morālās paģiras par alkohola tirdzniecību ar agresorvalsti daudz labāk ārstē pašas Krievijas uzliktā tarifu barjera kā "nedraudzīgai valstij".

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma