6.2 °C
Titula "Baznīcmūziķis" ieguvēja šogad ir ērģelniece Inga Kalniņa, kura jau 30 gadus spēlē Lejasciema, Gulbenes un Velēnas luterāņu draudzēs ikreiz, kad viņu aicina to darīt, raksta avīze "Dzirkstele".
Titulu Ingai Kalniņai piešķīrusi Rīgā esoša organizācija – LEAF evaņģelizācijas grupa, pirms 28 gadiem izveidota organizācija, kas katru gadu nosaka titula "Baznīcmūziķis" ieguvēju, lai popularizētu Latvijas luterāņu draudzēs notiekošo.
Aicinājumu kuplināt luterāņu dievkalpojumus ar muzikālo izpildījumu Inga pieņēmusi jau kopš 1990. gada. Sākumā – kā vokālā ansambļa dalībniece. Savulaik baznīcas vokālais ansamblis ar Raimonda Lapkaša autordziesmu pat ticis aicināts uz Latvijas Radio ierakstu studiju. Vēlāk Inga un citi muzikāli apdāvinātie jaunieši atsaukušies piedāvājumam veidot dievkalpojumu muzikālo fonu arī citās luterāņu draudzēs novadā.
Kādā no Gulbenes novada luterāņu draudzēm ērģelniece spēlējot katru svētdienu. Šos pienākumus viņa draudzīgi sadalot ar kolēģi Dairu Karoli.
Gadu gaitā ar baznīcas repertuāru esot tik ļoti sarasts, ka visu, kas vajadzīgs, spējot nospēlēt bez notīm.
"Pati nespēju noticēt, ka tik daudz laika jau ir pagājis. Iespēju būt ērģelniecei uzskatu par man dotu Dieva dāvanu, jo ērģeļspēle mani ir pieturējusi pie baznīcas un tās vērtībām," izteikusies titula "Baznīcmūziķis 2025" ieguvēja Inga Kalniņa.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")