Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina mazāku parakstu slieksni

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimu aicina veikt grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, rosinot no 10 līdz 5% samazināt sākotnēji pašiem iniciatoriem savācamo parakstu skaitu tautas nobalsošanu ierosināšanai par likumdošanas iniciatīvām, savukārt 10% parakstu sliekšņa sasniegšanai rosinot noteikt lielāku valsts līdzdalību.

Pašlaik, lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņu, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Tad likumdošanas ierosinājums var nonākt izlemšanai tautas nobalsošanā jeb referendumā.

Spēkā esošā kārtība paredz, ka iniciatīvas grupai ir jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) pilnīgi izstrādāts likumprojekts. Ja CVK to novērtē kā atbilstošu likuma prasībām, par iniciatīvu tiek sākta parakstu vākšana, kurā viena gada laikā jāsavāc vismaz 10% vēlētāju. Parakstīties var klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski. Ja par likumprojektu būtu parakstījušies ne mazāk kā 10% balsstiesīgo, CVK tas būtu jānosūta Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimā, taču savākt tik daudz parakstu nekad nav izdevies.

Prezidenta Saeimā iesniegtā iecere paredz šo sākotnējo savācamo parakstu slieksni samazināt līdz vienai divdesmitajai daļai jeb 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. 

Prezidents piedāvā spēkā esošo kārtību aizstāt ar divpakāpju parakstu vākšanu, kur pirmajā posmā savācamo parakstu skaitu samazinātu, tomēr beigu galā tomēr tāpat būtu jāsavāc 10% balsstiesīgo parakstu.

Atbilstoši Rinkēviča priekšlikumam, pēc likumprojekta reģistrācijas CVK tas sešu mēnešu laikā būtu jāparaksta vismaz 5% no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Parakstīties varētu klātienē, piemēram, pie zvērināta notāra vai elektroniski.

Savukārt otrajā posmā būtu jānonāk līdz 10% parakstu savākšanai, bet procesā vairāk iesaistītos valsts, proti, pēc 5% parakstu savākšanas CVK izziņotu, ka tiek sākta 10% vēlētāju parakstu vākšana, nosakot vien 30 dienas ilgu termiņu, kurā par likumprojektu varētu parakstīties pašvaldību noteiktajās vietās vai elektroniski. Pilsoņi, kuri būs parakstījušies pirmajā posmā, tiktu ieskaitīti kopējā likumprojekta ierosinātāju skaitā. Ja likumprojektam šī vēl viena atvēlētā mēneša laikā izdotos savākt ne mazāk par 10% vēlētāju atbalstu, CVK to nosūtītu Valsts prezidentam, kurš to iesniegtu Saeimai, paredz prezidenta piedāvājums.

Kā pirmdien žurnālistiem norādīja Valsts prezidents, laika gaitā būtu jāvērtē, vai piedāvātie grozījumi likumā par tautas nobalsošanu palīdzētu vai ne. Viņš atzīmēja, ka 2014. gadā Satversmes tiesa, vērtējot grozījumus pēc 2012. gada valodas referenduma, secināja, ka likumdevējam un valstij ik pēc laika ir jāanalizē, vai šī kārtība nav jāpārskata. 

Pēc Rinkēviča paustā, sarunās gan ar iedzīvotājiem, gan ar partijām izkristalizējies vispārējais uzskats, ka patlaban spēkā esošā kārtība ir smagnēja un neveicina sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos.

Rinkēvičs skaidroja, ka piedāvātie grozījumi nav atgriešanās pie situācijas, kāda bija līdz 2012. gada valodas referendumam. Lai sasauktu referendumu, patlaban noteikts, ka to iniciē viena desmitā daļa jeb 10% vēlētāju. Grozījumi piedāvā mainīt to, cik daudz vēlētāju balsu ir vajadzīgs, lai referendumu iniciētu, skaidroja prezidents. Viņš atzīmēja, ka līdz 2012. gadam pietika ar 10 000 vēlētāju iesniegumu, pēc kā visu procesu organizē un īsteno CVK. Patlaban spēkā ir kārtība, kas paredz, ka CVK organizē tikai referendumu. Valsts prezidenta ierosinātie grozījumi paredz, ka vienai divdesmitajai daļai jeb 5% vēlētāju būs jāsavāc paraksti un tad tālāko procesu organizāciju pārņem CVK. Rinkēvičs norādīja, ka, vadoties pēc aizvadīto vēlēšanu rezultātiem, 5% varētu būt aptuveni 46 000 iedzīvotāju.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc runa ir par 5% iedzīvotāju balsu, Valsts prezidents skaidroja, ka interneta un mediju laikmetā ir labi attīstīta sabiedrības līdzdalības platforma "Manabalss.lv", kas nodrošina labu iespēju daudzas problēmas risināt tieši Saeimā, taču jautājums par referendumu ir nopietnāks. Pēc Rinkēviča paustā, ņemot vērā gūtās mācības, piedāvātajos grozījumos saglabāta prasība CVK pārliecināties, ka sagatavotais un referendumam potenciāli iesniegtais priekšlikums ir pilnīgi izstrādāts.

"Tas novērš jebkāda veida šaubas par iespējamu Satversmes kodola pantu grozīšanu. Kārtība paliek stingra un nemainīga. [..] Kopā ar padomniekiem ir sagatavots likumprojekts, vienojoties, ka šis būtu labākais veids, kā palielināt līdzdalību [..]. Tagad šo diskusiju rosinu Saeimā.

Jebkurš likumprojekts, ko skata parlaments, ir pilnveidojams, uzlabojams, precizējams," 

sacīja Valsts prezidents. Viņaprāt, tas ir viens no soļiem, bet ne brīnumnūjiņa, lai pakāpeniski sāktu atjaunoties sabiedrības uzticība varai.

Jautāts, vai valsts nauda, kas tiks ieguldīta referendumos, kuri nesasniegs vajadzīgo atbalstu, nebūs izšķērdēta nauda, Valsts prezidents uzsvēra, ka negrib sasaistīt demokrātiju ar izmaksām. Viņaprāt, ja ir jautājumi, kas lielai sabiedrības daļai ir būtiski un nonāk līdz referendumam, to nevar uzskatīt par zemē nomestu naudu, jo tas ļauj secināt, kā par vienu vai otru lietu domā sabiedrības vairākums.