Kā tur, kaimiņos? "Kultūrzīmju" pētījums par kino nozares finansējumu Somijā, Lietuvā un Igaunijā

Viens no Latvijas skaistākajiem sapņiem, turklāt ne vien kinojomā, bet arī visu tautu vienojošā vēlmē, piepildījās ASV Kinoakadēmijas balvu jeb "Oskaru" nesenajā ceremonijā naktī no 2. uz 3. martu, Ginta Zilbaloža filmai "Straume" saņemot "Oskaru" kā labākajai pilnmetrāžas animācijas filmai.

Kopš šā brīža Latvijas kinoindustrijas spozme liekas gaiši spīdam pie kino debesīm. Taču, lai arī valdība piešķīrusi vienu miljonu eiro papildu finansējuma animācijas filmu projektu konkursiem, joprojām kopējais Latvijas filmu finansējums nav vērtējams kā augsts. 

2025. gadā Latvijā kinonozarei piešķirti 7,5 miljoni eiro – tas ir mazākais finansējums Baltijas valstīs. 

"Kultūrzīmes" izpētīja, kāds ir kino nozares finansējums Somijā, Lietuvā un Igaunijā.

SOMIJA: vispārēja kultūras finansējuma lejupslīde

Somijas Filmu fonda vadītājs, producents Lase Sārinens: "Mūsu kino finansējuma samazinājums bija kā daļa no visaptveroša Somijas kultūras budžeta samazinājuma."

Foto: Publicitātes

Somijas Filmu fonda vadītājs, producents Lase Sārinens "Kultūrzīmēm" pauda, ka šis nav labs un priecīgs laiks ne Somijas kultūrai kopumā, ne arī filmu industrijai: "Kopš 2019. gada finansējuma samazinājums bijis trīs miljoni eiro, un baidāmies no tā, kāds tas būs nākamgad." Tiesa, salīdzinot ar Latviju, kino finansējums joprojām ir apjomīgs – 2024. gadā Somijas Filmu fonda kopējais budžets bijis 22,8 miljoni eiro un šogad tie ir 22,3 miljoni. Tomēr no kopējā projektu iesniegumu skaita iespējams atbalstīt vien trešdaļu.

Kā precizēja Sārinens, pirmais finansējuma samazinājuma vilnis par 1,5 miljoniem eiro noticis tāpēc, ka valsts mainījusi finansēšanas veidu ļoti daudzām kultūras institūcijām. "Agrāk Somijas Filmu fonds savus līdzekļus ieguva no loteriju fondiem, taču tas tika mainīts, un tagad mūsu un daudzu citu institūciju līdzekļi nāk no valsts budžeta. Pēdējos divos gados mūsu finansējuma samazinājums bija kā daļa no visaptveroša Somijas kultūras budžeta samazinājuma, un paredzēts, ka nākamajos gados šī lejupslīde būs vēl lielāka." Savā jaunajā stratēģijā Somijas Filmu fonds koncentrējoties uz fonda darbības nodrošināšanu un cenšoties līdz minimumam samazināt valsts finansējuma turpmāko lejupslīdi. Somijas labējā valdība kopš nākšanas pie varas 2023. gadā paziņojusi par prasību savu pilnvaru laikā, samazinot valsts kopējo parādu, samazināt valsts budžetu par četriem miljardiem eiro. 2024. gadā kopējais Somijas Kultūras un izglītības ministrijas budžeta samazinājums bijis aptuveni 50 miljoni eiro, un nākamgad tas prognozēts aptuveni 75 miljoni eiro.

Lase Sārinens sarunā skumji teic, ka Dānijā, kuras iedzīvotāju skaits līdzīgs Somijai, Kino institūta budžets esot trīs reizes lielāks. Norvēģijā – aptuveni divas reizes lielāks, bet Zviedrijā filmu nozarei tiek par aptuveni 15 miljoniem eiro vairāk nekā Somijā: "Mūsu kaimiņvalstu politiķi saprot kultūras ietekmi un to, ka filmu nozare ir svarīga ekonomikai."

LIETUVA: kino izaugsme un atpazīstamība

Kā "Kultūrzīmes" noskaidroja Lietuvas Kino centrā, aizvadīto lietuvieši uzskata par kino izaugsmes gadu, pasaulē lietuviešu filmu veidotāji bijuši uzmanības centrā biežāk nekā jebkad. Starp kinoteātros izrādītajām filmām 20% seansu rādītas nacionālās filmas, tās noskatījušies gandrīz 750 000 skatītāju, kas esot par 46% vairāk nekā 2023. gadā.

Lietuvas Kino centra Filmu izplatīšanas, informācijas un mantojuma departamenta vadītāja Jana Mikuleviča: "Kopš Lietuvas Kino centra izveides Lietuvas filmu industrija ir nepārtraukti augusi."

Foto: Publicitātes

Arī valsts finansējums filmu sagatavošanai un ražošanai turpinājis konsekventi pieaugt. Kā pastāstīja Lietuvas Kino centra Filmu izplatīšanas, informācijas un mantojuma departamenta vadītāja Jana Mikuleviča, 2024. gadā Kultūras ministrijas kopējais budžets kino ražošanas, veicināšanas un administratīvajiem izdevumiem bijis gandrīz 10 miljoni eiro. Vaicāta, kuru brīdi sākusies Lietuvas kino finansējuma izaugsme, Mikuleviča vērtē, ka budžets ievērojami palielinājies pēc Lietuvas Kino centra izveides 2012. gadā. Pirms tam filmu finansēšanu pārvaldījusi Lietuvas Kultūras ministrija tieši. "Kopš centra izveides Lietuvas filmu industrija ir nepārtraukti augusi. Mēs esam ieviesuši daudzas finansēšanas programmas ražošanai, veicināšanai, izplatīšanai, mobilitātei un izglītības dotācijām. Saistībā ar Lietuvas ekonomikas augšupeju esam izveidojuši arī nodokļu atvieglojumu shēmu, kas atbalsta nozari. Tomēr pašreizējā nenoteiktībā ir grūti paredzēt, vai budžets turpinās palielināties."

Lietuvas Kino centra atskaitē par 2024. gadu pausts, ka viens no centra svarīgākajiem uzdevumiem ir Lietuvas kino atpazīstamības paplašināšana ārvalstīs. Filmu veidotāji, piedaloties dažādos starptautiskos pasākumos un prezentējot filmu projektus un jaunākās filmas, viesojušies 28 valstīs, vislielākais prezentāciju skaits noticis Igaunijā, Francijā, Vācijā, ASV. Lietuvas Kino centrs pērn kopumā finansējis 102 filmu izplatīšanas projektus ārvalstīs. Salīdzinot ar 2023. gadu, finansēto projektu skaits palielinājies par 20%.

Liekas, Lietuva savu kinoindustrijas finansēšanas sistēmu un tās ražīgumu aplūko pragmatiski, gluži kā to "Kultūrzīmēm" rezumēja lietuviešu režisors Laurins Bareiša: "Mūsdienās kino laikam gan ir vispamanāmākā kultūras nozare Lietuvā."

IGAUNIJA: plaši ieguvumi

Igaunijas Filmu institūta vadītāja Edīte Sepa: "Ticu, ka, Latvijas "Straumei" iegūstot "Oskara" balvu, uz skatuves izteiktais joks, ka nu esot Igaunijas kārta to saņemt, nav nejaušs."

Foto: Publicitātes

Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, nozares augšupeja sākusies līdz ar Igaunijas Republikas simtgadi. Kā "Kultūrzīmēm" pastāstīja Igaunijas Filmu institūta vadītāja Edīte Sepa, kura to vada jau kopš 2013. gada, 2016. gadā toreizējais Igaunijas kultūras ministrs jautājis, kā varētu attīstīt Igaunijas kino. "Mana atbilde bija: filmu industrijai būtu nepieciešami vismaz deviņi miljoni. Uz to atbilde bija skaudra – tik liels budžets kino nav iespējams ne vienā dienā, ne arī vienā gadā. Tomēr ministrs bija devies mājās, pārdomājis un no rīta zvanīja, sakot, ka viņam esot ideja, kā to realizēt! Ministrs bija apsvēris, ka kino finansējums varētu būt daļa no Igaunijas simtgades programmas – dāvana skatītājiem. Un tā atradām 10 miljonus eiro, par kuriem tika nolemts uzņemt piecas filmas."

Programmas "Igaunija 100" galvenais mērķis bijis radīt ko būtisku iedzīvotājiem, un, lai tiektos uz šo mērķi, Igaunijas Filmu institūts toreiz esot izveidojis ļoti precīzu plānu. Tas aizsākts ar ideju konkursu, uz kuru iedzīvotāji atsūtījuši 134 idejas, par kādām tēmām gribētu redzēt filmas, un žūrija tās izvērtējusi. "Godinot Igaunijas simtgadi, par kopumā 9,2 miljoniem eiro tika radītas filmas, kuras visvairāk skatījās tieši Igaunijā, tiesa, tās izrādīja arī citās valstīs. Tas bija sākums, kuru pamanīja arī privātie uzņēmēji."

Pēc Edītes Sepas teiktā, uzņēmēji pamanījuši, ka igauņu skatītāji sāk pievērst uzmanību pašmāju kinofilmām, un to atzinuši par iespēju biznesam. Tā 2016. gadā par populārāko pašmāju filmu Igaunijas kinoteātros kļuvis dāņu "rimeiks", komēdija "Klases vakars/Klassikokkutulek". Tās uzņemšanā ieguldot vien 180 000 eiro, filmas kases ieņēmumi pārsnieguši vienu miljonu (arī Latvijā 2019. gadā tapa "Klases salidojums", režisors Andrejs Ēķis).

Tā privātuzņēmēji iedegušies un 2021. gadā izveidots filmu izstrādes un ražošanas uzņēmums "Tallifornia Filmu fonds", pirmais privātais kino investīciju fonds Igaunijā. Tā sākotnējais budžets pirmajā gadā bijis 500 000 eiro.

Kā uzsver Edīte Sepa, nekas tāds nekad Igaunijas biznesa vidē agrāk nebija noticis, turklāt fonds finansējumu ar laiku devis arī neatkarīgajām, "arthouse" filmām: "Laikam gan Latvijā vispazīstamākā filma ar "Tallifornia" daļēju finansējumu ir "Aptiekārs Melhiors". Var teikt, ka "Tallifornia" ātri saprata, ka auditorijai visbūtiskākā ir kvalitāte un no samērā vienkāršām, lēta stila komēdijām iesākumā plānus turpināja ar augsta līmeņa mākslas filmu veidošanu – jo to vēlas Igaunijas skatītāji."

Tiesa, ne visas filmas, kas tapušas fonda paspārnē, varot saukt par veiksmes stāstiem, tomēr tā darbība uzlabojusi vispārējo Igaunijas kinoindustrijas vidi: "Šodien jau esam pieņēmuši kā pašsaprotamu, ka Igaunijas filmu industrija piesaista arī ievērojamas privātās naudas summas, pateicoties kurām nu ir liels skaits igauņu filmu pirmizrāžu."

Savukārt valsts finansējuma piesaiste un tā palielināšana bijis Igaunijas Filmu institūta tiešs darbības lauks. Uzsākot veiksmīgo "Igaunija 100" filmu programmu, Edīte Sepa esot devusies uz ministriju vēlreiz: "Lobēju ideju, ka līdzīgs kino attīstības uzrāviens nepieciešams arī turpmāk. Protams, katru gadu 9,2 miljonu budžets nebija iespējams, bet, tā kā "Igaunija 100" programmas filmu skatītāju bija jau par trešdaļu vairāk nekā pirms tam, nonācām līdz kompromisam, ka kinonozare saņemtu vēl papildus trīs miljonus eiro. Gadiem ritot, finansējums pakāpeniski ir audzis, bet jāatzīst, ka Filmu institūta darbinieki bieži strādā ārpus darba laika, iesniegto projektu ir ļoti daudz."

Vēl viens izaugsmes aspekts, kuru min Igaunijas Filmu institūta vadītāja: igauņu kinoindustrija kļūstot arvien konkurētspējīgāka. "Līdzīgi kā Latvijā, arī pie mums radīta programma valsts budžeta līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai. Zinu, ka Latvijā to vērtē kā ekonomisku ieguvumu vien, bet, manuprāt, tas vērtējams plašāk. Es tiešām uzskatu, ka līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai un kopprodukcijas stumj uz priekšu vietējo Igaunijas kinoindustriju." Šogad Igaunijas Filmu institūta budžets esot seši miljoni eiro, otri seši miljoni paredzēti ārvalstu līdzfinansējumam. 2026. gadā Igaunijas līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai paredzēts jau 10 miljonu apjomā.

Ārzemju filmu studijas sadarbojoties ar igauņu profesionāļiem, pie viņiem strādājot daudzi igauņu gaismotāji, rekvizitori, mākslinieki… Šis kopējais darbs Igaunijas profesionāļiem dodot nenovērtējamu pieredzi, un, attīstot savas prasmes, igauņi kļūstot pazīstami arī citviet Eiropā un pasaulē. Tādējādi viņi iegūstot dažādas skandināvu un Lielbritānijas kino balvas – gan kā labākie filmu mākslinieki, gan par kostīmiem, gan par dizainu, gan kā labākie grima mākslinieki. "Un ticu, ka, Latvijas "Straumei" iegūstot "Oskara" balvu, uz skatuves izteiktais joks, ka nu esot Igaunijas kārta to saņemt, nav nejaušs. Esmu ļoti lepna par līdzšinējiem Igaunijas panākumiem un priecīga, ka Igaunijas filmu ieņēmumi visiem radošajiem kinoprofesionāļiem – māksliniekiem, komponistiem, režisoriem, grima māksliniekiem un it visiem citiem – ļauj labāk dzīvot un radīt brīnišķīgus darbus. Ja esmu godīga, atceroties programmas "Igaunija 100" filmas, jāsaka, grima mākslinieku darbs toreiz bija diezgan šausminošs, protams, priecājāmies par to pašu, bet šodien šie profesionāļi iegūst pasaules nozīmīgākās balvas, un par to esmu lepna."

Uzziņa

Kinoindustrija Somijā un Baltijas valstīs

SOMIJA

• Somijas Filmu fonda 2025. gada kopējais budžets – 22,3 miljoni eiro (2015. gadā – 25 513 898 eiro).
• 2024. gadā Somijas kinoteātros visvairāk skatītā somu filma – "Vētru salas Maja", režisore Tīna Limi, to noskatījušies 470 000 skatītāju.
• 2024. gadā kinoteātros rādīti 33% Somijā vai kopprodukcijā ar citām valstīm ražotu filmu, tās noskatījušies divi miljoni skatītāju.

LIETUVA

• Lietuvas Kino centra 2025. gada kopējais budžets – 11 miljoni eiro (2015. gadā – 3 073 737 eiro).
• 2024. gadā kinoteātros visvairāk skatītā lietuviešu filma – dokumentālā filma "Airējot pāri Atlantijas okeānam", režisors un galvenais varonis Aurims Valujavičjus.

Dokumentālā filma "Airējot pāri Atlantijas okeānam", kuras režisors un galvenais varonis ir Aurims Valujavičjus, 2024. gadā bija Lietuvas kinoteātros visvairāk skatītais lietuviešu kinodarbs.

Foto: Publicitātes

• 2024. gadā kinoteātros rādīti 20,24% Lietuvā vai kopprodukcijā ar citām valstīm ražotu filmu, 2023. gadā to bija 14,55%.

IGAUNIJA

• Igaunijas Filmu institūta 2025. gada kopējais budžets – 15,3 miljoni eiro (2015. gadā – 5 142 316 eiro).
• 2024. gadā Igaunijas kinoteātros visvairāk skatītā igauņu filma – "Svešais 2 jeb Valda atgriešanās 17 nodaļās", režisors Rasmus Merivo.

Kadrs no pērn Igaunijas kinoteātros visvairāk skatītās igauņu filmas – režisora Rasmus Merivo "Svešais 2 jeb Valda atgriešanās 17 nodaļās".

Foto: Publicitātes

• Kopumā 2024. gadā Igaunijas kinoteātros 323 741 skatītājs noskatījās 64 dažādas Igaunijā ražotas filmas (arī kopprodukcijas), tostarp 29 pirmizrādes, 10 no tām pilnmetrāžas filmas.

LATVIJA

• Filmu nozares finansējums 2025. gadā – 7,5 miljoni eiro.
• Filmas "Straume" starptautiskie panākumi atnesuši arī Latvijas valdības novērtējumu un atbalstu gan filmas autoru komandai, gan Latvijas filmu nozarei kopumā – studijai "Dream Well" par balvas "Zelta globuss" izcīnīšanu piešķirta Ministru kabineta balva 300 000 eiro, Latvijas animācijas starptautiskajam mārketingam piešķirti 150 000 eiro, vēl 1 000 000 eiro piešķirti filmu nozarei kā papildu finansējums jaunu animācijas filmu projektu konkursam 2025. gadā. Novērtējot Latvijas filmu nozares vispārējo potenciālu, ko ierobežo nelielais nozares finansējums, valdība atbalstījusi arī NKC un Kultūras ministrijas iniciatīvu par 120 000 eiro iemaksu Eiropas fonda "Eurimages" seriālu kopražojumu programmā.
• Latvijas kinoteātros 2024. gadā nopirkti vairāk nekā divi miljoni kinobiļešu (2 094 320 biļetes), un nacionālā kino tirgus daļa sasniegusi 19,54% – Latvijas filmas apmeklējuši 409 145 skatītāji.
• "Straumes" skatītāju skaits līdz 2025. gada februārim kinoteātros pārsniedzis 200 000. Šis skaitlis ir lielāks nekā 2023. gada kopējais Latvijas filmu apmeklētāju skaits (167 149 skatītāji).