21. marts vēsturē un senās avīzēs. Dievišķais ērģeļmūzikas ģēnijs

1685. gada 21. martā. Pirms 340 gadiem Eizenahā, Vācijas Tīringijas zemē piedzima izcilākais mūziķu un komponistu Bahu dinastijas pārstāvis, baroka laikmeta ērģeļmūzikas ģēnijs un vispār viens no ievērojamākajiem mūziķiem pasaules vēsturē Johans Sebastiāns Bahs.

Bērniem bagātīgi apveltītā un sazarotā Bahu dzimta mūzikā un tai pietuvinātās jomās darbojās vairākus gadsimtus no 16. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta vidum, taču tikai Johans Sebastiāns izpelnījies tikt nosaukts par dievišķu. Piedzimstot kā Eizenahas pilsētas un nelielās Saksijas – Eizenahas firstistes galma muzikanta astotajam bērnam, viņam nebija īpašas izvēles par tālāko – mūziķa iemaņas Johans Sebastiāns ieguva pašmācības ceļā no tēva un brāļiem. Jāpiebilst, ka 17. gadsimta otrajā pusē Bahu dzimtas pārstāvji aizņēma visas galvenās municipāli apmaksātās mūziķu vietas Vācijas vidienes pilsētās Veimarā, Erfurtē un Eizenahā, kamdēļ, piemēram, Erfurtē tajā laikā visus mūziķus sākuši saukt vienkārši par "bahiem". Arī Johanam Sebastiānam vēlāk divās laulībās bija 9 meitas un 11 dēli, no kuriem četri arī kļuva par mūziķiem, turpinot Bahu dominanci. 

Ģēnijs no citiem klana pārstāvjiem tomēr atšķīrās ar plašāku muzikālo redzesloku un, protams, īpašu talantu, kas ļāva viņam radīt pārpasaulīgus un nekad nenovecojošus skaņdarbus kā, piemēram, "Mateja pasiju".

Kopumā Bahs radījis vairāk nekā tūkstoti skaņdarbu ne tikai ērģelēm, bet arī citiem instrumentiem. Diemžēl daudzi viņa agrīnie sacerējumi gājuši zudumā. Savdabīgi, ka dzīves laikā Johanu Sebastiānu Bahu apbrīnoja kā ērģeļu virtuozu un šā instrumenta speciālistu, bet ne kā komponistu. Tobrīd modē vairāk bija Georgs Frīdrihs Hendelis un Georgs Frīdrihs Tēlemans. Tikai dažas no Baha partitūrām nodrukāja. Pārējais mantojums pēc komponista nāves ar dažiem izņēmumiem uz gadu desmitiem nogrima aizmirstībā nošu arhīvos. Par Bahu pamazāk sāka atkal atcerēties 18. gadsimta beigās, bet par lūzuma punktu viņa mantojuma pasaules renesansei uzskata 1829. gadu, kad pianists, ērģelnieks un komponists Fēlikss Mendelsons Bartoldi Berlīnes Mūzikas akadēmijā organizēja "Mateja pasijas" atskaņošanu – pirmo pēc Baha nāves. Runājot par Latvijas teritoriju, 18. gadsimtā Rīgā darbojās un sava skolotāja muzikālo ietekmi izplatīja divi ģēnija skolnieki – vairāku baznīcu ērģelnieks Johans Kristians Lēberehts Cimmermans, kā arī Sv. Pētera baznīcas ērģelnieks un komponists Johans Gotfrīds Mītels, kurš Rīgā dzīvojis un strādājis no 1767. līdz 1788. gadam.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 21. martā

Pedagogu divkauja? Pirms dažām dienām kādā vietējā privātā vidusskolā noticis sekojošs atgadījums. Vidusskolas pedagoģiskā sēdē skolas direktors D. pēc iepriekšēja strīda ar matemātikas skolotāju B. attiecībā uz viņa pasniedzamo priekšmetu, nosaucis skolotāju par "feldfēdeli", kā arī to apbēris ar dažiem citiem skanīgiem epitetiem. Skoltājs B. uz to reaģējis un izaicinājis direktoru D. uz divkauju. Lieta acīmredzot kļūst nopietna, jo skolotājs B. jau piesūtījis sekundantus.