-9 °C
Parīzē otrdien pulcējās Ukrainas atbalstam izveidotās Labas gribas koalīcijas valstu līderi, kuri vienojās par drošības garantijām Ukrainai pret Krievijas agresiju.
Garantiju vidū ir Ukrainas bruņoto spēku stiprināšana, starptautisko spēku izvietošana Ukrainā pēc kara beigām, kā arī pamiera uzraudzīšanas mehānisms. Samitā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons parakstīja nodomu deklarāciju par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc tam, kad tur būs panākts pamiers. Šādu drošības garantiju stāšanās spēkā gan ir atkarīga no Krievijas vēlmes slēgt mieru.
Frontes tuvumā neatradīsies
"Pēc pamiera noslēgšanas Apvienotā Karaliste un Francija Ukrainā izveidos militārās bāzes," pēc sarunām pavēstīja Stārmers. Lai arī konkrēts šādu spēku lielums netiek atklāts, Eiropas valstu amatpersonas ir runājušas par 15 000 līdz 30 000 karavīru, vēsta raidorganizācija "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" (RFE/RL). Vairums šo karavīru nāktu no Francijas un Apvienotās Karalistes. Daudznacionālie spēki, domājams, atrastos Ukrainas rietumos, kur tie atbalstītu un apmācītu ukraiņu karavīrus. Šie spēki tiks izvietoti "prom no kontakta līnijas" gaisā, jūrā un uz sauszemes, lai nodrošinātu nepieciešamās garantijas pret iespējamu Krievijas atkārtotu uzbrukumu, paziņoja Makrons. Izskanējis, ka Francija un Apvienotā Karaliste varētu uzņemties atbildību par sauszemes un gaisa spēkiem, bet par kuģošanas drošības garantēšanu Melnajā jūrā interesi esot izrādījusi Turcija. Itālijas premjerministre Džordža Meloni, kura arī piedalījās sarunās, paziņojusi, ka Roma karavīrus uz Ukrainu nesūtīs. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs solīja turpināt atbalstīt Ukrainu "politiski, finansiāli un militāri" un piebilda, ka arī Vācijas karavīri varētu piedalīties pamiera uzraudzīšanā, tomēr viņi tiktu izvietoti Ukrainai "kaimiņos" esošā NATO dalībvalstī. Vācijas karavīru dalībai šādā operācijā turklāt būs jāprasa Bundestāga piekrišana, uzsvēra Mercs. Par iespējamu iesaisti šādā operācijā pavēstījusi Viļņa. Miera gadījumā Lietuva būtu gatava uz Ukrainu nosūtīt vairākus simtus karavīru, trešdien žurnālistiem pavēstīja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns, kurš gan nevēlējās sniegt detalizētāku informāciju.
"Viss notiek ļoti dinamiski. Es negribētu uzsvērt neko tādu, kas vēlāk varētu šķist meli. Jūs paši redzat, kā mainās ģeopolitiskā situācija, kā tā mainās dažādos virzienos,"
norādīja ministrs. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons otrdienas vakarā Parīzē paziņoja, ka Zviedrija ir gatava atbalstīt Ukrainu ar iznīcinātājiem un resursiem Melnās jūras atmīnēšanai pēc tam, kad būs panākta miera vienošanās ar Krieviju.
ASV iesaiste neskaidra
Daudznacionālo spēku izvietošana Ukrainā ietilpst plašākā drošības garantiju plānā, par kuru otrdien vienojās koalīcijas valstīs. Samita deklarācijā iekļauti pieci punkti. Tie ietver daudznacionālos spēkus, kuriem jāstiprina Ukrainas bruņotie spēki un jāgādā par drošību "gaisā, jūrā un uz sauszemes"; ASV vadītu pamiera uzraudzību; atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem; tiesiski saistošas saistības atbalstīt Kijivu Krievijas atkārtota uzbrukuma gadījumā un ilgtermiņa sadarbību ar Ukrainu aizsardzības jomā. Punktā par Ukrainas atbalstīšanu Krievijas atkārtota uzbrukuma gadījumā koalīcija vienojās saistības galīgi noformulēt nākotnē. Šādas saistības varētu "ietvert militāro spēju, izlūkošanas, loģistikas atbalsta, diplomātisko iniciatīvu, papildu sankciju ieviešanas izmantošanu". Samitā Parīzē ASV pārstāvēja prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners un īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Vairāki mediji, tostarp izdevums "Politico", atzīmē, ka samita deklarācijas projektā sākotnēji bija iekļautas tiešas ASV saistības atbalstīt daudznacionālos spēkus "jauna uzbrukuma" gadījumā, tomēr samita gala paziņojumā šāds teksts atrodams nav.
Lai arī runas par rietumvalstu karavīru sūtīšanu uz Ukrainu pēc kara beigām ir izskanējušas arī agrāk, tik konkrētas garantijas līdz šim piedāvātas nav, vērtē apskatnieki. Starptautisko spēku kontingenta nonākšana Ukrainā gan ir atkarīga no Maskavas vēlmes slēgt mieru. "Miera līgumu var noslēgt tikai tad, ja Putins būs gatavs kompromisiem. Un mums ir jābūt godīgiem, neskatoties uz visiem Krievijas vārdiem, Putins neizrāda gatavību mieram," otrdien paziņoja Stārmers. Tāpat Krievija ir iebildusi pret iespējamu NATO karavīru atrašanos Ukrainā. Sarežģījumus rada arī neskaidrība, vai šādi spēki varēs rēķināties ar ASV atbalstu uzbrukuma gadījumā, kā arī par to tiesībām pašiem atbildēt uz agresiju. "Mēs joprojām apspriežam, vai mēs atbildēsim ar uguns atklāšanu vai bēgsim," intervijā RFE/RL izteicās kāda Eiropas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Zelenskis norādījis, ka otrdien notikusī apspriede ir "milzīgs solis uz priekšu", tomēr ar šiem centieniem "nepietiks, lai izbeigtu karu Ukrainā". ASV un Ukrainas delegācijas trešdien Parīzē piedalījās kārtējās sarunās, lai risinātu smagākos atlikušos jautājumus. Gan Zelenskis, gan arī Trampa sūtnis Vitkofs atzinuši, ka pašlaik sarunās sarežģītākais ir tieši teritoriju jautājums. Tas nav pārsteigums. Maskava ir pieprasījusi Ukrainai atdot tai visu Donbasu, tostarp to šī reģiona teritoriju, kuru Krievija nav ieņēmusi.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
