Valsts kontrole: invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz mērķi

Invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji nodrošina tam paredzēto atbalstu, jo sistēma ir sadrumstalota, nevienlīdzīga un orientēta uz formāliem kritērijiem, secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norāda, ka Latvijā nav vienas institūcijas, kas kompleksi izvērtētu cilvēku ar invaliditāti veselības, sociālās, pārvietošanās un ikdienas vajadzības. Līdz ar to atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka vai tuvinieku zināšanām un spējas orientēties sistēmā.

2024. gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 000 cilvēku ar invaliditāti, un kopš 2018. gada šis skaits pieaudzis par vairāk nekā 15%. Invaliditātes ekspertīzei un atbalstam valsts pērn novirzīja vismaz 1,039 miljardus eiro jeb 6,4% no valsts budžeta izdevumiem, savukārt pašvaldības tam izlietoja vēl vismaz 20 miljonus eiro. Lielākā daļa līdzekļu tiek izlietota pensijām un pabalstiem, bet pakalpojumiem, piemēram, aprūpei, rehabilitācijai, transportam un mājokļa pielāgošanai, finansējuma trūkst.

Revīzijā secināts, ka invaliditātes ekspertīze notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, taču process nav efektīvs.

Nosūtījumi uz ekspertīzi joprojām tiek gatavoti papīra formā, un pilnīga digitalizācija e-veselībā plānota tikai 2029. gadā.

Tāpat Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija nesaņem informāciju no citām iestādēm, kas palielina administratīvo slogu ģimenes ārstiem.

Valsts kontrole norāda, ka invaliditātes noteikšanā joprojām dominē medicīniskā pieeja, bet pāreja uz funkcionēšanas un aktivitāšu ierobežojumu izvērtēšanu, atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas klasifikācijai, ieilgusi līdz 2030. gadam. Vienlaikus komisija saskaras ar kapacitātes problēmām –

aptuveni 60% ekspertu strādā virs optimālās noslodzes,

un lēmumi ne vienmēr tiek pieņemti termiņā.

Par būtisku problēmu atzīta arī aprūpes sistēma – tā ir sadrumstalota, nepietiekama un sarežģīti administrējama. Valsts pabalsts kopšanai nesedz pakalpojumu reālās izmaksas, bet liela daļa cilvēku pašvaldību aprūpes pakalpojumus neizmanto. Tāpat kritizēts transporta atbalsts, kas sedz tikai nelielu daļu no faktiskajām pārvietošanās izmaksām un nav pietiekami mērķēts.

Valsts kontrole Labklājības ministrijai sniegusi deviņus ieteikumus, aicinot uzlabot informācijas apriti, stiprināt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas kapacitāti un vairāk ieguldīt pakalpojumos, kas atbilst cilvēku faktiskajām vajadzībām, nevis paļauties tikai uz pabalstu palielināšanu.