7. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Vēlēšanu strīdi Rēzeknē

1926. gada 7. janvārī. Pirms 100 gadiem Latgales apgabaltiesa Rēzeknē, izskatot pilsētas garnizona priekšnieka, 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandiera pulkveža Kārļa Šepko prasību, lēma, ka iepriekšējā gada 12.–13. decembrī sarīkotās Rēzeknes pašvaldības vēlēšanas atzīstamas par nelikumīgām, bet rezultāti atceļami un domei jārīko jaunas.

Strīdi un tiesāšanās pašvaldību vēlēšanu dēļ 20. gadsimta 20. gadu Latvijas provincē nebija nekas neparasts, tomēr Rēzeknes gadījumam piemita īpaša rezonanse, jo pilsētas vēlēšanu komisijas priekšnieks, reizē arī Rēzeknes pilsētas galva Jānis Laizāns un pilsētas valde pie balsošanas nepielaida vietējā garnizona karavīrus, virsdienesta instruktorus un virsniekus, kam bija likumīgas tiesības vēlēt. To tulkoja kā nepārprotamu mēģinājumu ietekmēt balsošanas iznākumu. Pie vēlēšanām nepielaida arī daudzus dzelzceļniekus, kas dzīvoja Rēzeknes pilsētas robežās un maksāja nodokļus pašvaldībā. Latviskā prese, zināms, saskatīja "cittautiešu" sazvērēšanos ar mērķi nepielaist pie varas latviskos sarakstus. Avīžnieki tāpat apgalvoja, ka 1925. gada vēlēšanās ar vietējās vēlēšanu komisijas svētību piedalījušies saraksti, kuros atradušies kandidāti, kam uz to nemaz nebija tiesību. Tāpat bija fiksēti pārkāpumi balsu skaitīšanas procesā un dažs deputātu kandidāts reizē bija vēl balsu skaitītājs. "Ar vārdu sakot, līdzšinējais pilsētas valdes sastāvs gribēja par katru cenu noturēties savos amatos. Bija vērojams, ka tiek darīts viss, lai aizstāvētu bagāto krievu un žīdu namsaimnieku un tirgotāju intereses, bet par latviešu un citu nabadzīgāko iedzīvotāju interesēm neko negribēja zināt," 21. janvārī situāciju rezumēja izdevums "Laukstrādnieks".

Sūdzības iesniedza ne tikai Rēzeknes garnizona vadība, bet arī citi, tādēļ Latgales apgabaltiesa uzdeva pilsētas valdei nedēļas laikā sarīkot jaunas vēlēšanas. Taču cēlās jautājums: kurš segs jaunu vēlēšanu organizēšanai nepieciešamos izdevumus – vairāk nekā 2000 latu? Esošā Rēzeknes vadība ķērās pie pārsūdzības. Lieta aizceļoja pie pirmskara Latvijas augstākās tiesu instances – Senāta. Tas 20. aprīlī noraidīja pilsētas valdes protestu, atzina vēlēšanas par nelikumīgām un lika rīkot no jauna, kas tā paša gada 29.–30. maijā arī notika Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamenta pārstāvju uzraudzībā. Rezultātā Rēzeknes pilsētas galva Laizāns zaudēja amatu, un viņa vietu ieņēma atvaļinātais 9. Rēzeknes kājnieku pulka kapteinis Aleksandrs Fitinghofs.

"Līdums", 1926. gada 7. janvārī

Veco strēlnieku svinības Rīgā norisinājās tradicionelā kārtībā: 5. janvārī bija svinīgs dievkalpojums Māras baznīcā, bet vakar, 6. janvārī, pulksten pus 10 vainagu nolikšana un gājiens uz Brāļu kapiem ar visu pulku karogiem. Naktī Brāļu kapos dega svētais uguns, pie kura dežurēja veco strēlnieku goda sardze baltos sniega mēteļos. Vakarā virsnieku klubā svētku koncerts ar ģenerāļa Auzāna referātu, konservatorijas un operas spēku piedalīšanos.