Overcast 12.1 °C
P. 11.10
Monta, Silva, Tince
SEKO MUMS
Reklāma
Gleznošana brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa".
Gleznošana brīvdabas mākslas telpā "Savvaļa".
Foto: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs/Publicitātes

Vēlēšanās redzēt gleznas, kur uz audekla krāsu vietā izmantots māls, iespējams, ir viena no intrigām Andra Eglīša līdz šim lielākajā izstādē "Izstāde.

Reklāma

Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi", kas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atvērta līdz 3. novembrim. Izstādes kurators ir Aleksejs Beļeckis, un to rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar laikmetīgās kultūras radošo producenti Kitiju Vasiļjevu. Izstādes scenogrāfiju veidoja Andris Eglītis sadarbībā ar Lieni Pavlovsku un Alekseju Beļecki. Vienlaikus atvērta arī Elīnas Sproģes kūrētā Andra Eglīša gleznu izstāde "Andris Eglītis. Šī vieta kaut ko stāsta", tā līdz 19. oktobrim apskatāma mākslas galerijā "Daugava".

"Izstāde. Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aizņem vairākas telpas, nedaudz ietiecoties pat ārpus ēkas, kur Andra Eglīša skulptūra "Fragments" izvietota uz muzeja kravas lifta aiz stikla sienas.

Izstādē redzamie darbi tapuši atšķirīgās tehnikās un ietver divas saturiskās pamatlīnijas – gleznu kopa "Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi" stāsta par tiešu dabas elementu iesaisti gleznu tapšanā, un ciklu "Cauri tumsai" var definēt kā apkārtējās vides un dabas momentuzņēmumus eļļas glezniecībā.

"Audekls, māja, glezna", 2022. Skats no izstādes "SKITS" "Savvaļas" izstāžu paviljonā "Pelēkais kubs".

Ekspozīcijas plašais vēriens

Izstādē tiek pārstāvēti vairāki vizuālās mākslas veidi – glezniecība, tēlniecība, instalācijas. Tā ir bagāta saturā un daudzveidīga formās. Atsevišķu gleznu izmēri, kas platumā vai augstumā sasniedz astoņus deviņus un pat vairāk metrus, mijas ar formātā nelieliem un vidējiem darbiem.

Ekspozīciju papildina interaktīvas instalācijas, kur skatītājs var pakāpties uz nelielām trepītēm, staigāt pa koka dēļu paaugstinājumu, lai gleznu apskate būtu ērtāka, vai vienkārši un ērti apsēsties apjomīgā nevienādu līmeņu instalācijā ar pakāpienu, soliņu un galda interpretācijām, lai izlasītu, piemēram, šai izstādei speciāli izdotu "Avīzi", kuras redaktore ir Agnese Krivade. Ekspozīcijas interaktīvās daļas nosaukums ir "Fascinācijas vārdnīca", un tā ietver arī Andra Eglīša dabas priekšmetu kolekciju, kurā mākslinieks ir ieraudzījis glezniecisku potenciālu.

Izstādes iekārtošana muzejā radošajai grupai bijis zināms izaicinājums, un tā ilgusi mēnesi, savukārt pašas izstādes sagatavošana aizņēmusi nepilnus trīs gadus. Piemēram, diskutabls bijis jautājums, kā lai ēkā ar tik nozīmīgu Latvijas mākslas darbu krātuvi eksponē gleznas, kurās krāsas vietā izmantots dabiskais pelējums. Jautājums ticis atrisināts, strādājot ciešā sadarbībā ar restauratoriem un nodrošinot izstādīto darbu drošību muzeja videi. Jebkuras izstādes veidošana muzejā pieprasa konkrētu attieksmi pret jau esošajām vērtībām un jauniem eksponātiem, arī tad, ja tie izvietoti tikai uz laiku. Respektējot stingros noteikumus, izstāde tagad ir atvērta un aicina baudīt Andra Eglīša, viena no Latvijas spilgtākajiem jaunās paaudzes gleznotājiem, mākslu.

Ekspozīcijas iekārtojums ļauj iepazīt viņa meistarību, talantu un filozofiju, kas sakņojas ciešā un nedalāmā saplūsmē ar dabu. Izstādes kurators un scenogrāfs Aleksejs Beļeckis saka: "Andris Eglītis uz gleznām skatās kā uz dzīvām būtnēm. Arī šī izstāde ir veidota kā dzīvs organisms, kad ekspozīcija, apmeklētājam pārvietojoties muzeja telpās, paver jaunus un jaunus skatpunktus. Andrim Eglītim līdz šim nav bijusi tik apjomīga izstāde, šī ir viņa lielākā izstāde. Ekspozīcijā mākslinieka sadarbība ar dabu tiek risināta vismaz divējādi – padarot dabu par mākslas līdzautoru vai attēlojot dabu, ātri reaģējot un gleznojot novēroto."

Reklāma
Reklāma

Cikls "Cauri tumsai"

Andrim Eglītim nelielā autobusā iekārtota arī mobila mākslinieka darbnīca, kur uz audekla top acumirkļu atspoguļojumi reālā ainavā dažādos gadalaikos un vietās. Gleznās tiek fiksēta pilsētvide, nomaļš dabas stūrītis, kāda auga īpaša forma vai dabisks koka zarojums, uz kuru paskatoties šķiet, ka tas atspoguļo mūzikas ritmus. Sērijas "Cauri tumsai" mākslas darbi radīti, Andrim Eglītim dodoties izbraukumos, kad pa ceļam tiek nofiksēti konkrēti skati gleznošanai un radošais process autobusa darbnīcā notiek ļoti ātri. Šīs gleznas ir kā momentuzņēmumi, izpildīti eļļas tehnikā uz audekla, kuros tiek fiksēts un attēlots mirklis.

2022. gada glezna ciklā "Cauri tumsai".

Eglīša darbos tradicionālais glezniecības stils iegūst izteikti laikmetīgas izpausmes, kur mākslinieka dziļi individuālais skatījums un krāsu izvēle darbiem piešķir īpaši modernu kolorītu. Pārsteidzošs ir vieglums, kas panākts eļļas tehnikā. Jautājums – kā iespējams gleznot tik laikmetīgi, saglabājot tradicionālo, ir mākslinieka talanta noslēpums. Sērija "Cauri tumsai" ietver vairāk nekā 38 vienāda izmēra (70 x 60 centimetri) eļļas gleznas. Tās stāsta par mākslinieka dabas vērojumu un tā atspoguļošanu no 2022. gada, kad, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, mākslinieks meklēja harmoniju, sistemātiski un mērķtiecīgi strādājot – izbraucot brīvā dabā, neatkarīgi no laika apstākļiem, un gleznojot.

Laukā varēja būt ekstremāli auksts vai visapkārt valdīt pilnīga tumsa, bijusi nakts – tikai kādas ielas lampas starmetis un māju logi tālumā metuši gaismas strēles uz vientuļas sienas vai apsniguša lauka. Šie skati nu nofiksēti un attēloti gleznās. Laužoties cauri tumsai un reflektējot dabu gada laiku pārmaiņās – te ziema, te pavasaris, te ainavas motīvi pilsētās, te laukos –, Andris Eglītis ciklā "Cauri tumsai" gleznojis to, ko ir saredzējis. Viņam piemīt lieliskas spējas ieraudzīt unikālus un ļoti skaistus krāsu salikumus, kas rada svaiguma un dzidruma sajūtu, cikla "Cauri tumsai" darbos mazāk attēlojot to, kas notiek ar viņu pašu, bet gan pievēršoties acīmredzamajam ārpus sevis.

Brīvības sajūta pazemē

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja lielā zāle, kur eksponēta otra izstādes plašākā gleznu kopa "Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi", atrodas astoņus metrus zem zemes, ekspozīcijā iekļaujot lielformāta gleznas, kas savos izmēros aizņem veselu zāles sienu. Aleksejs Beļeckis saka: "Mēs šajā zālē gribējām panākt viegluma un brīvības sajūtu", un, jāsaka, ka tas ir izdevies – no mākslas darbu pārblīvētas telpas nonākot plašā un gaišā zālē, kur zemes mākslas darbi ir viegli, elpojoši un dzīvi. Te pati daba kļuvusi par mākslas radītāju un mākslas darbu līdzautoru. Lielformāta gleznas, kas veidotas, atstājot audeklu laikapstākļu ietekmē uz zemes – lietū, saulē, dubļos un mālos –, raksturo Andra Eglīša pieeju dabas, mākslas un mākslinieka saplūšanai vienā radīšanas procesā.

Ar mālu gleznotie lielie audekli atklāj materiāla raksturu, faktūras un noskaņu. Andra Eglīša daiļradi raksturo dabas materiālu un dabas elementu sajušana kā sevis paša daļu.

Mākslinieks gleznojis materiālu substances, viņa meistarība ir ļoti augstas raudzes. Uzgleznotais saplākšņa vai koka dēlis tik tuvs realitātei, ka to var pat noturēt par asamblāžu – īstu priekšmetu kompozīciju, bet tās tomēr ir eļļas gleznas. Fiziskās matērijas nevērtējošs attēlojums uzskatāms arī agrākajos (2012.–2014. gads) gleznu ciklos, piemēram, "Specifiskais haoss" un "Netīrais modernisms", kuru darbus varam redzēt izstādē.

Purvīša balvas laureāts un "Savvaļas" radītājs

Mākslinieks Andris Eglītis ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu un Tēlotājmākslas institūtu Beļģijā, studējis Mančestras Metropolitēna universitātē un Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmijā.

2013. gadā mākslinieks saņēma prestižo Purvīša balvu par izstādi "Zemes darbi", kuru radīšanā izmantoti tikai zemes pigmenti brūnos, sarkanos, zilo mālu, kaļķa, krīta, ogles un citos toņos.

2015. gadā Andris Eglītis kopā ar Katrīnu Neiburgu veidojis instalāciju Latvijas paviljonam 56. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē.

Andra Eglīša darbi bijuši izstādīti personālizstādēs Latvijā, Krievijā, Beļģijā, Vācijā un citur. Mākslinieks piedalījies grupu izstādēs Indijā, Polijā, Itālijā, ASV, Austrijā, Francijā un Krievijā. Viņš veidojis scenogrāfiju Latvijas Nacionālās operas, Latvijas Nacionālā teātra un Valmieras Drāmas teātra izrādēm.

2020. gadā Andris Eglītis Drustu pagastā, savas darbnīcas teritorijā, kopā ar domubiedru grupu nodibināja brīvdabas mākslas telpu "Savvaļa", kur līdz šim eksponēti vairāk nekā 60 Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbi. Andris Eglītis ir viens no "Savvaļas" vadītājiem.

Aptauja

Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma