Lielā mūzikas balva. Jauno mūzikas talantu horizonts

Svētdien, 23. februārī, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" astoņās nominācijās tiks pasniegts Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā – Lielā mūzikas balva.

Mūža balvas ieguvēji šogad ir gan Latvijā, gan pasaulē atzītais komponists Pēteris Vasks un izcilā čelliste Maija Prēdele. Bet kategorijā "Gada jaunais mākslinieks" nosaukti trīs pretendenti – dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone, klarnetists Artūrs Perts, ģitāriste Ella Zīriņa.

Viņi šogad ir vieni no spilgtākajiem Latvijas jaunās mūziķu paaudzes vārdiem. Katrs darbojas savā žanrā, kopā veidojot apņēmības pilno jauno Latvijas talantu horizontu. "Kultūrzīmes" jautāja, kādu nākotni viņi sev ieplānojuši.

Annija Kristiāna Ādamsone: "Gribu atgriezties Latvijā."

Annija Kristiāna Ādamsone: "Novēlu, lai mums būtu vairāk koncertzāļu, finansējuma, sabiedrības izglītošanas un klausītāju."

Foto: Publicitātes

Operdziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone ir noslēgusi savu garo studentes ceļu. Viņa pašlaik strādā štatā Vācijā Trīres operteātrī, taču viņas balsi var dzirdēt šeit, Latvijā, uzstājoties arī Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB). Annija ir soprāns – viens no spilgtākajiem jaunajiem talantiem operā, un šī gada laikā viņai bijušas daudzas spilgtas uzstāšanās.

"Šis dzīves posms ir ne mazāk izaicinošs kā iepriekšējais, jo nākas pašai sevi menedžēt. Vairs nav tā, ka kāds obligāti sniegs atgriezenisko saiti. Latvijā tiku pamanīta ar Olimpijas lomu operā "Hofmaņa stāsti". Šī loma bija tehniski prasīga, arī Aika Karapetjana iestudējums bija ļoti specifisks. Šogad īstenojām koncertprogrammu, kurā tika atskaņotas Mocarta ārijas kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini gan Rīgas Domā, gan Rīgas Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Vēl dziedāju Elbas Filharmonijā, kurā izpildīju solo. Tas man ir bijis lielāks piedzīvojums nekā Olimpijas lomas atveide, jo Elbas Filharmonija ir viena no augstākā līmeņa koncertzālēm pasaulē. Muzicēju kopā ar fenomenāliem mūziķiem," stāsta operdziedātāja.

Annijas karjeras ceļš mūzikā nav nejaušība, jo viņa nāk no mūziķu ģimenes. Mammu uzskata par savu pirmo skolotāju, taču tālāk būtiskākos pamatus ieguvusi Rīgas Doma kora skolā. "Mamma mācīja maziem bērniem dziedāšanu, viņa strādā par muzikālo pedagoģi un vada bērnu ansambļus. Tālāk mani pamanīja Valda Tračuma [jau teju 30 gadus – Rīgas Doma kora skolas solodziedāšanas pedagoģe, ilgus gadus bijusi arī solodziedāšanas nodaļas vadītāja, dažādu vokālo meistarklašu vadītāja, docētāja Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, vadot pedagoģisko praksi solodziedāšanā] un deva iespēju man desmit gadu vecumā atrasties jau uz operas skatuves "Lielajā burvju flautā". Es un divi puikas atveidojām zēnu lomas, tā ka man bijis tas gods būt zēnam ar augstāko balsi (smejas). Taču apzinātākā vecumā 9. klasē nonācu vokālās pedagoģes Antras Jankavas rokās. Laika gaitā viņa nerimstoši meklēja jaunas pieejas, ar kurām strādāt. Pie viņas mācījos visu vidusskolu, kā arī turpināju pie viņas studēt Mūzikas akadēmijā, jo viņa perfekti izprata manu balsi."

Tālāk bakalaura studiju trešajā kursā Annija devusies "Erasmus" apmaiņas programmā uz Vāciju, kur iepazinusies ar pedagoģi Ulriku Zontāgu un jau uzreiz pēc pirmajām stundām sapratusi, ka vēlas studēt pie viņas maģistrantūrā Štutgartes izpildītāju un mākslu augstskolā "The State Academy of Fine Arts Stuttgart".

Lai arī lielākā daļa iespēju viņai kā operdziedātājai meklējamas ārpus Latvijas, Annija uzsver, ka viņai ir ļoti svarīgi uzstāties arī mājās. "Vispār sapnis būtu, ja Latvijā būtu vairākas operas, kurās būtu ko darīt koloratūrsoprānam. Novēlu, lai mums būtu vairāk koncertzāļu, finansējuma, sabiedrības izglītošanas un klausītāju. Ir vairākas sapņu lomas, bet negribas vēl skaļi tās izteikt. Šobrīd vienkārši cenšos attīstīt pašu balsi tik augstā līmenī, cik vien iespējams. Ticu, ka iespējas radīsies, ja darīšu visu, kas manos spēkos. Būtu skaisti uzstāties uz lielām skatuvēm kopā ar augstas raudzes mūziķiem. Vienlaikus sapņoju atgriezties un uzstāties Latvijā mūsu publikai."

Artūrs Perts: "Pamatdarbu vēlos Eiropā."

Artūrs Perts: "Nākotnē vēlētos piedalīties dažādos kamermūzikas un solo projektos. Redzu sevi kā orķestra mūziķi un solistu."

Foto: Jānis Porietis/Publicitātes

Pēc studijām Norvēģijā un pēcāk Losandželosā klarnetists Artūrs Perts ir atgriezies Latvijā. Par nomināciju Lielajai mūzikas balvai viņš jūtas patīkami pārsteigts: "Koncertdzīvi Latvijā sāku pagājušogad tikai pēc tam, kad atgriezos no studijām Losandželosā." Artūrs Perts ieguva lielisku iespēju studēt "Collborn School" Losandželosā, kurā studenti tiek pilnībā nodrošināti finansiāli, ļaujot jaunajiem māksliniekiem fokusēties tikai uz savu attīstību. "Šo skolu pilnībā uztur mecenāti ar saviem ziedojumiem. Viņi atbalsta un dod iespēju, apmaksā studijas un dzīvošanu, tā ka viss, par ko jādomā, ir mācības. Iestāties šādā augstskolā ir ļoti sarežģīti, man bija jāiztur trīs kārtas. Tur bija izcili profesori un izcili studenti. Losandželosa ir milzīga metropole, un tā arī bija brīnišķīga pieredze – pabaudīju pasaules garšu."

Atgriezies Latvijā, kopā ar pianisti Elīnu Jēkabsoni viņš sniedza klarnetes un klavieru koncertu Ungurmuižā un Dobelē. "Stundas garumā bija mūzika tikai klarnetei un klavierēm. Man kā pūtējam tas bija ļoti liels izaicinājums. Mēs programmā iekļāvām klasicisma un impresionisma perioda mūziku, arī laikmetīgo mūziku. Tas arī noteikti bija papildu izaicinājums."

Artūrs Perts atceras, ka bērnībā kopā ar vecmāmiņu katru svētdienu apmeklējis koncertus Rīgas Domā. Sācis dziedāt korī, un kāda pedagoģe pamanījusi jaunā censoņa talantu. Sava instrumenta izvēle gan Artūram bijusi nejaušība. "Sākumā mācījos klavieres Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, taču man bija neveiksmīgs elkoņa lūzums, tādēļ ieteica spēlēt pūšaminstrumentu. Vienā no koncertiem ievēroju tieši klarneti, kas man ļoti iepatikās. Mans pirmais pedagogs bija Gunārs Kļaviņš, kurš jau no paša sākuma lika justies novērtētam. Viņš bija ļoti strukturēts, pēc viņa plāna bija ļoti viegli vadīties. Arī viņa mācīšanas pieeja bija ļoti mierīga, viņš nepacēla balsi. Ļoti dabiski spēja visu izskaidrot. Viņam ir ļoti liela pieredze skološanā – tas ir viņa sirdsdarbs." Runājot par sapņiem, Artūrs Perts teic, ka redz savu nākotni gan Latvijā, gan Eiropā. "Esmu latvietis, un mana vieta ir Latvijā, taču pamatdarbu simfoniskajā orķestrī vēlos tieši Eiropā. Piemēram, Skandināvijā ir ļoti augstas klases simfoniskie orķestri. Man ir iespēja spēlēt Oslo simfoniskajā orķestrī – esmu tur stipendiāts. Nākotnē vēlētos piedalīties arī dažādos kamermūzikas un solo projektos. Redzu sevi kā orķestra mūziķi un solistu."

Ella Zīriņa: "Latvijā ir izcili džeza mūziķi."

Ella Zīriņa: "Nākotnē ir sapnis spēlēt ar mūziķiem, kas ir mani elki."

Foto: Dohyun lim/Publicitātes

Ella Zīriņa, pašlaik džeza ģitāriste, dzīvo Nīderlandē, Amsterdamā. Viņa izdevusi vairākus spilgtus albumus, un viņas talants ievērots jau daudzās Eiropas valstīs. Pati teic, ka pagājušajā gadā bijis tik daudz notikumu, ka visus nespēj atcerēties. "Es piepildīju savu sapni, spēlējot festivālā "North Sea Jazz", kurā spēlē leģendas. Man arī ir prieks par koncertiem, kurus sniedzam ar manu trio. Bijām spēlēt Vācijā, Igaunijā, arī Nīderlandē. Esmu priecīga, ka sanāca prezentēt albumu daudzās labās Nīderlandes koncertvietās. Prieks arī pasniegt meisterklases. Esmu pateicīga par visām pieredzēm, kas bijušas gada laikā."

Savas gaitas mūzikā Ella Zīriņa sāka Rīgas 6. vidusskolā, taču ne ar ģitārspēli. "Mamma gribēja, lai mācāmies mūziku, piecpadsmit gados mani sāka ļoti interesēt klavieres. Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā ģitārspēles skolotājs Elvijs Grafcovs mani iedvesmoja spēlēt ģitāru. Protams, novērtēju to, ka man ļāva pāriet uz ģitārspēli. Man bija divas idejas – Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola vai Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola. Mācījos gleznot, arī tā bija viena no manām lielajām degsmēm."

Pabeigusi vidusskolu, Ella devusies attīstīt savas prasmes uz Amsterdamu pēc sava skolotāja Elvija Grafcova ieteikuma. Viņu iedvesmojušas arī citas spilgtas personības Latvijas džeza mūzikas ainā, kas devušās iegūt bakalaura grādu Nīderlandē. "Man bija sirds sajūta, ka ir jābūt citā vidē, kas dos vēl lielāku pieredzi. Intuīcija teica, ka jādodas uz ārzemēm. Elvijs ieteica mācīties Amsterdamā, daudzi izcilākie Latvijas džeza mūziķi ir ieguvuši tur izglītību. Nākotnē ir sapnis spēlēt ar mūziķiem, kas ir mani elki. Gribētos arī satikt cilvēkus, kas mani iedvesmo, piemēram, Bilu Frizelu. Pašlaik man nav plāna par nākamo albumu, ļauju dzīvot savam pēdējam. Ir liels sapnis sacerēt programmu stīgu kvartetam, orķestrēt mūziku lielākiem sastāviem. Pie tā es labprāt strādātu, man patīk orķestrālā mūzika un tās krāsas."

Ella Zīriņa uzsver, ka Latvijā ir izcili džeza mūziķi un džeza jomā daudz kas vēl sagaidāms. "Latviešu džeza mūziķi ir ļoti mērķtiecīgi un mūzikai atvēl daudz enerģijas. Latvijā džeza mūzika ir kaut kas samērā jauns, taču jau daudz kas ir noticis pēdējo piecpadsmit gadu laikā. Mums ir izcili mūziķi, kas ir bijuši ārzemēs un atgriezušies Latvijā. Ir ļoti daudz talantīgu mūziķu, taču mūsu pašu kopumā ir maz, tāpēc džeza auditorija Latvijā ir krietni mazāka nekā citās valstīs."