12.3 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Toms Dirgēla, "Mans tētis raksta grāmatu". No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere. Ilustrējusi Inga Dagile. Grāmata ir paredzēta bērniem vecumgrupā "5+". "Latvijas Mediji".
Mani sauc Laimis, un mans tētis ir rakstnieks. Viņš savā darbistabā raksta grāmatas bērniem. Bet kāpēc to sauc par darbistabu, ja tētis nekādu darbu tur nedara? Zēns nesaprot, kāpēc viņa tētis strādā no mājām, bet neraksta – tikai staigā pa darbistabu šurpu turpu un skatās griestos. Bet tētis tikmēr nespēj rast iedvesmu, lai pabeigtu iesākto grāmatu... Ko iesākt? Sirsnīgā grāmata visu ģimeni aizvedīs iztēles lidojumā un parādīs ikdienas dzīvi mājās pavisam jaunā gaismā. Grāmata izdota ar Lietuvas Kultūras institūta atbalstu.
Gabriels Garsija Markess, "Tiksimies augustā". No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups. Grāmatas vāka un maketa dizainu veidojis "Zelta ābeles" gada mākslinieks Zigmunds Lapsa. "Latvijas Mediji".
Izdevniecība "Latvijas Mediji" šo klasiķa darbu – devīto Gabriela Garsijas Markesa grāmatu, kas izdota latviešu valodā – laidusi klajā savā 25 gadu jubilejas svinību ietvarā. Izdevumā iekļauti arī Markesa dēlu Rodrigo un Gonsalo Barču ievadvārdi grāmatas pirmpublicējumam un ir publicējuma redaktora Kristovala Pera pēcvārds par garo un sarežģīto manuskripta ceļu līdz tā izdošanai grāmatā. Grāmatas tulkotājs Edvīns Raups teic: "Gabriela Garsijas Markesa pēdējā romāna galvenajā lomā ir sieviete, un viņa ir sieviete – liktenis gan vīrietim, kurš nonācis viņas spēka laukā, gan pati savā pašapziņā. Taču Markess nebūtu Markess, ja nepamanītu, ka arī pašapziņa reizēm ir spēka lauks, no kura grūti izkļūt ar veselu ādu. Neviennozīmīgi vērtēts, romāns saglabā apburošās jeb maģiskās realitātes vēsmas un Markesa unikālo rokrakstu."
Miks Koljers, "Stārks." No angļu valodas tulkojis Valdis Ābols. "Dienas Grāmata".
"Romāna centrālais notikums risinās vienā konkrētā dienā – 1904. gada 9. jūlijā, kad barons fon Blanks muižas kalpotāju svītas pavadībā dodas gadskārtējā rituālā braucienā no Blankenhofas uz akmeņaino Vidzemes jūrmalu. Brauciena laikā notiek virkne dīvainu atgadījumu, kuros dabā un folklorā sakņoti simboliski tēli savijas ar notikumā iesaistīto personu pagātnes atspulgiem un draudīgām nākotnes priekšnojautām. Romāna kolorītie personāži un kinematogrāfiski spilgtais stāstījums, kas balstās ne tik daudz vēsturiskā faktoloģijā, cik autora dzīvajā iztēlē, atklāj neierastu un pārsteidzošu vācbaltiskās Vidzemes ainavu," par grāmatu stāsta tās tulkotājs Valdis Ābols.
Roberts Vilsons, "Muļķu ķērājs". Grāmatas redaktors Henriks Eliass Zēgners. Korektors Rūdis Bebrišs. Dizainu veidojusi Estere Betija Grāvere. "Neputns".
Roberts Vilsons (1992) pazīstams kā viens no literārā žurnāla "Žoklis" veidotājiem; kopā ar tēvu, aktieri Ēriku Vilsonu, veido monoizrādes skolu jaunatnei. Vilsona dzejoļi līdz šim publicēti interneta žurnālos "Punctum" un "Satori", kā arī drukātajos izdevumos "Žoklis", "Strāva" un "Avīzes Nosaukums", publicējis arī atdzeju, tulkojumus un kritiku. "Muļķu ķērājs" ir dzejnieka pirmais dzejas krājums.
Ēvalds Flisars, "Zelta krastā". Dizainere un vāka autore Rute Marta Jansone. "Aminori".
Slovēņu rakstnieks, dramaturgs, redaktors un tulkotājs Ēvalds Flisars šajā grāmatā stāsta par Āfriku, tomēr gandrīz nekas šajā Āfrikas stāstā nav tā, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā. Dēls meklē noslēpumaini pazudušo tēvu, divi pāri risina attiecību problēmas un meklē ceļu viens pie otra, bet vēl kāds trešais neredzami saista viņus visus. Ir daudz jautājumu, uz kuriem tiek meklētas atbildes. Flisars ir īstens pasaules apceļotājs – līdz šim pabijis jau 98 valstīs. Grāmata tulkota un izdota ar Eiropas Komisijas programmas "Radošā Eiropa" un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.
