17.2 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Sāra Kekeleinena, "Princese, kas aizmuka no pasakas". No somu valodas tulkojusi Laili Sakijeva. Ilustrējusi Neta Lehtola. Grāmata ir paredzēta bērniem vecumgrupā 5+. "Latvijas Mediji".
Karalis ziņo, ka princesei Leonai laiks atdot roku kādam princim. Taču roka Leonai vajadzīga pašai, tāpēc izdomas bagātā meitene dodas galvu reibinošā piedzīvojumā, meklējot pati savu ceļu. Viņa sastop viszinošo Spoguli, Princesi uz zirņa, Varžu princi un vēl daudzus citus.
Anna Frēdriksone, "Zudusī". No zviedru valodas tulkojusi Ieva Ķilla. Emīla Garjāņa vāka mākslinieciskais noformējums. "Latvijas Mediji".
Klāra pamostas slimnīcā un saprot, ka ir pavisam slikti. Galva ir kā spainis, un viss ķermenis sāp, taču pats galvenais – viņa neko neatceras. Kā viņu sauc? Kas ar viņu ir noticis? Kā viņa šeit ir nokļuvusi? Policija uzskata, ka Klārai kāds gribējis kaitēt – viņa tika atrasta bezsamaņā dziļi jūrā, gandrīz noslīkusi. Klāra ir apņēmības pilna noskaidrot, kas ar viņu ir noticis, un talkā nāk viņas bijušais psihoterapeits, kurš ir tik izpalīdzīgs, ka sāk kļūt aizdomīgi...
Valentīna Freimane, "Antigones likums". Grāmatu izdošanai sagatavojusi biedrība "Ekrāns" ar VKKF atbalstu. Projekta vadītāja un fotoredaktore – Agnese Zeltiņa, teksta redaktore – Kristīne Matīsa, māksliniece – Ilze Kalnbērziņa-Prā, zinātniskās redaktores – Jolanta Treile un Zane Balčus. Izdošanu un izplatīšanu sadarbībā ar biedrību "Ekrāns" organizē Valentīnas Freimanes mazdēls, uzņēmējs Aleksandrs Gurvičs un biedrība "theroom".
Grāmata veidojusies kā turpinājums pirmajai biogrāfiskajai grāmatai "Ardievu, Atlantīda!", kuras stāsts noslēdzās Otrā pasaules kara beigās. Jaunā grāmata aptver padomju periodu, atmodas laiku, 90. gadu pārmaiņas un Valentīnas Freimanes mūža nogali Rīgā un Berlīnē. Otrās grāmatas manuskriptu Valentīna Freimane sāka veidot kopā ar redaktori Jolantu Treili, kura pie manuskripta strādājusi astoņus gadus – vispirms, ilgstoši un regulāri tiekoties, uzklausīja un ierakstīja diktofonā atmiņu stāstus, bet pēc Valentīnas aiziešanas mūžībā no šiem daudzu stundu ierakstiem ilgi un rūpīgi būvēja grāmatu.
Gundega Repše, "Atlantas". Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".
"Šis vēstījums ar skalpelim līdzīgu skatienu griež neredzamos cilvēka tapšanas priekšnosacījumus, neartikulēto, kas, izteikts valodā, tik viegli top par īstenību, kura uz saviem pleciem tur pasauli. Sievietes vara un lāsts ir būt Atlantai, kad mīta oriģināltēlu ir izglābis Hērakls, uzsliedams viņam savus pīlārus, un tie sabrukuši pār neticīgo, paviršo un vienaldzīgo galvām. Atlantas dvēsele nevar mierīgi stāvēt pie ratiem – Atlantas dvēsele ir sirdsapziņas karte un patības debesjuma balsts vienlaikus," par Gundegas Repšes jaunāko darbu, ko var saukt par prozas un dzejas simbiozi, saka rakstniece Ilze Jansone. Grāmata iznākusi ar VKKF atbalstu.
"Upes sniegs". Sastādītāja, atdzejotāja, priekšvārda un komentāru autore Ieva Lapiņa.Redaktors Ivars Šteinbergs. Zinātniskais konsultants Franks Kraushārs. Literārais redaktors Raimonds Ķirķis. Latviešu teksta korektore Juta Ance Ķirķis. Dizainers Aleksejs Muraško. "Neputns".
Ievas Lapiņas sastādītā un atdzejotā Senās Ķīnas lirikas antoloģija pārstāv telpā ierobežotu, bet hronoloģiski plašu posmu pasaules literatūras vēsturē. Tā aptver laiku no Dzjiņ dinastijas sākotnes 3. gadsimtā līdz Sun dinastijas norietam 13. gadsimtā. Te tulkotie dzejnieki spoža mēness klātbūtnē apcer cilvēka esības noslēpumus, dabas iedvesmojošo spēku un bauda bezrūpību, bieži vien noreibstot no vīna – "tikko apjausts viss ir aizmirstams." Ķīnas lirikas tulkošana prasījusi īpašu izveicību no atdzejotājas. Valoda, kurā nav gramatiskā laika formu, nav gramatisku skaitļa un personas noteicēju, kur valodas savienojošie elementi dzejas valodā tiek lietoti īpaši taupīgi un vārdšķiru nodalījums ir elastīgs, pieprasījusi piemērot meistarīgu Ievas Lapiņas pārcēlumu latviešu valodā. Antoloģijā teksts ir plaši komentēts, skaidrojot alūzijas un vēsturisko kontekstu.
