Tendences. Mazumtirdzniecības apjomu kritums liecina par tukšiem makiem

Neraugoties uz to, ka statistika liecina par vidējās darba samaksas strauju pieaugumu valstī, iedzīvotājiem savu ikdienas tēriņu apmaksāšanā ir jaušamas grūtības, par ko vēsta arī mazumtirdzniecības apjomu kritums. 

Mazumtirdzniecību var uzskatīt par iedzīvotāju labklājības spoguli. Laikā, kad labklājība aug, iedzīvotāju tēriņi palielinās un tas citstarp veicina tālāku iedzīvotāju rocības pieaugumu, jo viena cilvēka iztērētā nauda ļauj nopelnīt kādam citam un, šim procesam notiekot, aug arī valsts kopējais tautsaimniecības apmērs un iedzīvotāju materiālās iespējas. Diemžēl pēdējo mēnešu mazumtirgotāju rādītāji neko tamlīdzīgu nevēsta, drīzāk process ir pretējs.

Lētākus produktus

Pārdošanas apjomu dati dažādās preču kategorijās vedina uz domu, ka Latvijas sabiedrība turpina noslāņoties – vienu pirktspējas līmenis pieaug, bet citiem tas samazinās. Šāda virzība nav neparasta laikā, kad tautsaimniecībā ir vērojama izaugsme, taču vēl vairāk šādi procesi izpaužas ekonomikas satricinājumu laikā, piemēram, tādā, kādu esam piedzīvojuši pēdējos gados. 

Viena no nepārprotamām pazīmēm, ka ar iedzīvotāju makiem viss nav kārtībā, ir pārtikas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanās. 

Šajā ziņā īpaši izcēlies ir šā gada jūnijs, kad salīdzinājumā ar pērno jūniju mazumtirdzniecībā pārdotās pārtikas apjoms ir krities par 5,2%. Arī kopējie tirdzniecības apjomi kritušies, taču lēnāk – tie salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju sarukuši par 2,1%.

Neparasti šie dati ir tādēļ, ka pārtikas segments tirdzniecībā parasti izceļas ar noturīgumu, proti, nepiedzīvo kardinālus lēcienus vai kritumus, kā tas notiek nepārtikas preču tirdzniecībā. Līdz ar to vairāk nekā piecus procentus liels samazinājums šajā segmentā liek jautāt: vai mūsu iedzīvotāju pirktspēja samazinās tik radikāli, ka varam runāt par krīzi tautsaimniecībā? Šeit jāpiebilst, ka arī vairāku iepriekšējo mēnešu mazumtirdzniecības rādītāji nekādi spožie vis nebija.