Interesanti! Mīti un patiesība par sieru

Piens un piena produkti ir vērtīgs olbaltumvielu avots. Siers ir viens no labākajiem kalcija avotiem – gādā par veseliem kauliem cilvēkiem jebkurā vecumā.

Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova skaidro, ka daudzas no sierā esošajām aminoskābēm, piemēram, triptofāns, lizīns un leicīns, ir neaizvietojamas. Cilvēka organisms tās nesintezē, toties minētās aminoskābes var uzņemt, ēdot sieru. 


Taču pastāv vairāki mīti. Vai tie ir patiesi?


• Siers ir trekns. Tos, kas rūpējas par slaido līniju, uztrauc siera tauku saturs. Patiesībā tauku saturs ir daudz zemāks, nekā norādīts uz iepakojuma, un ir atkarīgs no ūdens daudzuma konkrētajā produktā, skaidro siera meistars Renārs Tumens. Tāpēc vērts ielāgot, ka uz iepakojuma norādītais skaitlis, proti, cik tauku satur 100 g produkta, attiecas uz sausnu – masu, kas paliek pāri, ja no siera izdalītu visu ūdeni. Ja ievēro diētu, no siera nav jāatsakās pavisam, bet jāpērk liesāks, kurā ir 10–15% tauku.


• Sierā ir daudz kaloriju. Veidojot ēdienkarti, jāņem vērā, ka pieaugušajiem dienā ieteicams uzņemt vidēji 2000 kilokaloriju. Zinot, ka 100 g siera ir vidēji 250–300 kilokaloriju, var apsvērt, vai tik daudz siera dienā vispār vajadzētu apēst. Uztura speciāliste uzsver, ka 

jebkura produkta pārmērīga lietošana var veicināt svara pieaugumu. 


• Sieru organismam grūti pārstrādāt. Speciāliste stāsta – kļūdains ir uzskats, ka organismam ir grūti sagremot sieru vai tas tiek darīts nepilnvērtīgi. Izrādās, sieru var sagremot tikpat labi kā citus produktus, kas satur olbaltumvielas un taukus, jo tajā nav nešķīstošu šķiedrvielu.


Daži šo produktu nelieto uzturā, jo ir laktozes (piena cukura) nepanesamība. Siera meistars Renārs Tumens skaidro, ka siera nogatavināšanā laktoze tiek sadalīta. Ja siers ir gatavināts atbilstīgi receptūrai, aptuveni mēneša laikā baktērijas ir pārstrādājušas tajā esošo laktozi. 


• Jo vecāks siers, jo labāks. Siera meistars stāsta, ka tas ir atkarīgs no siera šķirnes. Katrai ir noteikts minimālais un maksimālais gatavināšanas laiks. To pārsniedzot, piena produkts kļūst vecs. Piemēram, Šveices tipa sierus gatavina vidēji 2–3 mēnešus, Parmas tipa sierus – pat trīs gadus, bet svaigajiem sieriem šis laiks ir vien dažas dienas. 


• No lauku olām gatavots siers ir dzeltenāks. Šis pieņēmums ir aplams. Olas krāsu neveido, jo fermentētajiem sieriem tās vispār nepievieno. Produktu iekrāso pienā esošie tauki, tāpēc Krievijas siers ar 50% tauku saturu vienmēr būs dzeltenāks nekā Holandes, kam tauku saturs ir 45%. Taču siera rituļiem izteikti dzeltenā krāsā, iespējams, ir izmantotas pārtikas krāsvielas. Kā nu ne, ja ziemas mēnešos, kad govis netiek laistas ganos, Holandes tipa sieriem pēc receptes ir pieņemama arī ļoti bāli dzeltenīga krāsa.



Uzziņa

• 100 g siera ir vidēji 250–300 kilokaloriju.

• Sierā, kas nogatavināts ilgāk par 40 dienām, laktozes (piena cukura) nav.

• Cilvēka organisms ir gudrs – spēj tikt galā ar vairākām uzturvielām vienlaikus. Tāpēc sieru var ēst kopā ar augļiem vai dārzeņiem, kas ir lieliska olbaltumvielu, vitamīnu un šķiedrvielu kombinācija.