Bez šā garšauga nav iedomājami daudzi konservi, gaļas ēdieni un salāti, taču ķiploki ir arī vērtīgs palīgs, lai pretotos iesnām un klepum. Zinātnieki aprēķinājuši, ka gadā cilvēkam vajadzētu patērēt 1,4 kg ķiploku.

Ķiplokiem piemīt antibakteriālas īpašības, kas īpaši jānovērtē rudenī, kad sākam puņķoties, šķaudīt un klepot. Svaigu ķiploku fitoncīdi nonāvē slimību dīgļus, arī gripas vīrusus. Vitamīnu šajos garšaugos ir maz, toties daudz mikroelementu – kālija, fosfora, sēra un joda. Spēcīgā ēteriskā eļļa rosina apetīti, veicina gremošanas sulu izdalīšanos un labāku uztura sagremošanu.


Vērtīgāki ķiploki ir rudenī, bet pavasarī tie zaudējuši daļu ārstniecisko īpašību.


Apēdot tikai daiviņu ķiploka dienā, organismu papildinām ar svarīgiem vitamīniem un minerālvielām, apgādājam sevi ar unikāliem sēra savienojumiem, kas ilgākā laika periodā palīdz saglabāt veselu sirdi un cīnīties pret infekcijām.