Reklāma

Tilts savējiem. Diasporas kopas turas uz entuziastu pleciem

Gunta Enerūta, Zviedrijā

Latvijas Avīze

2026. gada 12. augusts, 11:00

Klausies ziņu audio formātā

2026. gada 12. augusts, 11:00

Latvijas valsts atbalstītais pasākums Gotlandē 2024. gadā – 80. gadadiena, kopš bēgļi nonākuši Zviedrijā.

Foto: Göran Eneroth

"Mūsu biedrības darbība balstās uz trīs cilvēku brīvprātīgo darbu," tā Ērebrū latviešu biedrības vadītāja apraksta situāciju nodaļā.

Reklāma

Valodas nodarbības bērniem, Lieldienu, Jāņu svinību, 18. novembra pasākuma organizēšana, palīdzība biedrībai "Eiropas jaunieši" projektā "Olimpiskais Lāčplēsis" balstās uz trīs cilvēku pleciem. Zviedrijas latviešu apvienības (ZLA) Viduszviedrijas nodaļas piemērs nav izņēmums.

Zviedrijas latviešu apvienības biedrību pasākumi, mēģinājumi un ikdienas darbība tiek organizēta brīvprātīgi pašu spēkiem. Stokholmas latviešu koris dzied jau 80 gadus, teātri iestudē izrādes, deju kopas gatavo koncertus, latviešu skoliņas māca bērniem valodu. Uz kā pleciem tas viss turas?

NVO finansējums Zviedrijā

Vienīgais veids, kā latviešu diasporas organizācijām pastāvēt "bez sava kultūras nama", ir reģistrētas biedrības ar saviem kontiem. Tad tās var pretendēt gan uz dzimtenes, gan uz mītnes zemes atbalstu.

Zviedrijā nevalstisko organizāciju finansēšana tradicionāli balstās vairākos avotos vienlaikus, tā, lai nevienam finansētājam nebūtu dominējošas lomas. Valsts iestādes – Zviedrijas Jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības aģentūra (MUCF), "Kulturrådet" (Valsts kultūras padome), "Allmänna Arvsfonden" (Zviedrijas Mantojuma fonds) – piešķir gan projektu, gan darbības (institucionālo) finansējumu.

Līdzās finansējumam pastāv arī stingra kontroles sistēma: organizācijām jāiesniedz darbības un finanšu pārskati, lielākām dotācijām nepieciešama neatkarīga vai zvērināta revidenta pārbaude, Zviedrijas Valsts revīzijas birojs uzrauga, vai finansējums tiek izlietots godprātīgi. Aizdomu gadījumā finansējumu var apturēt vai pieprasīt atmaksāt. Daļa lielāko organizāciju brīvprātīgi pievienojas NVO jumta organizācijas "Giva Sverige" standartiem un iegūst uzticamības zīmi "Tryggt givande".

No 2008. gada Zviedrijas Jaunatnes un pilsoniskās sabiedrības aģentūra administrēja valsts atbalstu arī tām organizācijām, kas dibinātas uz etniskās piederības pamata. Aģentūras mērķis bija stiprināt organizāciju pašu iniciatīvas kultūras, valodas, identitātes un sabiedrības līdzdalības jomā. Pabalsts sastāvēja no divām daļām: fiksētas summas (2023. gadā – 180 000 SEK katrai organizācijai) un mainīgas daļas, kas atkarīga no biedru skaita un vietējo nodaļu skaita. Programmas nosacījumus izpildīja arī Zviedrijas latviešu apvienība, un tas bija ievērojams atbalsts apvienības darbības nodrošināšanai.

Pirms trim gadiem Zviedrijas valdība paziņoja par lēmumu atcelt valsts pabalstu etniskajām organizācijām, kas formāli stājās spēkā 2024. gada 1. februārī. ZLA nodaļām un radošajām kopām nācās savu darbību pārskatīt un pārkārtot atbilstoši jaunajiem apstākļiem. Tās kļuva atkarīgākas no dzimtenes atbalsta.

Reklāma

Turas uz biedru naudu un koncertiem

Atbalsts no Latvijas valsts Zviedrijas latviešu biedrībām tiek pilnībā piešķirts projektu konkursos. Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Sabiedrības integrācijas fonds finansē konkrētas aktivitātes – koncertus, tērpus, nometnes, meistarklases, taču ikdienas izmaksas – telpu īre, grāmatvedība, koordinatoru darbs – netiek apmaksātas. Arī Latvijā no finansējuma saņēmējiem prasa atskaites, tos pārbauda revidenti. Rezultāts abās valstīs zināmā mērā līdzīgs – projekta nauda ir pieejama, taču organizācijas pamatpastāvēšana paliek pašu ziņā.

Stokholmas latviešu kora dalībnieces meistarklasē, ko pašas apmaksājušas. Raksta autore Gunta Enerūta otrā no kreisās.

Stokholmas latviešu koris (SLK) dibināts 1945. gada maijā un šodien apvieno ap 70 aktīvu koristu – tas ir viens no lielākajiem un vecākajiem ārpus Latvijas diasporas kolektīviem. Lai tas varētu saņemt atbalstu, koris ir reģistrēts kā biedrība. Kora valdes priekšsēdētāja Inga Strante stāsta, ka koris atbalstu no Latvijas savas darbības laikā saņēmis kopumā kādas piecas līdz astoņas reizes, katru reizi pa 1000 līdz 1900 eiro. Bez tā nebūtu notikuši vairāki kora jubilejas koncerti ik pa pieciem gadiem – uz 65, 70, 75, 80 gadiem, kā arī nebūtu tautastērpu. Sadarbību Strante raksturo pozitīvi: "Atsaucība no Latvijas valsts iestādēm ir laba."

Ikdienā kora pastāvēšanu notur nevis Latvijas valsts atbalsts, bet paši biedri: "Nozīmīgākais finansējuma veids ir biedru nauda un koncerti," saka Inga Strante. Līdzšinējais atbalsts, viņasprāt, ir bijis pietiekams – līdz šim koris ir spējis nodrošināt savu pastāvēšanu. Projektu sagatavošana prasa milzīgu ieguldījumu: valdes priekšsēdētāja kopā ar kora kasieri Astru Šakiru projektus raksta un administrē pašas, un tas aizņem vismaz nedēļu, ja ne ilgāk.

Taču lielākais risks kora pastāvēšanai, viņasprāt, nav nauda – tā ir pašu intereses sarukums un jauniešu trūkums: "Kora darbības pastāvēšanai ir nepieciešami jauni cilvēki, kuri vēlas turpināt." Viņa piebilst, ka diasporas kultūras darbs notiek brīvprātīgi un ar milzīgu laika ieguldījumu kopas aktivitāšu organizēšanai.

Nākotnē, uzsver Inga Strante, visvairāk būtu vajadzīgs atbalsts mēģinājumu telpu īrei – tieši šī izmaksu pozīcija ikdienā ir vislielākā, jo kora diriģenta un valdes darbība ir brīvprātīgais darbs.

"Nevajadzētu uztvert mūs kā trešo tēva dēlu"

Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris kā atsevišķa kopa darbojas piecus gadus, juridiski kā biedrība noformēts pirms trim gadiem. Kolektīvā ir vienpadsmit reģistrēti biedri, uz atsevišķām izrādēm piesaistot papildus aktierus un režisoru. Atbalstu teātris saņēmis no Ārlietu ministrijas bērnu izrādes iestudēšanai un no Eiropas Latviešu apvienības un Pasaules brīvo latviešu apvienības inventāra iegādei. Teātra vadītājs Kaspars Ozoliņš stāsta: "Ja jau projekti ir realizēti, tad varam secināt, ka finansējums bijis pietiekams. Bet, protams, būtu labi, ja mūsu privātais līdzekļu ieguldījums šajā procesā būtu mazāks."

Jaunais Stokholmas Latviešu amatierteātris lielāko daļu izdevumu sedz pats – ar biedru naudām un ieņēmumiem no izrādēm, bet reiz saņēmis Ārlietu ministrijas atbalstu bērnu izrādes iestudēšanai.

Lielāko daļu izdevumu teātris sedz pats – ar biedru naudām un ieņēmumiem no izrādēm. Ozoliņš skaidro, kāpēc pašreizējā projektu finansējuma sistēma teātrim ir liels administratīvais slogs: "Projektu sagatavošana un atskaites prasa daudz laika un nervu. Teātra darbība nav sasaistāma ar vienu konkrētu izrādi. Projektu noteikumi kārtējos izdevumus – telpu īri mēģinājumiem, atalgojumu piesaistītajam režisoram – neļauj iekļaut tāmē. Tāpēc vienkāršāk ir ieguldīt savus personīgos līdzekļus. Finansējuma trūkuma dēļ teātrim dažos diasporas teātru festivālos nākas piedalīties ierobežotā skaitā, kā arī dažkārt teātris ir spiests atteikties no viesizrādēm," stāsta JSLA vadītājs.

Reklāma

Ieteiktie raksti

Drīz Skultes pagastā Kirmušku ģimene atvērs 1,3 km garu bagija trasi, kur varēs braukt gan ar diviem viņu braucamrīkiem, gan līdzvestajiem.

Tilts savējiem. Kirmušku ģimene rok zemi un būvē bagija trasi

Inese Auziņa-Smita un Rodžers Smits pie Pulksteņmājas 2026. gada jūlijā.

Tilts savējiem. Latviešu likteņi Pulksteņmājā

Ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu Zviedrijas Nacionālajā arhīvā ir sakārtotas 962 trimdas arhīva kastes (no 1143).

Tilts savējiem. Arhīvs — trimdas dzīves spogulis

Muzeja "Latvieši pasaulē" muzejpedagoģe Danute Grīnfelde: "Visvairāk nepieciešami taustāmi priekšmeti, jo jāveido izstādes."

Tilts savējiem. Vēstules un Porziņģa botas

Kaspars Ozoliņš vēlētos, lai vēstniecība būtu vairāk iesaistīta dialoga uzturēšanā ar Latvijas valsts institūcijām – būtu vajadzīga plašāka informācija par pieejamo finansējumu. Viņa secinājums skan kā aicinājums: "Nevajadzētu uztvert diasporas organizācijas kā trešo tēva dēlu – arī ārzemēs dejojošam vai spēlējošam ir vēlme augt, uzlabot savu sniegumu, ne tikai jauki pavadīt laiku ar citiem latviski runājošajiem. Atbalsta pieejamība nodrošinātu kvalitatīvu darbu.

Diasporai atšķirībā no kolektīviem Latvijā nav sava kultūras nama vai pašvaldības atbalsta režisora darbam, turklāt teātra dalībnieku mērojamie attālumi līdz mēģinājumu vietai, kas Latvijas mērogā šķistu neaptverami, ir mūsu ikdiena," piebilst Kaspars Ozoliņš.

Uzrakstīt projektu ir pusgada darbs

Tautas deju kopa "Zibenītis" kopš pēdējās atjaunošanas darbojas 12 gadus un apvieno 20–30 aktīvus dejotājus. Kopas vadītāja Iveta Lāce stāsta, ka atbalstu vairākkārt saņēmuši no Kultūras ministrijas (caur PBLA un ELA) tērpu izgatavošanai, no Ārlietu ministrijas – koncertu rīkošanai, no Latvijas Nacionālā kultūras centra – nometņu un meistarklašu rīkošanai. "Jebkurš atbalsts tiek ļoti novērtēts," viņa saka, "bet, protams, būtu vieglāk, ja atbalsts būtu lielāks, paredzams un regulārs. Projektu rakstīšana, kas ir laikietilpīgs process, ne vienmēr nozīmē pozitīvu atbildi, esam arī vairākkārt saņēmuši noraidījumu."

Tautas deju kopa "Zibenītis" darbojas 12 gadus un apvieno līdz 30 aktīvus dejotājus.

Telpu īres izdevumus kopa sedz no biedru naudām, tā "apēd" lielāko daļu no "Zibenīša" pašfinansējuma. "Biedru naudas nevar nosegt visas vajadzības," atzīst Lāce. Projekta rakstīšana un administrēšana, pēc viņas vārdiem, ir gandrīz pusgada pasākums, un finansējuma trūkuma dēļ kopa vairākkārt atteikusies no meistarklasēm, koncertiem un jaunu tērpu vai to detaļu darināšanas.

Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu par lielāko risku biedrības izdzīvošanai Iveta Lāce min kopīgu pasākumu un darboties gribošu biedru trūkumu. Pārsvarā viss, kas notiek diasporas kultūras dzīvē, ir brīvprātīgs un pašfinansēts darbs bez atalgojuma. Vadītāja saka: "Mīlestība pret Latviju un latvieša iekšējais spīts – tas ir tas, kas liek turpināt. Viss notiek. Mūsu kopa ir daļa no tiem, kas palīdz noturēt tradīcijas. Latviskā identitāte diasporā izpaužas ļoti spēcīgi."

"Esam trīs cilvēki, kas organizē"

Ērebrū Viduszviedrijas latviešu biedrība rīko apkārtnē dzīvojošajiem latviešiem dažādus pasākumus, latviešu valodas nodarbības bērniem un pulcina ģimenes uz 18. novembra atzīmēšanu, tradicionālo Lieldienu un Jāņu svinēšanu, kā arī, piemēram, makšķerēšanas sacensībām. "Pamatā mēs esam trīs cilvēki un mūsu atbalstošās ģimenes – otrās pusītes, kas aktīvi tiek iesaistītas. Mūsu finansējuma avots ir biedru naudas un ziedojumi," atklāj biedrības vadītāja Sabīne Klasa-Glasa. "Līdz šim atbalsts no Latvijas saņemts vienu reizi – Latvijas neatkarības svētku rīkošanai. Biedrībai reizi mēnesī bez maksas ir pieejamas telpas pašvaldību biedrību namā."

"Pamatā mēs esam trīs cilvēki un mūsu otrās pusītes, kas aktīvi tiek iesaistītas," saka Viduszviedrijas latviešu biedrības vadītāja Sabīne Klasa-Glasa (otrā no kreisās).

Uz jautājumu, vai līdzšinējais atbalsts bijis pietiekams, biedrības vadītāja Klasa-Glasa atbild: "Mēs esam iemācījušies iztikt ar to, kas ir, un noorganizēt saskaņā ar tām iespējām, kādas ir mūsu rīcībā. Man gribētos lielāku atbalstu latviešu valodas nodarbībām bērniem, lai varētu segt ceļa izdevumus skolotājiem." Projektu pieteikumu sagatavošana un administrēšana, viņasprāt, prasa nesamērīgi daudz laika salīdzinājumā ar iespējamo ieguvumu: "Uzrakstīt 15 projektus un nesaņemt neko – tas aizņem laiku un spēku."

Reklāma

Lielāko risku biedrības pastāvēšanai viņa saskata cilvēkresursos: "Ja nav cilvēku, kas kaut ko dara, jautājums ir par biedrības pastāvēšanu, jo lielā mērā viss diasporas darbs balstās dažu entuziastu gribā turpināt brīvprātīgo darbu."

Kultūras ministrija iekonservē esošo pieeju

Arī diasporas latviešu valodas skolas reģistrētas kā biedrības. Izglītības un zinātnes ministrija caur savām pakļautības iestādēm, Latviešu valodas aģentūru (LVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūru finansē nozīmīgu daļu diasporas latviešu valodas saglabāšanas pasākumu. Šis atbalsts no iepriekš aprakstītā atšķiras ar paredzamību. Piemēram, Stokholmas Latviešu skola trīs gadus pēc kārtas saņēmusi līdzīgu pamatsummu (ap 12 000 eiro), kas liecina par institucionāla, nevis vienreizēja projekta modeli. Tomēr arī šis atbalsts galvenokārt piesaistīts konkrētai iestādei un aktivitātei (skolas darbībai, grāmatas izdošanai), nevis brīvi izmantojamam organizācijas budžetam.

Uz jautājumu par NVO administratīvās kapacitātes – koordinācijas, grāmatvedības – atbalstīšanu nākotnē Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta darbinieki atbild: "Ņemot vērā pašreizējo fiskālo situāciju, ministrijas prioritāte ir saglabāt esošo atbalsta apjomu, un jautājums par tā paplašināšanu skatāms tikai kopējās diasporas politikas kontekstā." Ministrijas rīcībā arī nav pilnīgu datu par to, cik diasporas organizāciju pēdējos gados pārtraukušas darbību – biedrībām nav pienākuma par to ziņot.

Kultūras ministrija ik gadu visā pasaulē atbalsta ap simtu mazu projektu, iesaistot vairāk nekā 15 000 diasporas pārstāvju aptuveni 30 valstīs. Zviedrijas latviešu daļa (4–7 projekti gadā) ir neliela daļiņa no šīs globālās, bet sadrumstalotās sistēmas.

Ārlietu ministrijas Diasporas grupa "Latvijas Avīzei" atzīst, ka finansējums netiek piešķirts ilgtermiņa telpu īrei (regulāriem mēģinājumiem u. tml.), bet īstermiņa telpu īres gan tiekot atbalstītas.

Zviedrijas NVO 2026. gada pirmajā kārtā visiem trim atbalstītajiem projektiem ir segtas izmaksas īstermiņa telpu nomai. Taisnības labad jāatzīst, ka Sabiedrības integrācijas fonds pērn ar 1024 eiro atbalstījis Zviedrijas latviešu kultūrfonda "Skat" administratīvās izmaksas.

Tikai LVA līdzfinansējums skolām paredz telpu īres izdevumu segšanu – 2025. gadā skolu telpu īrei tika iztērēti 69% no visa Eiropas diasporas skolām pieejamā finansējuma. Savukārt Stokholmas Latviešu skolas gadījumā 2025. gadā tas 100% tika iztērēts telpu īres segšanai.

Izdzīvo, pateicoties brīvprātīgajam darbam

Četru sarunu kopsaucējs: neviena no biedrībām nav atkarīga no valsts atbalsta izdzīvošanai – SLK, JSLA, "Zibenītis" un Viduszviedrijas latviešu biedrība visas pastāv, pateicoties brīvprātīgajam darbam, lai gan vienīgais pastāvīgais ienākums ir biedru naudas un ziedojumi. Nevalstiskās organizācijas pastāv, nevis pateicoties atbalstam, bet neatkarīgi no tā. Biedrībām piešķirtais finansējums no Latvijas dod lielāku rocību – sarīkot jubileju, sašūt tērpus vai iestudēt bērnu izrādi. Bet tā trūkums nenozīmē organizācijas beigas – tas nozīmē vairāk plānošanas un vairāk pašu ieguldītā laika un naudas. Telpu īri, koordinatora darbu, grāmatvedību intervētie biedrību vadītāji min kā lielākās izmaksu pozīcijas un administratīvo slogu, kas pašreizējā diasporas atbalsta sistēmā nav apmaksājams.

Galvenās bažas diasporā ir biedru novecošanās, jauniešu trūkums un dažu entuziastu izdegšanas draudi – tas ir jautājums, ko nauda vien neatrisinās, bet ko atbalsts administratīvajai kapacitātei varētu mazināt.

Tas, kas patiešām apdraud diasporas organizāciju nākotni, visos četros stāstos ir viens un tas pats – aktīvu, darboties gribošu biedru trūkums un jauniešu iesaiste. Latviešu koris, teātris, deju kopa un valodas skoliņa ārpus Latvijas turas mīlestībā pret Latviju, ko Iveta Lāce nosauc par "latvieša iekšējo spītu".

Diasporas nevalstiskās organizācijas Zviedrijā

Zviedrijas latviešu apvienība (ZLA) apvieno Zviedrijā dzīvojošos latviešus vienā kopīgā organizācijā.

• ZLA ir sešas reģionālās nodaļas: Dienvidzviedrijas latviešu biedrība, Latviešu apvienība Gēteborgā, Upsalas latviešu biedrība, Zviedrijas latviešu apvienības Stokholmas nodaļa, Viduszviedrijas latviešu biedrība (Ērebrū), Stokholmas Latviešu skola.

• Interešu grupas un kolektīvi Stokholmas reģionā: Stokholmas latviešu koris, Stokholmas Latviešu skola, "StokFolks", Stokholmas jauniešu klubs, Stokholmas latviešu grāmatu klubs, Stokholmas atraktīvais latviešu amatierteātris), "Stokholmas spēlmaņi", TDK "Zibenītis", Jaunais Stokholmas latviešu amatierteātris (JSLA), "RaDi" – latviešu radošā diaspora, Zviedrijas latviešu kultūrfonds "Skat".