"Satiec savu meistaru!"; no tradicionālajām prasmēm līdz katapultai

Jau septiņpadsmito reizi aprīlī visā Latvijā norisināsies ikgadējais pasākums "Satiec savu meistaru!", kura laikā ikviens interesents tiks aicināts doties pie meistariem iepazīt un izmēģināt dažādas tradicionālo amatu prasmes. Otro gadu norise "Satiec savu meistaru" izvērsta mēneša garumā nedēļas nogalēs. Lielajā amatu prasmju klāstā iekļausies arī Latgales podnieki.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC), pašvaldību un amatu meistaru kopīgi rīkotais pasākums "Satiec savu meistaru!" šogad pulcēs meistarus un mācekļus vairāk nekā 200 norišu vietās: 5. un 6. aprīlī Kurzemē un Zemgalē; 12. un 13. aprīlī Vidzemē un Sēlijā; 26. un 27. aprīlī Rīgā un Latgalē.

Svarīgi – katrs meistars un apmeklētājs

Šis ir otrais gads, kad akcija "Satiec savu meistaru!" izvērsta mēneša garumā nedēļas nogalēs, vienīgi izņemot Lieldienas. Pēc pagājušā gada par šādu izkārtojumu pozitīvas atsauksmes saņemtas gan no apmeklētājiem, gan arī dalībniekiem, kuri varēja aizbraukt uz kolēģu meistarklasēm vai piedalīties kādās apmācībās un kaut ko redzēt ārpus sava novada.

""Satiec savu meistaru!" pamatuzdevums ir popularizēt Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu, un ik gadu pasākumā pārliecināmies, cik plašs tas ir, cik vēl daudz neiepazītu nianšu," uzsver LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. "Ir svarīgs katrs meistars un arī katrs apmeklētājs, kas aiziet no meistara ar nelielu pieredzes stāstu, priekšstatu par amatu vai prasmi. Dažās dienās par meistaru nekļūsi, bet tā ir iespēja klātienē ar viņiem satikties. Arī šogad aktivitāšu sarakstā lielākoties ir aušana, cimdu adīšana un rakstu pētīšana, kā arī dažādas ar keramiku saistītas aktivitātes, piemēram, svilpaunieku darināšana un māla trauku virpošana. Keramiķi mācīs gan uz virpas virpot, gan strādāt ar lipināšanas tehniku. Būs arī koka priekšmetu darināšana, pīšana, rotu darināšana. Arī šajā reizē neiztiksim bez dažādu ēdienu gatavošanas un tradicionālās dziedāšanas, muzicēšanas prasmēm."

Šajā sezonā pasākums ir ieguvis arī jaunu veidolu – logotipu un vizuālo valodu, kas izceļ projekta vērtības: latviskā identitāte, Latvijas kultūras mantojums, paaudzēs pārmantota meistarība, zināšanas un prasmes. Latviešu zīme "zvaigzne" simboliski parāda katru sava amata meistaru kā zvaigzni Latvijas kartē.

Divās vietās varēs iepazīties ar sietspiedes tehniku, vienu no senākajiem auduma apdrukas veidiem, atsaucoties uz Anša Cīruļa ieliktajiem pamatiem. Tuvāk Igaunijas pusei, Valkā, tiks pētītas arī pārrobežu kulinārijas receptes, Spāres muižā vienmēr atvērta unikālā muižas recepšu grāmata, pēc kuras gatavo īpašus saldos ēdienus vai cep kūciņas.

Kalējus pārstāvēs tepat Rīgas studijas "Zīle" amatnieks, Iļģuciema meistars un arī Turaidas muzejrezervāta kalējs Andris Šķeglovs.

Latgales podnieku dienas un unikāli pieteikumi

Šogad, tāpat kā pērn, aprīļa beigās notiks Latgales podnieku dienas, kas līdz šim izkrita no "Satiec savu meistaru!" cikla, jo tās vienmēr notikušas mēneša beigās. Bet nu arī Latgales podniekiem ir iespēja iesaistīties akcijā un piedalīties ar saviem Latgales podnieku dienu pasākumiem, kas parasti saistās ar cepļa kurināšanu mājās pie kāda no meistariem. Šogad tas ieplānots pie Voguļiem Rēzeknes novada "Ceplīšos", pie kuriem dažādu meistaru apvienotais ceplis nav kurināts vairākus gadus. Neiztrūkstošs Latgales podnieku dienas pasākums ir lielās izstādes atklāšana un vēl pirms tam Latgales podnieku dienām veltīta konference Latgales kultūrvēstures muzejā.

Šogad pieteiktas pāris unikālas lietas. Viena no tām – katapults demonstrēšana. Tā ir 16. gadsimta militāra artilērijas iekārta akmeņu mešanai. Pirmā prezentācija notika rudenī Saules kaujas piemiņai Baltu vienības dienā. Demonstrēšana notika Tukuma pusē Jaunsātu pagastā Garkroga mājās. Šoreiz šī iekārta vairāk tiks prezentēta kā vides objekts.

Savukārt Valkas novadpētniecības muzejs piedāvās zivju ādu ģērēšanas iemaņas ar dabiskiem līdzekļiem – ozolu mizu un olu dzeltenumu. Arī senos laikos Latvijā bijusi cieņā šāda tehnika. Ir ideja, ka varbūt naudas maka senais apzīmējums "zutenis" ir cēlies no jēdziena "zuša āda"!

Amatnieku darbnīcā "Baložu māja"

Amatnieku darbnīca "Baložu māja" atrodas Mālpils pagastā Siguldas novadā, un to uzbūvējuši Sarmīte un Jānis Baloži, apkārtnē pazīstami uzņēmēji. Tāpēc arī darbnīcai tāds nosaukums. Lai visiem skaidrs, par ko runa.

Atjaunojot pūralādes un sakrālo mākslu

Pirms vairākiem gadiem Jānis Balodis šeit iegādājās zemi un ģimene lēnām savām rokām sāka celt darbnīcu un turpat blakus dzīvojamo māju. Šeit viss notiek un saistās ap koku. Restauratores Sarmītes Balodes pārziņā ir polihromā koka restaurācija, kas lielākoties saistīta ar objektiem baznīcās un sakrālo mākslu, mūsu kultūras mantojumu. Māksliniece restaurē krāsu koka izstrādājumiem.

Sarmīte Balode rāda Jāņa Baloža darināto koka formu piparkūku cepšanai.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Otra lielākā viņas darbības sfēra saistīta ar etnogrāfiju un etnogrāfiskiem priekšmetiem – pūralādēm, skapjiem, skapīšiem, citām senām koka mēbelēm, kas lielākoties pieder privātpersonām.

Kad draudzes vēlas restaurēt kādu viņiem piederošu priekšmetu, sākas finansējuma meklēšana. Ja iegūts Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts, attiecīgais priekšmets ceļo pie Sarmītes Balodes vai kāda viņas kolēģa.

Kultūras pieminekļiem ir ļoti strikti reglamentētas prasības, ko restaurators drīkst un ko ne, toties privātpersonas pašas izvēlas uzklausīt restauratora ieteikumus, kā mēbelei būs tālāk dzīvot, vai arī ne. Sarmītes Balodes pieredzē bijis unikāls gadījums. Pie viņas nonākusi etnogrāfiskā lāde cienījamos gados, darināta 18. gadsimta beigās. Latvijā vairāk sastopami 19. un 20. gadsimta priekšmeti, bet te pēkšņi tik sens! Kas Sarmīti iepriecinājis, saimnieks bijis ar mieru, lai pēc restaurācijas lāde nekļūtu ne glancēta, ne spoža, ne žilbinoša, bet tāda, kā reiz bija. Ar visām metāla kalumu asajām maliņām… "Tas bija lieliski, ka cilvēks novērtē oriģinālā vēsturiskā materiāla saglabāšanas jēgu un nozīmi!" Sarmīte priecājas, "tā nenotiek bieži."

Viņa pielikusi roku priekšmetiem daudzās baznīcās visā Latvijā. Piemēram, Lēnas baznīcā Kurzemē atjaunojusi brīnišķīga krucifiksa krāsojumu. Priekšmets nav bijis vienkāršs, bet jutusies priecīga par rezultātu. Māksliniece stāsta: "Spējām pārliecināt draudzi, kāpēc Kristus figūra saglabāta oriģinālā izskatā. Daudziem nav vienkārši to pieņemt, jo pēc restaurācijas cilvēki bieži vien sagaida spožo, glancēto… Un, ja tā nav, tad vaicā – bet kas tur izdarīts? Restauratora galvenais uzdevums ir stāvēt un krist par oriģinālā materiāla saglabāšanu. Kā viņš to panāk, tā jau ir viņa meistarības lieta. Runa ir par oriģinālo koku, oriģinālo krāsu, oriģinālo lakojumu vai zeltījumu. Jo mazāk restaurators pieliek klāt, jo labāk priekšmetam. Bet tas ne vienmēr ir vienkārši. Tāpēc reizēm izvēlamies arī rekonstrukciju." Kā, piemēram, figūrai, kas šobrīd ir uz Sarmītes Balodes galda. Tā ir kāda svētā skulptūra no Ludzas baznīcas. Tai ļoti paveicies, jo ir saglabājusies. Kad 1938. gadā dega Ludza, cieta baznīca, tika paglābtas tikai piecas altāra skulptūras. Un šī ir viena no tām. Rīgā Kultūras mantojuma pārvaldē ir dokumentēts, ka tas ir Svētais Stefans. Bet vai tiešām tā ir? Diskusijā, kur piedalījās mākslas vēsturnieki un baznīcas pārstāvji, svērās uz to, ka skulptūra tomēr nav Svētais Stefans. Bet jautājums ir atklāts, jo zuduši atribūti, ko figūra turēja rokās un pēc kuriem to varētu identificēt. Visu sarežģī tas, ka priekšmets laika gaitā pārkrāsots septiņas reizes un vienā vietā redzamas pat ugunsgrēka atstātās pēdas, ko Sarmīte Balode nolēmusi noteikti saglabāt.

Bet pats unikālākais, kas jelkad nonācis viņas rokās, ir koka zvaigžņu globuss, uz kura attēlota nevis Zemes, bet ar krāsu zīmēta zvaigžņu karte. Joprojām nav zināms, kas ir šīs apmēram astoņdesmit centimetru diametrā lielās, čuguna kājā iestiprinātās koka lodes autors. Zināms vienīgi, ka šo zvaigžņu globusu 1935. gadā iegādājās Latvijas Universitāte kā mācību līdzekli astronomijas studentiem. Arī telpās koks temperatūras un mitruma maiņas ietekmē "staigā", bet krāsa uz tā turas pretim. Tāpēc plaisā. Sarmīte Balode pie sasprēgājušā globusa restaurācijas strādāja trīs gadus, nu tas nonācis Latvijas Universitātes muzejā. Jo studentu rīcībā, tagad, protams, daudz modernāki mācību līdzekļi. Kā stāsta meistare, restaurācija vispār ir ilgs process. Laiks paiet, kamēr sēdi un izdomā, kā rīkoties, tad vēl brītiņš, kamēr pieņem lēmumu, tad eksperimentē, kamēr atrodi īsto ceļu, kā konkrēto priekšmetu restaurēt… "Vienas receptes nav," saka Sarmīte, "restaurācija ir stāsts par to, ka, ķeroties pie jauna objekta, tu arvien ej pirmajā klasē…"

Koka dekori un piparkūku formas

Savukārt Jānis Balodis gatavo visdažādākos koka interjera priekšmetus, vienīgais, ko viņš neizgatavo, kā pats saka, ir mūzikas instrumenti. Viņa rokās top pildiņi, pilastri, kapiteļi, lielāki un mazāki, kas kalpo kā dekors mēbelēm. Viņš veido gan klasiskas lietas, gan pēc individuāla pasūtījuma. Vislabāk der ozols un osis, jo tie ir cieti, ar glītu rakstu un arī parocīgi. Var izmantot arī kļavu, dižskābardi, liepu.

Jāņa Baloža darinātais krēsls konkursam "Rīgas krēsls".

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Bet absolūti unikāls meistarstiķis "Baložu mājā" ir koka formas piparkūku cepšanai. Rietumeiropā tām sākums meklējams 13. gadsimtā, kad tādas bija populāras Vācijā un Polijā. Toruņā tās tikpat simboliskas kā Siguldā izrakstītie spieķīši. Jānis stāsta: "Viss sākās tā. Pazīstama darbiniece Dizaina muzejā reiz ievaicājās – vai es varot uztaisīt koka formu piparkūku cepšanai pēc Vācijā izdotas grāmatas? Tādu sievieti eņģeļa izskatā?" Eksperiments izdevās un Dizaina muzejā nu ir vesels koka formu komplekts piparkūku cepšanai, kuru muzejs izmanto Ziemassvētkos ģimenes dienu darbnīcās, bet otrs komplekts nu ir "Baložu mājā". Jāņa Baloža darināto privāto kolekciju veido apmēram divdesmit dažādas koka formas piparkūku cepšanai ar visdažādākajiem attēliem un zīmējumiem. Ir pat Pelču pils pie Kuldīgas un Nordeķu muiža… Pirms tam no muižas Jānim atsūtīja bildes – durvju portālu un muižas priekšskatu. No bildēm kokgriezējs izveidoja zīmējumu un tad izgreba to koka plāksnē. Ja kāds vēlas iegūt šādu koka formu ar oriģinālu attēlu piparkūku cepšanai, to var saņemt pie Jāņa Baloža pēc individuāla pasūtījuma. Piemēram, "Saulīte" maksā 35 eiro, "Mazais cimdiņš" 45, "Lielais cimds" – simtu. Bet šīm koka formām būs ilgs mūžs, tās piparkūku cepšanai var kalpot paaudzēm. Un tās ir oriģināls meistara darinājums.

"Jādomā, lai zīmējums uz formas izskatās interesanti, atgādina attiecīgo objektu un lai var izcept, jo piparkūku mīkla prasa savu noteiktu lielumu," saka Jānis. "Pārāk mazās saplūdīs, pārāk lielās lūzīs."

Vienai – "Eža mašīnai" – ideja radās, ieskatoties jaunākā dēla Kārļa zīmējumā. Kad puikam bija pieci gadi, viņš zīmēja formulas tipa automašīnu ar dinozaura zobiņiem uz jumta. Vecāki ideju "patentēja" un radīja tieši tādu piparkūku koka formu. Kinorežisors un operators Dainis Kļava pat uzņēmis filmiņu par to, kā viss noticis.

Bet piparkūku cepšanas process ir šāds. Ar olīveļļā vai vīnogu kauliņu eļļā iemērcētu otiņu noklāj koka formas iekšpusi un nedaudz arī plakni. Formā ierullē mīklu, atstājot nelielu maliņu pāri izgrebtajam zīmējumam. Tad vieglāk izņemt piparkūku un tā arī nesaplīsīs.

Nav tā, ka Baloži rīkotos pēc principa – ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā. Piparkūkas viņi cep cauru gadu un ved uz tuvējiem tirdziņiem. Lepojas ar to, ka cena nav mainījusies kopš 2020. gada. Maksa par plaukstas lieluma piparkūku ar oriģinālu zīmējumu ir vien četri eiro. Protams, viena lieta ir piparkūkas vizuālais izskats, bet ne mazāk svarīga tās garša. Neslēpjot sveci zem pūra, Jānis atklāj, ka mīklu viņi pasūta tikai un vienīgi Iļģuciema maiznīcā – mīklas sastāvdaļu radītās garšas dēļ un tāpēc, ka šī mīkla labi saglabā izceptās piparkūkas formu. Tādēļ, ja kādam iepatiksies "Baložu mājā" nopērkamo piparkūku garša, uz Iļģuciema maiznīcu Rīgas pievārtē!

Tiesa, amatnieku darbnīcā "Baložu māja" piparkūkas viņi necep. Jo te nav krāsns. Te piparkūkas var nogaršot un nopirkt. Ja kāds vēlas pats izmēģināt piparkūku cepšanu šādās koka formās, iepriekš jāvienojas par izbraukuma darbnīcu – vai nu Baloži brauc ciemos (uz vietas vajadzīga tikai krāsns un galds, visu pārējo meistari atved), vai kopā – uz Zemeņu muižu.

Vectēvs – labākais kokgriezējs Anglijā

Kā saka Sarmīte, "Baložu mājā" kaļ visi. Kad pie viņiem atbrauc ciemos, Baloži piedāvā paņemt rokā kaltu – ui, cik ass! –, lai cilvēks sajustu, kā top piparkūku koka formas, koka trauki, dekori. Kas interesanti, iespējams, arodu Jānis mantojis no vectēva, kuru gan dzīvē nekad nav saticis. Arī vectēvs Emīls Balodis bijis kokgriezējs. Otrā pasaules kara laikā viņš emigrēja uz Angliju. Kāpēc? Ģimenē saglabājušies tikai minējumi. Varbūt tādēļ, ka savukārt viņa tēvs, pēc profesijas skolotājs, vēl pagājušā gadsimta sākumā bijis izsūtīts uz Sibīriju un Emīls Balodis nācis pasaulē Mandžūrijā 1912. gadā. Tātad "krievu pasaule" bija labi iepazīta jau toreiz… Tāpat nav īsti zināms, kā sanāca, ka Emīls Balodis aizceļoja, bet viņa ģimene palika Latvijā. Taču astoņdesmitajos Jānis Balodis saņēma negaidītu sūtījumu no Anglijas – dažus mazus kaltiņus, kas nu kļuvuši par vienu no lielākajām vērtībām "Baložu mājā". Un vēl arī skaistu, plaukstas lieluma kokgriezumu ar vīnogām. "Re, šis Jāņa vectēva kaltiņš ir nolietojies, daudz asināts, tāpēc asmens palicis tik īss," rāda Sarmīte, "taču arī es to kādreiz aizņemos, ļoti parocīgs…" Relikvija nu papildinājusi Jāņa Baloža instrumentu krājumu – te ir gan lieli, smagi, gan mazi, smalki kaltiņi. Katram savs pielietojums. Un vēl viena dārga piemiņa no vectēva Emīla Baloža – izgriezums no angļu avīzes, kurā rakstīts, ka visas Anglijas kokgriezēju konkursā uzvarējis latvietis Emīls Balodis. Tā ir liecība, ar kuru pēcnācēji te Mālpilī ļoti lepojas.

Lai amats nepazūd

"Baložu māja" meistaru dienās piedalās pirmo reizi. Kāpēc? Sen jau vajadzēja! – atteic Sarmīte. Kāpēc viņi uztaisījuši darbnīcu, kur uzņem visus interesentus? Jo vēlas, lai amati – gan restaurācija, gan kokgriešana – tiek tālāk pārņemti, lai par tiem uzzina bērni un mazbērni – par to, kā koka priekšmeti reāli top. Viens ir redzēt gatavu lietu, bet cits ieraudzīt visu izgatavošanas procesu. "Vēlamies izstāstīt, kā rodas koka priekšmeti," saka Sarmīte Balode. "Kāds varbūt aizdomāsies – es arī šo varētu kādreiz apgūt!"

Viņa pati restaurāciju mācījusies Rīgas Celtniecības koledžā. Mākslas akadēmijā var apgūt glezniecības restaurāciju, bet polihromo koka restaurāciju var iemācīties koledžā, kur var iepazīt arī citus materiālus – koku, papīru, akmeni, metālu –, kas prasa atšķirīgu pieeju. Savukārt Jānis mācījies Amatniecības vidusskolā un arī Rīgas Tehniskajā universitātē.

"Baložu mājā" uzņemti gan bērnudārza mazie, gan karjeras dienās Mālpils vidusskolas skolēni, gan tuvējās apkārtnes ļaudis, gan ārzemju tūristi.

Manu uzmanību piesaista krēsls ar masku visā atzveltnē. Mēbele ir Jāņa Baloža paša darināta konkursam "Rīgas krēsls" 2007. gadā. Tajā atspoguļojas Rīgas jūgendstils un amatniecības saistība ar mākslu. Būdams Venēcijā, Jānis iedvesmojies no tūristu iecienītās Itālijas pilsētas slavenajām papjēmašē stila maskām un izgatavojis krēsla atzveltni līdzīgā izteiksmē no mūsu pašu bērza. "Mani aizrauj interesantais, pat šokējošais, kas liek apbrīnot vai uzjundī, katrā ziņā, lai ir ārpus ikdienības," saka Jānis. Bet meistara sieva Sarmīte Balode krēsla atzveltnes maskā ar pavērto muti un izbrīnu acīs saskata pašu mēbeles autoru. Iesmejoties viņa saka: "Tā maska krēsla atzveltnē varētu būt paša Jāņa kā mākslinieka pirmsākums – tagad gan viņš ir maigāks, bez tās drūmās rūpju rievas uzacīs…"

"Baložu māja" gaida 12. aprīlī

"Baložu māja" akcijas "Satiec savu meistaru!" laikā visus interesentus gaida 12. aprīlī no plkst. 12 līdz 17.

"Ja vēlaties ar mums parunāt par kādu senu mēbeli, kuru gribat restaurēt vai atjaunot, neaizmirstiet paņemt līdzi bildes!" piekodina Sarmīte. "Varbūt jums noderēs mūsu ieteikums, bet varbūt vēlēsieties pie mums savu mēbeli restaurēt! Vēl varēsiet paturēt rokās Jāņa Baloža darbarīkus – vieglākus un smagākus kaltus –, un arī savām rokām izgrebt kādu šķēpeli, piemēram, topošā liepas koka traukā."

Starp citu, Jānis strādā ar Šveicē gatavotiem kaltiem, bet viņa rīcībā ir arī latviešu kalēja būvgaldnieka kalts, pamatīgs un svarīgs. Kā meistars stāsta, tādiem sprauniem jauniešiem viņš liek minūti vienā izstieptā rokā paturēt šo apmēram trīs kilogramu smago kaltu, bet otrā – ēveli… Jums vajadzētu redzēt, kā mainās izteiksme pašpārliecināto puišu sejās! Vēl, protams, varēs pagaršot Baložu ceptās piparkūkas un nopirkt kādu ar oriģinālo zīmējumu piemiņai no apmeklējuma. Ja ceļš uz Mālpili šķiet patāls, tad Baložus var sastapt ikgadējā tirdziņā Brīvdabas muzejā. Citur gan viņi ar savu preci nedodas, jo, kā saka Jānis, maksa par tirdzniecības vietu ir tik augsta, ka neatmaksājas to darīt.

Un vēl. Amatnieku darbnīca "Baložu māja" ir unikāla: nav otras tādas Latvijā, kur vienā vietā strādātu divi mākslinieki – restaurators un kokgriezējs.

Uzziņa

Pasākums "Satiec savu meistaru!" ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums.

Tā būtība – vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Pasākuma forma ir brīva – meistaru vadībā norisinās meistardarbnīcas, individuālas nodarbības un atvērtās darbnīcas, paraugdemonstrējumi, lekcijas, priekšlasījumi, koncerti vai danči ar mērķi veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.