Ieguldījums izaugsmei: Apgūt zināšanas ir kā elpot

Latvijas meža nozare savu augsto konkurētspēju notur un stiprina, pateicoties zināšanām, tostarp arī mūžizglītības projektos.

Kāpēc vajadzīgas mūžizglītības mācības

Biedrībā "Zaļās mājas" teic, ka no uzņēmējiem ir pieprasījums, lai viņu darbinieki ceļ savu profesionālo zināšanu līmeni. Ja šāda pieprasījuma nebūtu, tad rastos jautājums par meža un ar to saistīto nozaru tālākās izaugsmes potenciālu.

Biedrības "Zaļās mājas" valdes loceklis Kristaps Ceplis uzsver, ka jau pirms daudziem gadiem ir saprasts, ka izaugsmi neviens no malas nenesīs. Jādarbojas pašiem. "Meža nozare sistemātiski ir evolucionējusi. Deviņdesmito gadu sākumā baļķus sūtīja uz ES dalībvalstīm, patlaban tas sen vairs nenotiek. Esam iemācījušies baļķi padarīt par produktu. Tam ir pievienota vērtība, un šis produkts ir pārdodams par lielāku maksu nekā baļķis. Latvijā zāģētavas izmanto modernās tehnoloģijas, efektīvus transporta līdzekļus. Degvielas, cilvēka veselības ekonomija ir kļuvušas par svarīgu ikdienas darba nosacījumu."

Tehnoloģijas mainās ļoti ātri, tāpēc uzņēmēji apzinās, ka viņu darbiniekiem ir jāattīstās. K. Ceplis uzsver, ka cilvēka fiziskā un intelektuālā darba aizstāšana ar tehnoloģiju ir īpaši svarīga laikā, kad atrodamies demogrāfijas bedrē. "Valsts līmenī ir noteikta virzība un mērķi ir saistīti ar aizvien ražīgāku darbošanos. Ir jāapzinās, ka meža nozare konkurē eksporta, nevis vietējā tirgū. Ja eksporta tirgos notiek izaugsme, bet mēs neattīstāmies, tad viennozīmīgi zaudējam. Tas ir iemesls, kāpēc bez pārtraukuma notiek zināšanu papildināšana visos darbinieku līmeņos." 

Biedrības "Zaļās mājas" vadītājs arī atgādina, ka ar mežiem bagātajās valstīs mums apkārt ir ļoti izteikta baļķu kustība. Latvijā, piemēram, ieved un pārstrādā baļķus no Zviedrijas, Norvēģijas, Lietuvas un citām valstīm. "Savus baļķus patlaban prom vedam ļoti maz, to īpatsvars eksportā ir aptuveni trīs procenti. 

Latvijā izaugušo koku galvenokārt pārstrādājam uz vietas. 

No valsts nepārstrādātā veidā izvedam papīrmalku, kas ir tirgus svārstību ietekmēts eksporta produkts un kuras īpatsvars eksportā krītas. Iemesls šādām tendencēm ir, ka esam kļuvuši gudrāki. Ražojam enerģētisko koksni – šķeldu, granulas, dažādas kokskaidu plātnes.

Apzināmies zināšanu, izglītības nepieciešamību, mums nepietiek ar to, ka darbinieks pabeidz vidējo profesionālo izglītības iestādi vai universitāti. Tas nenozīmē, ka mūsu skolas ir sliktas! Cilvēks ir jāizglīto bez pārtraukuma, jo mainās vide un tehnoloģijas," tā K. Ceplis.

Andrejs Mežals, projektu vadītājs, vērš uzmanību arī uz svarīgo darba atalgojuma šķautni: "Lai cilvēks savā profesionālajā dzīvē būtu apmierināts ar savu darbu un varētu darba devējam prasīt lielāku atalgojumu, pamatojot to ar jaunām prasmēm un zināšanām, viņam ir vajadzīgas konkurētspējīgas zināšanas. Tās lietojot, darbošanās kļūst efektīvāka, ražīgāka," teic eksperts.

K. Ceplis atgādina, ka meža nozare jau sen ir definējusi produktivitātes celšanas svarīgumu. "Meža nozare konkurē ar resursiem pasaules tirgū. Globālajā līmenī uzņēmēji konkurē arī par darbaspēku. Ja Latvijas komersanti nespēs nodrošināt konkurētspējīgu darba vidi un samaksu, darbinieks var doties, piemēram, uz Zviedriju vai citu ES dalībvalsti. Uzņēmēji šo patiesību apzinās, un tā ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nāk mācīties. 

Mēs šīs mācības uztveram tāpat kā elpošanu. Ir iespēja saņemt atbalstu zināšanu apguvei, un ir uzņēmēji, kuri apzinās – ja viņi šo iespēju neizmantos, viņu izaugsme bremzēsies," tā K. Ceplis.

 A. Mežals papildina, ka meža nozare Latvijā atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Meža pārklājums, mežsaimnieku un pārstrādes uzņēmumu tradīcijas nosaka, ka meža nozare mūsu tautsaimniecībā ieņem būtisku vietu. Latvijas meža nozares uzņēmumi savā darbībā izmanto visjaunāko, vismodernāko tehniku. "Agrāk mācīties pieaugušajiem nebija īpaši aktuāli un populāri. Mūžizglītības mācību programmas ir kā vēstījums – mācīties var jebkurā vecumā. Arī sešdesmit gadu vecumu pārsniegušie seniori var nākt un mācīties, uzlabot prasmes, kaut, piemēram, visu darba mūzu ir braukts ar fūri. Mūžizglītības programmās var apgūt darba prasmes, piemēram, ar jauno "Scania" modeli, kur ļoti daudz digitalizētu funkciju. Daudz jaunu prasmju var apgūt it kā tik vienkāršā specialitātē kā šoferis–kokvedēja vadītājs," uzsver A. Mežals.

Svarīgs ES līdzfinansējums

"Ar Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda atbalstu īstenotās mūžizglītības apmācību programmas cita starpā ir svarīgas arī tāpēc, ka nereti komersanti nevēlas un neparedz naudas ieguldījumu izglītībā. Tie uzņēmumi, kas, iespējams, nekad nav domājuši par savu darbinieku apmācību, redzot, ka mācībām ir liels projekta atbalsts, pat līdz 70 procentiem, lemj pamēģināt. Un vēlāk saprot, ka no mācībām ir laba atdeve, īpaši, ja runa ir par tehnoloģiskajām mācībām, kādas lielā mērā bija mūsu projektā. Tā ir zināšanu papildināšana un praktiskās nodarbības ar mežizstrādes tehniku, ar drošu un ekonomisku braukšanu. Kokvedējiem, piemēram, svarīgi ir ietaupīt degvielu, mežizstrādātājiem – kā droši un vēl produktīvāk darboties ar dārgajām meža mašīnām, lai tās labi izmantotu un gatavotu augstas kvalitātes sortimentu. Šāda veida mācības ir vajadzīgas tiem cilvēkiem, kuri jau patlaban darbojas mežā un varētu strādāt vēl produktīvāk, vairāk izmantot meža tehnikas iespējas," teic A. Mežals. Viņš vadīja biedrības "Zaļās mājas" īstenoto mūžizglītības projektu "Kokrūpniecības un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2".

K. Ceplis vērš uzmanību, ka bez pārtraukuma mainās tehnika, agregāti un tehnoloģijas, tās kļūst gudrākas. "Mēs izmantojam iespēju, ka ir pieejami tādi naudas līdzekļi, kas meža nozares uzņēmējiem ar piedalīšanos apmācību programmā dod iespēju savu darbaspēku padarīt kvalificētāku. Darbinieki mācās izmantot to, ko dod mūsdienu pasaule un tā kļūst konkurētspējīgāki," tā K. Ceplis. Viņš piekrīt, ka nozares uzņēmēju attieksme pret mācībām ir atšķirīga – daļa uzņēmēju ir secinājuši, ka darbinieku apmācības viņiem ir svarīgas un regulāri sūta darbiniekus uz mācībām. Ir arī uzņēmēji, kas mācību projektos iegulda vien savu naudu, ir tādi, kas pret jaunu zināšanu apguvi izturas piesardzīgi.

Projekta "Kokrūpniecības un saistīto nozaru tehnoloģisko inovāciju un produktivitātes apmācību projekts 2", kas pabeigts 2023. gada 31. decembrī, kopējais finansējums bija 686 753 eiro, toskait Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 404 138 eiro, nacionālais publiskais finansējums – 18 770 eiro un nacionālais privātais finansējums – 144 656 eiro. ERAF atbalsta intensitāte mācību projektiem dažāda lieluma uzņēmumiem bija atšķirīga. Lielajiem komersantiem tā bija 30–50%, vidējiem komersantiem – 60% un mazajiem komersantiem – 70%.

Atbalsta modelis

Apmācības ir viena no valsts ministriju līmenī noteiktajām tautsaimniecības nozaru prioritātēm. "Latvijai ir zemi darba ražīguma rādītāji. Apmācībām ir tieša ietekme uz produktivitāti jebkurā darbā. Darbiniekiem ir jāseko līdzi viņu nozarē notiekošajām tendencēm, kas rosina un palīdz darboties efektīvi un produktīvi. Nozares eksperti, balstoties uz uzņēmēju ieteikumiem, vispirms izveido mācību programmu. Tad notiek iepirkums. "Mēs, nozares uzņēmējus apvienojošā biedrība "Zaļās mājas", esam tie, kas programmai piesakās," stāsta A. Mežals. Viņš turpina: "Kāpēc biedrības ir vajadzīgas? Uzņēmējam nav laika kārtot ne mazumu apmācību projektiem vajadzīgo dokumentu, gatavot apmācību projekta pieteikumu. Viņš var atnākt uz biedrību, pasūtīt apmācības, izmācīties un doties tālāk darboties. Nevalstiskā organizācija uzņēmēju atbrīvo no laikietilpīgā papīru darba ar mācību projektu."

K. Ceplis papildina: Lai paņemtu piedāvāto naudu, kādam ir jāuztur, jāadministrē projekts. Biedrība "Zaļās mājas" kopā ar saviem biedriem – Latvijas Kokrūpniecības federāciju, VAS "Latvijas valsts meži", Meža īpašnieku biedrību, AS "Latvijas Finieris" un citiem – zina fondu piedāvātās atbalsta iespējas un piesakās projektu īstenošanai.

AS "Latvijas Finieris" pieredze

Latvijas vadošajā kokrūpniecības uzņēmumā AS "Latvijas Finieris" 2023. gadā dažādu veidu mācībās piedalījās gandrīz 60 procenti no visiem vadītājiem un speciālistiem (inženiertehniskajiem darbiniekiem) un aptuveni 45 procenti ražošanas operatoru un tehniskā atbalsta personāla (strādnieki). Vidējais mācību stundu skaits gadā, rēķinot uz katru darbinieku, bija 10,2 stundas. Uzņēmuma valdes locekle Gunita Meiere mūžizglītības vietu "Latvijas Finiera" izveidotajā darbības modelī raksturo šādi: "Mūžizglītība palīdz salīdzinoši ātri apgūt jauninājumus, efektīvāk strādāt un attīstīt prasmes, kas nepieciešamas konkrēta uzņēmuma vajadzībām vai amata pienākumu veikšanai. Tā arī veicina darbinieka motivāciju un drošības izjūtu, jo darbinieki jūtas novērtēti un spēj pielāgoties jaunām darba prasībām. "Latvijas Finiera" darbiniekiem ir iespēja pieteikties jebkurai interesējošai tēmai un papildināt, pilnveidot savas zināšanas. Darbinieku interese ir ļoti dažāda, atkarīga no jomām, kas tiek atbalstītas un piedāvātas mūžizglītības kontekstā." 

G. Meiere piebilst, ka līdzfinansējuma proporcija mūžizglītības kontekstā ir adekvāta un katrs var izvēlēties savām vēlmēm un iespējām vispiemērotāko variantu, ātri un ērti saņemt atbalstu. Attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem ES līdzfinansējuma saņemšanas process esot daudz sarežģītāks. Uz jautājumu, vai meža nozarē nodarbinātajiem cilvēkiem patlaban pietiekami labi tiek nodrošinātas mūžizglītības iespējas, G. Meiere atbildēja šādi: "Grūti komentēt, tomēr šķiet, ka saistībā ar nozari piedāvājums varētu būt plašāks. Cits jautājums ir par to, cik bieži mūžizglītības kontekstā cilvēki izvēlas ar meža nozari saistītas mācības. Mūsu darbinieki visbiežāk izvēlas papildināt zināšanas kādā svešvalodā un mācības datorlietošanas prasmju uzlabošanai."

SIA "R Grupa" Komunikācijas un mārketinga vadītājs Krišjānis Caune: "Attiecībā uz mācībām mūsu puišiem pat ir izveidojusies tāda veselīga konkurence. Viņi gribētu mācīties pat vēl vairāk, tomēr darbs ar mācībām ir jālīdzsvaro."

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

"R Grupa": mācības ceļ ražīgumu

SIA "R Grupa" ir lielākais enerģētiskās koksnes ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs. Komunikācijas un mārketinga vadītājs Krišjānis Caune precizē, ka darbība aptver pilnu mežizstrādes ciklu – loģistika, eksporta pakalpojumi, darbības ar nekustamajiem īpašumiem, to apsaimniekošana, kā arī meža izstrāde. SIA "R Grupa" piedalījās iepriekš aplūkotajā projektā rīkotajās apmācībās "Darba ražības kāpināšana harvestera un forvardera operatoriem", ko īstenoja izglītības centrs "Meka".

"Mūsu puišiem pat ir izveidojusies tāda veselīga konkurence, viņi gribētu mācīties pat vēl vairāk, tomēr darbs ar mācībām ir jālīdzsvaro. Redzam, ka stiprie operatori savu produktivitāti ir spējuši noturēt, un tie, kuriem būtu jāpapildina zināšanas, ir attīstījušies līdz stipro līmenim. Produktivitātes kopējais līmenis ir tiešām kāpis. Bez produktivitātes ir arī pielāgošanās. Viena no populārākajām mācību programmām ir saistīta ar programmu sastādīšanu, kalibrēšanu un regulēšanu. Līdzīgi kā tad, ja nomainām telefonu, ko ikdienā lietojām, mēs zinām pamatfunkcijas, tomēr īsceļi vai ērtākas lietošanas paņēmieni ir jāapgūst. Ražošanas uzņēmumā laiks ir nauda. Lai varētu veikt uzstādīšanas jeb iestatījumu veikšanas un kalibrēšanu ātri un operatīvi, izmantojam mācību programmu. Redzam, ka tas labi strādā, jo pamanām, kuri ir tie operatori, kuriem nepieciešams izvēlēties noteikta zīmola tehniku," tā K. Caune.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē