Latvijas meža nozare savu augsto konkurētspēju notur un stiprina, pateicoties zināšanām, tostarp arī mūžizglītības projektos.
Kāpēc vajadzīgas mūžizglītības mācības
Biedrībā "Zaļās mājas" teic, ka no uzņēmējiem ir pieprasījums, lai viņu darbinieki ceļ savu profesionālo zināšanu līmeni. Ja šāda pieprasījuma nebūtu, tad rastos jautājums par meža un ar to saistīto nozaru tālākās izaugsmes potenciālu.
Biedrības "Zaļās mājas" valdes loceklis Kristaps Ceplis uzsver, ka jau pirms daudziem gadiem ir saprasts, ka izaugsmi neviens no malas nenesīs. Jādarbojas pašiem. "Meža nozare sistemātiski ir evolucionējusi. Deviņdesmito gadu sākumā baļķus sūtīja uz ES dalībvalstīm, patlaban tas sen vairs nenotiek. Esam iemācījušies baļķi padarīt par produktu. Tam ir pievienota vērtība, un šis produkts ir pārdodams par lielāku maksu nekā baļķis. Latvijā zāģētavas izmanto modernās tehnoloģijas, efektīvus transporta līdzekļus. Degvielas, cilvēka veselības ekonomija ir kļuvušas par svarīgu ikdienas darba nosacījumu."
Tehnoloģijas mainās ļoti ātri, tāpēc uzņēmēji apzinās, ka viņu darbiniekiem ir jāattīstās. K. Ceplis uzsver, ka cilvēka fiziskā un intelektuālā darba aizstāšana ar tehnoloģiju ir īpaši svarīga laikā, kad atrodamies demogrāfijas bedrē. "Valsts līmenī ir noteikta virzība un mērķi ir saistīti ar aizvien ražīgāku darbošanos. Ir jāapzinās, ka meža nozare konkurē eksporta, nevis vietējā tirgū. Ja eksporta tirgos notiek izaugsme, bet mēs neattīstāmies, tad viennozīmīgi zaudējam. Tas ir iemesls, kāpēc bez pārtraukuma notiek zināšanu papildināšana visos darbinieku līmeņos."
Biedrības "Zaļās mājas" vadītājs arī atgādina, ka ar mežiem bagātajās valstīs mums apkārt ir ļoti izteikta baļķu kustība. Latvijā, piemēram, ieved un pārstrādā baļķus no Zviedrijas, Norvēģijas, Lietuvas un citām valstīm. "Savus baļķus patlaban prom vedam ļoti maz, to īpatsvars eksportā ir aptuveni trīs procenti.
Latvijā izaugušo koku galvenokārt pārstrādājam uz vietas.
No valsts nepārstrādātā veidā izvedam papīrmalku, kas ir tirgus svārstību ietekmēts eksporta produkts un kuras īpatsvars eksportā krītas. Iemesls šādām tendencēm ir, ka esam kļuvuši gudrāki. Ražojam enerģētisko koksni – šķeldu, granulas, dažādas kokskaidu plātnes.
Apzināmies zināšanu, izglītības nepieciešamību, mums nepietiek ar to, ka darbinieks pabeidz vidējo profesionālo izglītības iestādi vai universitāti. Tas nenozīmē, ka mūsu skolas ir sliktas! Cilvēks ir jāizglīto bez pārtraukuma, jo mainās vide un tehnoloģijas," tā K. Ceplis.
Andrejs Mežals, projektu vadītājs, vērš uzmanību arī uz svarīgo darba atalgojuma šķautni: "Lai cilvēks savā profesionālajā dzīvē būtu apmierināts ar savu darbu un varētu darba devējam prasīt lielāku atalgojumu, pamatojot to ar jaunām prasmēm un zināšanām, viņam ir vajadzīgas konkurētspējīgas zināšanas. Tās lietojot, darbošanās kļūst efektīvāka, ražīgāka," teic eksperts.