Tramps atsakās no PVO: kas notiks ar globālo veselību?

"Donalda Trampa rīcība iekšzemē un pasaulē nav mērena Amerikas Savienoto Valstu prioritāšu pārvērtēšana. Tas ir plašs un postošs uzbrukums amerikāņu un no ASV ārvalstu palīdzības atkarīgo cilvēku veselībai. (..) Pakāpeniskais progress, kas panākts klimata un veselības jomā, tagad, visticamāk, apstāsies vai pat mainīsies. Vairāk cilvēku saslims, un vairāk cilvēku mirs," šādu viedokli pirms mēneša publicēja neatkarīgais starptautiskais iknedēļas medicīnas žurnāls "The Lancet".

Šis autoritatīvais izdevums ir paziņojis, ka tas kļūšot par galveno atbildības centru nākamo četru gadu laikā, pārraugot un pārbaudot ASV valdības rīcību un tās lēmumu ietekmi uz veselību.

"Oh, tas ir nopietni!" sacīja Donalds Tramps, savās pirmajās ASV prezidenta amatā pavadītajās stundās parakstot izpildrakstu par ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO). Šo organizāciju, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvdaļa, viņš nosaucis par "neko vairāk kā korumpētu globālistu krāpniecību", kas "apkaunojoši aizsedza Ķīnas komunistiskās partijas pēdas".

Trampa nostāju aktīvi atbalsta arī Argentīnas prezidents Havjers Milejs, un arī Argentīna izstāšoties no PVO, jo tai esot dziļas domstarpības ar šo ANO struktūru par veselības aprūpes pārvaldību, jo īpaši kovida pandēmijas laikā.

ASV līderis Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā 2020. gadā ierosināja ASV izstāšanos no PVO, apsūdzot organizāciju Covid-19 izplatības "smagi nepareizā pārvaldībā un slēpšanā" un šo apsūdzību cieši saistot ar Ķīnu. Izstāšanās process netika pabeigts, un Džo Baidens pēc tam atjaunoja ASV attiecības ar PVO.

Vīruss noplūda no laboratorijas?

Tramps ne reizi vien ir apgalvojis, ka koronavīrusa izcelsme esot laboratorijā Uhaņā un ka Pekina to centusies noslēpt. Tiesa, PVO nav izdevies pilnībā pierādīt vīrusa izcelsmi, taču, kad šīs organizācijas pārstāvji centās to izdarīt savas misijas laikā Ķīnā, šīs valsts pārstāvji lika šķēršļus pilnīgai atklātībai.

Kaut PVO eksperti par "ārkārtīgi mazticamu" nodēvējuši teoriju, ka vīruss izplatījies pēc noplūdes Uhaņas virusoloģijas institūtā, tomēr citu valstu slepeno dienestu informācija liecina pretējo. 

Piemēram, šomēnes Šveices avīze "NZZ" un Vācijas laikraksti "Die Zeit" un "Sueddeutsche Zeitung" ziņoja, ka Vācijas Federālais izlūkošanas dienests ieguvis ticamus pierādījumus, ka Covid-19 pandēmiju 2020. gadā varētu būt izraisījis negadījums Ķīnas laboratorijā, kas veica vīrusu pētījumus, ziņo LETA/DPA. Vācijas izlūkdienests savu secinājumu pamatojis ar publiski pieejamo materiālu analīzi. Materiāli, no kuriem daļa nāk no Uhaņas Virusoloģijas institūta, liecinot, ka tur tika izmantotas riskantas pētniecības metodes un pieļauti laboratorijas drošības noteikumu pārkāpumi. Pierādījumi liecinot, ka pētnieki Uhaņā veikuši eksperimentus, kuros tiek manipulēts ar dabā sastopamajiem vīrusiem, un šādi pētījumi var izraisīt izmaiņas tajā, kā izpaužas vīrusa izraisītā slimība un kā tas izplatās. Vācijas izlūkdienests izmeklēšanā arī esot guvis norādes, ka laboratorijā notikuši vairāki drošības noteikumu pārkāpumi. Vācijas izlūkdienests šādus secinājumus izdarījis jau 2020. gadā, to ticamību novērtējot par 80–95%, taču toreiz tie tika slēpti no sabiedrības. Arī ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde paziņojusi, ka koronavīruss, visticamāk, nācis no laboratorijas. Ķīna vienmēr ir noliegusi, ka Uhaņas laboratorija ir atbildīga par slimības uzliesmojumu.

Finansiālais aspekts

Trampa naidīgumam pret PVO ir arī finansiāls aspekts, jo ASV ir lielākais šīs organizācijas finansētājs. Viņš iepriekš ir teicis, ka ASV iemaksā PVO aptuveni 500 miljonus ASV dolāru gadā (PVO finanses veido gan valstu iemaksas, gan dažādu organizāciju iemaksas un ziedojumi, piemēram, ļoti lielu artavu sniedz Bila un Melindas Geitsu fonds).

"Tramps uzskata, ka kovida laikā PVO bija ļoti neefektīva, ar lielu novēlošanos reaģēja uz pandēmijas sākumu un līdz ar to tā ir ASV iemaksātās naudas šķiešana. 

Amerikāņu zinātnieki raksta, ka viņi piekrītot, ka PVO var kritizēt par daudz ko, tajā skaitā arī par lēnīgumu. Pagātnē ir bijuši skandāli arī par interešu konfliktiem, bet risinājums šīm problēmām nedrīkst būt izstāšanās no organizācijas vai tās darbības apturēšana. Ir jādara viss iespējamais, lai uzlabotu PVO darbību. Arguments, kādā veidā Tramps nolēmis sodīt PVO, īsti neiztur kritiku," secina Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta profesors Ģirts Briģis. Viņš uzskata, ka Amerikas prezidenta lēmumam izstāties no PVO ir gan lokālā, gan globālā dimensija – tas ietekmēšot gan ASV un, bez šaubām, arī citas pasaules valstis, tostarp arī Latviju.

Ģ. Briģis: "Nevar uzskatīt, ka veselības problēmas, kas ir vienā valstī, nekādi neskar citas valstis. Primāri tās ir infekcijas. Mēs sākumā Latvijā domājām, ka Ķīna ir tālu un kāds gan Latvijai ir sakars ar tirgu Uhaņā. Pagāja pavisam īss laiks, kad Covid-19 ļoti tieši skāra arī Latviju. Risināt veselības problēmas globāli ir daudz efektīvāk, nekā to darīt pa vienam. Kā piemēru var minēt PVO cīņu pret smēķēšanu. Skaidrs, ka visa pasaule zina, ka smēķēt ir slikti, ka pret to ir jācīnās. Bet katra atsevišķā valsts ir daudz mazāk efektīva, lai panāktu savā parlamentā kādus ierobežojumus attiecībā uz smēķēšanu. Tiklīdz to dara pasaule kopā, tam ir daudz lielāks spēks un ietekme uz katru atsevišķo valsti. Var jau teikt, ka ir arī citas organizācijas, kas ļauj sadarboties veselības aprūpes jomā, bet 

līdzšinējā prakse ir pierādījusi – lai kādai darbībai apvienotu visas valstis, PVO ir ieguvusi savu prestižu un pasaules valstis lielā mērā rēķinās ar PVO uzskatiem. 

Amerikas analītiķi no Stenfordas un citām universitātēm uzskata, ka arī pašās ASV pieaugs riski saistībā ar Trampa soli, ka samazināsies ASV vadošā loma pasaulē gan zinātnē, gan daudzās veselības politikas izpausmēs."

Žurnāls "The Lancet" ir publicējis ASV zinātnieku un ārstu rakstu, kurā vēstīts, kā Tramps, pieņemot lēmumu izstāties no PVO, aptur finansējumu daudzām programmām, apgriež budžetu Slimību profilakses un kontroles centram. Un pirmo reizi 200 gadu laikā (pirmais žurnāla numurs iznāca 1823. gadā Anglijā) raksts publicēts bez autoru paraksta, jo šie zinātnieki un ārsti apzinās, ka represijas var tikt vērstas arī pret viņiem.

Vājināšot aizsardzību pret epidēmijām

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzskata – ja ASV patiešām izstāsies no PVO, tas ietekmēšot tās valstis, kuras ir atkarīgas no šīs organizācijas tehniskās palīdzības, piemēram, konsultantiem, kuri iesakot, kas būtu uzlabojams veselības aprūpē. "Pirms divdesmit gadiem arī Latvija bija atkarīga no PVO, saņēma dažādus ieteikumus un rekomendācijas. Bet patlaban Slimību profilakses un kontroles centrs sadarbojas ar līdzīgu institūciju Stokholmā, kas ir Eiropas Savienības aģentūra. Veicam kopīgu datu apmaiņu, un aģentūra kontrolē situāciju Eiropas Savienības valstīs," pastāstīja Perevoščikovs.

PVO Latvijas pārstāvniecības vadītāja Karina Zālīte ir pārliecināta, ka 

ASV izstāšanās no PVO un globālās veselības aizsardzības – tās politiskās, tehniskās un finansiālās vadības – vājinās pasaules aizsardzību pret epidēmijām un iespējamām pandēmijām, 

tostarp cīņu pret gripu, ebolu un pērtiķu bakām, kas savukārt pakļaus arī ASV lielākam riskam. Cietīs arī veselības programmas konfliktu zonās vai ārkārtas situācijās.

Sāk taupīt

Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss šā gada janvārī paziņojis, ka PVO ir apturējusi jaunu darbinieku pieņemšanu un līdz minimumam samazinās komandējumu skaitu. Vēstulē darbiniekiem Gebrejesuss nav slēpis, ka tas ir saistīts ar ASV prezidenta D. Trampa lēmumu izstāties no PVO. ASV veic vislielākās iemaksas PVO budžetā. Gebrejesusa paziņojumā teikts, ka ASV lēmums izstāties no PVO nopietni pasliktinās tās finansiālo situāciju. Tāpēc PVO īstenos taupības pasākumus, tostarp nemainīs nolietoto datortehniku, pārskatīs iepriekš noslēgtos līgumus, kā arī atteiksies no lielākiem ieguldījumiem infrastruktūrā. Taču būšot nepieciešami papildu taupības pasākumi.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

PVO – 194 valstis

• Pasaules Veselības organizācija ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēta aģentūra, kura dibināta 1948. gadā un kurā patlaban ir 194 valstis, arī Krievija. Organizācijai ir vadošā un koordinējošā loma veselības jomā pasaulē.
• Viena no galvenajām PVO konstitūcijā noteiktajām funkcijām ir nodrošināt dalībvalstis ar objektīvu, uzticamu informāciju un ekspertīzi sabiedrības veselības jautājumos.
• PVO augstākā lēmējinstitūcija ir Pasaules Veselības asambleja. Asamblejas sesijas ik gadu tiek sasauktas maijā Ženēvā, tajās piedalās amatpersonas no 194 pasaules valstīm, tostarp Latvijas.
• Latvija kā pastāvīga dalībvalsts PVO sastāvā iekļauta 1991. gadā. Gadu vēlāk Latvijā atvērta PVO pārstāvniecība, kas kalpo kā tieša saite starp Latviju, PVO Eiropas reģionālo biroju Kopenhāgenā, PVO galveno mītni Ženēvā un citām PVO institūcijām.
• PVO sadarbības centrs multirezistentās tuberkulozes pētniecībai atvērts 2004. gada rudenī Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrā (tagad centrs atrodas Latvijas Infektoloģijas centra sastāvā). Tā uzdevums ir apmācīt medicīnas personālu no augstas saslimstības valstīm un palīdzēt īstenot ārstēšanu, izmantojot PVO rekomendācijas.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes