Ko jautā avīzes lasītāji? Stāstiet par jūrniekiem!

"Latvijas Avīzes" lasītāju viedokļi un jautājumi, kas izskanēja trešdien, zvanot žurnālistam.

Aivars Krūmiņš Tukuma novadā: "Nesen ārzemju prese konstatēja, ka aviobizness visā pasaulē ir viens no finansiāli riskantākajiem un nav no ienesīgajiem. Savukārt slavenā biznesa haizivs, nekustamo īpašumu investors Vorens Bafets, dalījies pieredzē ar mācību – nekad nenodarbojieties ar biznesu, kuru nepārzināt! Latvijas aviosabiedrībā "Air Baltic" valstij pieder 98 procenti akciju. Diemžēl valsts lielas sekmes aviokompānijas uzņēmumā nav sasniegusi. Lidsabiedrības pārvaldīšanā tika uzaicināts Martins Gauss no fāterlandes, kuram maksā desmit reizes lielāku atalgojumu nekā mūsu prezidentiem un valdības vadītājiem. Kaut to cenšas slēpt, finanšu rezultāti ir katastrofāli. Valsts no budžeta līdzekļiem "Air Baltic" ieguldījusi pāri miljardam un nav šaubu, ka prasīs vēl. Kur palikusi jau dotā naudiņa, cik līdzekļi saimnieciski tērēti – skaidrību varētu viest vienīgi kārtējā Saeimas izmeklēšanas komisija."

Dainis Bērziņš Baložos: "Centrāltirgū vienā no paviljoniem grib ierīkot "kultūrtelpu". 

Vai tiešām būvē, kas celta speciāli tirdzniecības vajadzībai, ar apakšzemē iekārtotiem pagrabiem un saldētavām, ir jāiekārto kārtējais tingeltangelis? 

Ja pilsētas vadībai nav kur likt naudu, lai iegulda koncertzāles būvē, kas Latvijai esot vitāli nepieciešama. Rīgas Centrāltirgus ir tūristu iecienīta apmeklējuma vieta. Arī es kā Pierīgas iedzīvotājs vismaz reizi nedēļā dodos uz tirgu, lai pie atsaucīgiem pārdevējiem iegādātos Latvijas ražojumus, par kuriem zināms, kur un kādos apstākļos produkts izaudzēts. Lielveikalu stendos nav skaidrs, vai pārtika ir pirmā svaiguma, un nav arī ar ko parunāties."

Agra Krivāne Jelgavas novadā: "Ziniet, man kā sievietei ir lielas pretenzijas, ka mūžīgi pie visa vaino un kritikas viļņus veļ pār premjerministri Eviku Siliņu. Turpretī tādu politiķu kā Ainārs Šlesers nedarbi bieži paliek nepieminēti."

Vilnis Jēkabsons Rīgā: "Neesmu īgns pensionārs, mana pensija, līdz ar to iztikšana, diezgan laba. Bet, manuprāt, nopietni jāapdomā vēlēšanu sistēmas maiņa. Negribu vairs kārtību, kad tiek izvirzītas tikai partiju amēbas, gribu vienu konkrētu, atbildīgu deputātu, kurš, teiksim, reizi mēnesī ir satiekams un atskaitās – mīļie vēlētāji, jūsu labā esmu veicis to un to. Otra pretenzija ir pret Nacionālo apvienību. 

Ja viņi grib pierādīt, ka ir apvienība un ka ir nacionālisti, lai ierodas Čiekurkalna dzelzceļa stacijā un izgāž četrus piecus vagonus ar Krievijas transportējamo labību. Gaidu rīcību, nevis vārdus! 

Un trešais rosinājums – esam pavisam aizmirsuši latviešu senseno rūpalu jūrniecību. Uzzināju, ka Latvijā ir 12 000 šīs profesijas pārstāvju. Viņi uz mājām atved smuku naudu, bet neesmu redzējis nevienu interviju vai žurnālistisku aprakstu par jūrniekiem. Kāpēc neparunāt ar vienu gāzvedēja kapteini, kam mēnešalga ir 12 000 dolāri, un tāds tas atalgojums tiešām ir."

Velga Pakalna Valmierā: "Kā premjerministre Siliņas kundze izskaidros tautai, ka pusotra gada laikā valsts nav pakāpusies ne soli augstāk no zemākajām vietām Eiropas Savienībā visos rādītājos un daudz kur situācija pasliktinājusies? Cik ilgi vēl Latvija būs lemta atpalicībai? Vai nav jādomā par ministru aizstāšanu ar profesionāļiem ekonomiski izglītota un gudra premjera vadībā?"

Vija Kalniņa Jēkabpils novadā: "Man liekas, ka nav saimnieku vairs ne Latvijā, ne Eiropā. Demokrātija ir ļoti laba lieta. Gribu strādāju, gribu nestrādāju, un man par to maksā – spriež vīrietis spēka gados ap piecdesmit. Dzīve tiešām izdevusies, malku pieved klāt, pārtikas paku arī, kuras saturu vēlāk var iztirgot un naudiņu ieguldīt točkā. Kaut kāds naudas pabalsts arī pienākas, medicīniskā palīdzība kā trūcīgam par velti un pansionātā nav jāmaksā. Piespiest vīrieti kaut pirkstu pakustināt – neizdodas trīsdesmit gadu garumā. Man, mūžu nostrādājušai, astoņdesmit gadu vecumā bērniem gan vajadzētu samaksāt tūkstošus par pakalpojumiem un palīdzību, ja nu tāda ievajadzētos."

Valdis Ozolniekos: "Mūsu valstī strauji reaģē uz visām starptautiski pieņemtām koncepcijām, vai nu ātri pieņemot, vai tikpat ātri izstājoties. Ja procesu vada cilvēki, kas ne īsti jēdz, ne saprot, ko darīt, ja par galveno personu militārās industrijas organizēšanā ir ne pārāk profesionālas personas, tad šai industrijai var klāties visai slikti. 

Nesenā LTV pārraidē divas blondīnes sacentās, kura gudrāka kājnieku mīnu jautājumā, prātoja, kur Latvijā būvēt pulvera rūpnīcu un cik mīnās jāber pulveris. Atvainojiet, Napoleona karos mīnās lietoja pulveri. 

Kopš izdomāts dinamīts un citas sprāgstvielas, mīnas uzbūve mainījusies."

Aleksandrs Trokša Madonas novadā: "Jūs esat vieni no pēdējiem mohikāņiem, kas vēl cīnās pret nejēdzībām, kas notiek valstī. Veiksmi un izturību jūsu cīņā!"